Iesaki rakstu: 
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Ja šīs partijas popularitāte sāk samazināties un viņi iesaistīti valsts nozagšanā, pastāv risks, ka var tikt īstenotas darbības, kas var tikt uztvertas kā vēršanās pret neatkarīgiem žurnālistiem un citādi domājošajiem.
Šādā situācijā ir būtiski, lai sabiedrība un atbildīgās institūcijas rūpīgi uzraudzītu varas struktūru darbības, nodrošinot, ka tiek ievēroti demokrātijas un tiesiskuma principi.
Tas ietver arī atbildības prasīšanu no attiecīgajām amatpersonām, tostarp valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, ministru prezidentes Evikas Siliņas, tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres, iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, Saeimas frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica, Saeimas prezidija locekles Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Rīgas mēra Viļņa Ķirša, ģenerālprokurora Jura Stukāna, KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes, Finanšu izlūkdienesta priekšnieka Alekseja Loskutova, Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta un Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruksa.
Demokrātiskā sabiedrībā ir svarīgi nodrošināt varas līdzsvaru un novērst iespējamu varas ļaunprātīgu izmantošanu, īpaši attiecībā uz vārda brīvību un neatkarīgas žurnālistikas darbību.
* Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas valdes loceklis
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
