Jau četrreiz pārcelts "Vaškeviča spridzinātāju" pilnā sprieduma datums
PIETIEK24.07.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augstākā tiesa jau veselas četras reizes ir pārcēlusi bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča spridzināšanā un citos noziegumos apsūdzēto un notiesāto pilnā sprieduma teksta pieejamības datumu. Atklāts ir jautājums - vai tas beidzot būs sagatavots ceturtdien, kas noteikta kā jaunākais "galīgais datums".
Kā zināms, 2007. gada 21. maijā, muitniekam iekāpjot viņa zilajā Subaru pie savas darbavietas, ar mobilā telefona palīdzību tika iedarbināts automašīnai piestiprināts spridzeklis. Vaškevičs palika dzīvs, taču guva kāju savainojumus.
Savukārt šā gada 27. maijā Augstākā tiesa atstāja spēkā mūža ieslodzījumu, kas par uzņēmēju Genādija Peredeļska, Gata Aišpura un Aigara Lūša slepkavībām, kā arī Vaškeviča slepkavības mēģinājumu piespriests Latvijas pilsonim Mārtiņam Putniņam, kā arī Lietuvas pilsoņiem Sergejam Markevičam un Edgaram Krogertam.
Taču, kā izrādās, vēl pašlaik, gandrīz divus mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas tā pilnais teksts notiesātajiem tā arī nav pieejams, - šajā laikā tā publiskošanas datums pārcelts jau veselas četras reizes.
Šā gada 27.maijā Augstākās tiesas tiesneši Vilis Donāns, Ervīns Kušķis un Ludmila Poļakova nolēma atstāt spēkā pirmās instances spriedumu Vaškeviča spridzinātāju un uzņēmēju slepkavu lietā, kā pilnā sprieduma nolēmuma datumu norādot 10.jūniju.
Taču 7.jūnijā tiesnesis Donāns paziņoja, ka pilnais sprieduma teksts būs pieejams tikai 1.jūlijā. Tad tiesnesis izrādījās ļoti noslogots, un sprieduma pieejamības datums tika pārcelts uz šā gada 8.jūliju.
8.jūlijā Donāns pārcēla sprieduma pieejamības datumu uz 12.jūliju, bet jau 11. jūlijā tika paziņots, ka saskaņā ar Donāna sniegto informāciju par pēkšņu saslimšanu, sprieduma pieejamības datums pārcelts uz 25.jūliju.
Šis gan vēl nav rekords: pēc pirmās instances tiesneša Jura Stukāna saīsinātā sprieduma nolasīšanas pilns tiesas sprieduma nolēmums nebija pieejams veselu pusgadu, tādējādi liedzot apsūdzētajiem pārsūdzēt šo tiesas spriedumu.
Par ieilgušu motivēta pirmās instances tiesas sprieduma rakstīšanu šajā lietā Putniņš jau ir vērsies Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā, par šo lietu ir iesniegtas sūdzības Tieslietu ministram un Tiesībsargam.
Savukārt Pietiek šodien publicē Putniņa aizstāvja runu tiesā, kas, iespējams, dod skaidrojumu tam, kāpēc tiesai ir tik grūti pabeigt argumentētu sprieduma tekstu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
