Iesaki rakstu: 
Liela daļa no Rīgas domes kukuļošanas lietā notiesāto Raimonda Janitas un Viļņa Štrama saņemtās kukuļu naudas bijusi paredzēta nevis tikai pašu tēriņiem, bet arī izdalīšanai domes deputātiem par „pareiziem” balsojumiem. Tas izriet no Janitas sniegtajām liecībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kuras nonākušas Pietiek rīcībā.
Līdztekus bijušajam domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājam Edmundam Krastiņam Janita kā kukuļu naudas adresātu vārdā nosaucis tikai vienu – bijušo vicemēru, LSDSP pārstāvi Jāni Dineviču, bet kā pārrunu partneri pieminējis arī par „Misteru Divdesmit” bieži saukāto Andri Ameriku.
„V. Štrams sarunā man norādīja, ka no RD deputātiem, kuriem tika nodota A[ndreja].Inkuļa nauda, tā (nauda) atpakaļ netiks ņemta. Kuriem RD deputātiem tika nodota nauda, es nezinu, zinu tikai to, ka nauda (ko man iedeva A.Inkulis un kuru es tālāk nodevu V. Štramam) pēc V. Štrama vārdiem tika nodota E. Krastiņam un J. Dinevičam,” vienā no liecībām stāstījis Janita.
Savukārt, runājot par kādu noklausītu sarunu, kurā tāpat pieminēts Dinevičs, Janita skaidrojis: „Ar frāzi „Jo es saprotu, ka tas Īvāns pilnīgi nav vadāms. Es ar Dineviču runāju, es saku - Janka, piķi tad paņēmāt”, ko man saka V. Štrams, saprotu, ka D. Īvānam ir neadekvāta rīcība un nav iespējams ar viņu runāt. Kas attiecas uz vārdu „Dineviču”, tad tas ir jāsaprot RD deputāts Jānis Dinevičs, kurš ir saņēmis no V. Štrama naudu par būvniecības ieceres atbalstīšanu (objekts Kuldīgas ielā 45b, Rīgā) RD sēdē.”
No Janitas liecībām izriet – viņam nav bijis ne mazāko šaubu, ka kukuļos dotā nauda paredzēta izdalīšanai domes deputātiem, un to viņam skaidri apliecinājis arī Štrams: „Pēc V. Štrama vārdiem nauda 60 000 līdz 65 000 (t.i., 20 000 euro avanss plus vēl 40 000 līdz 45 000 euro, kas man no igauņa ir jāpaņem) bija paredzēti Rīgas Domes politiķiem par to, ka tie pozitīvi atrisinās igauņa jautājumu. Kuriem Rīgas Domes politiķiem bija paredzēta nauda no 60 000 līdz 65 000 euro, man V. Štrams neteica.”
Turklāt Janitas zināšanas kukuļošanas jomā nākušas ne tikai no Štrama, bet arī no personiskās pieredzes: „RD šo jautājumu risināšana ir kā bizness un ir peļņas nešanas avots, t.i., RD lēmumu pieņemšanas kārtībā ir kļuvusi par biznesu un naudas pelnīšanas avotu RD strādājošajiem (darbiniekiem, struktūrvienību vadītājiem un deputātiem). To es esmu konstatējis, strādājot Rīgas Domē (RD).”
Īpaši izvērsti Janita skaidrojis kādu noklausītu sarunu, kurā piedalījies viņš un Štrams, - šajā sarunā pieminēts arī domes deputāts Andris Ameriks: „Ar vārdiem „Tu saproties, es jau arī, teikšu godīgi, ja, es jau katru deputātiņu neapstaigāju un katram naudiņu rokās neiedevu” es saprotu, ka V. Štrams jautājumu par Kuldīgas ielu 45b, Rīgā, risināja ar politisko partiju frakciju vadītājiem (t.i., E. Krastiņš, J. Dinevičs, A. Ameriks), bet ne ar RD deputātiem.
Politiķi ir jāsaprot politisko partiju frakciju vadītāji, kuri organizē balsojumu un kuriem tad tiek maksāta nauda. Ar frāzi „Nav vajadzības, priekš tam ir viņi”, ko es saku V. Štramam, saprotu, ka nav vajadzības iet runāt ar katru RD deputātu atsevišķi un katram maksāt naudu, jo ir politisko partiju frakciju vadītāji, kuri arī organizē darbu, kas saistīts ar balsojumiem.
Ar frāzi „Tieši tā. Ir kaut kādi puiši, kuriem es iedevu un tālāk viņi tur nolaiž lejā. Cik viņi nolaiž?”, ko man saka V. Štrams, saprotu (pēc augstāk minētā), ka „puiši” ir politisko partiju frakciju vadītāji, kuriem V. Štrams ir iedevis naudu, lai frakciju vadītāji saņemto naudu sadalītu starp RD deputātiem (starp kuriem deputātiem nauda tika sadalīta, es nezinu). Kādas naudas summas frakciju vadītāji nodod RD deputātiem, es nezinu, tā ir viņu iekšējā kārtība. Ar vārdu „nolaiž” jāsaprot - nodod naudu. Nauda RD deputātiem ir nodota par to, lai viņi pieņemtu pozitīvu lēmumu (atbalstītu būvniecības ieceri objektam Kuldīgas ielā 45b, Rīgā) A. Inkuļa interesēs.”
Kā zināms, Dinevičs Rīgas domes kukuļošanas lietā, kurā Štramam piesprieda astoņu un Janitam – trīs gadu cietumsodu, uz apsūdzēto sola nesēdās. Par to, kā viņš un jau pieminētais Edmunds Krastiņš attaisnojās KNAB izmeklētājiem, Pietiek informēs tuvākajās dienās.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
