Iesaki rakstu: 
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Ja šīs partijas popularitāte sāk samazināties un viņi iesaistīti valsts nozagšanā, pastāv risks, ka var tikt īstenotas darbības, kas var tikt uztvertas kā vēršanās pret neatkarīgiem žurnālistiem un citādi domājošajiem.
Šādā situācijā ir būtiski, lai sabiedrība un atbildīgās institūcijas rūpīgi uzraudzītu varas struktūru darbības, nodrošinot, ka tiek ievēroti demokrātijas un tiesiskuma principi.
Tas ietver arī atbildības prasīšanu no attiecīgajām amatpersonām, tostarp valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, ministru prezidentes Evikas Siliņas, tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres, iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, Saeimas frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica, Saeimas prezidija locekles Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Rīgas mēra Viļņa Ķirša, ģenerālprokurora Jura Stukāna, KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes, Finanšu izlūkdienesta priekšnieka Alekseja Loskutova, Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta un Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruksa.
Demokrātiskā sabiedrībā ir svarīgi nodrošināt varas līdzsvaru un novērst iespējamu varas ļaunprātīgu izmantošanu, īpaši attiecībā uz vārda brīvību un neatkarīgas žurnālistikas darbību.
* Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas valdes loceklis
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
