Jau gandrīz trīs nedēļas tiek vilcināta atļaujas izsniegšana Covid eksprestestiem
PIETIEK19.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau marta beigās medicīnas aprīkojuma tirgotāja SIA Diamedica lūdza Zāļu valsts aģentūrai sniegt atļauju Latvijā akūti trūkstošo Covid-19 eksprestestu laišanai apgrozībā Latvijas ārstniecības iestādēs. Trīs nedēļu laikā šī atļauja, aizbildinoties ar „birokrātijas samazināšanu”, tā arī nav sniegta, kamēr Igaunijā tā saņemta divu darba dienu laikā.
SIA Diamedica ir viens no trim Diamedica grupas uzņēmumiem, kas Latvijā piedāvā analizatorus, reaģentus un tehniskos pakalpojumus medicīniskām, zinātniskām un ar ražošanu saistītām laboratorijām, kā arī vizuālas diagnostikas aprīkojumu un mikroskopu sistēmas.
Šā gada 31.martā SIA Diamedica nosūtīja Zāļu valsts aģentūrai oficiālu vēstuli par atļauju Cepheid Xpert® Xpress SARS-CoV-2 testa iegādei un laišanai apgrozībā Latvijas ārstniecības iestādēs, taču atļauja vēl joprojām nav sniegta.
Kā zināms Pietiek, Zāļu valsts aģentūras nostāja ir – šādas atļaujas izsniegšanai nepieciešamas Ministru kabineta noteikumu izmaiņas, savukārt to sagatavošana Ilzes Viņķeles vadītajai Veselības ministrijai, kuras ierēdņi pašlaik saņem iespaidīgas piemaksas par „cīņu pret epidēmiju”, ir prasījusi jau gandrīz trīs nedēļas.
„Informējam, ka šobrīd Veselības ministrija ir sagatavojusi izmaiņas Ministru kabineta 2017.gada 28.novembra noteikumos Nr.689, lai Zāļu valsts aģentūrai vispār būtu tiesības šāda veida atļauju izsniegt un lai minētās atļaujas saņemšanai nebūtu jāpieprasa daudzi birokrātiski dokumenti,” skaidro aģentūra.
Tai atliekot tikai cerēt, ka valdība savus noteikumus varētu grozīt 21. aprīlī: „Minētās Ministru kabineta noteikumu izmaiņas vēl jāpieņem valdībai un, lai gan šādu izmaiņu virzības ātrumu Zāļu valsts aģentūra pati ietekmēt nevar, ļoti ceram, ka tas varētu notikt nākamajā valdības sēdē š.g. 21. aprīlī. Tiklīdz izmaiņas būs stājušās spēkā, tā Zāļu valsts aģentūra nekavējoties izsniegs šādu atļauju, jo ar testu veiktspēju apstiprinošiem dokumentiem esam iepazinušies un par tiem nekādu šaubu nav.”
Veselības ministrija pagaidām nav vēlējusies sniegt skaidrojumus par to, kādi apstākļi tai diezgan elementāru MK noteikumu grozījumu sagatavošanai ir prasījuši gandrīz trīs nedēļas.
„Tie ir tie testi, kurus var uztaisīt jebkurš. Tas ir kā no kapsulām uzvārīt kafiju. Tie ir vajadzīgi nevis skrīningam, kas tagad notiek, bet tieši slimnīcās, uzņemšanās, kur nāk iekšā cilvēki. Tad uzreiz, 45 minūšu laikā, var pateikt, vai ir vai nav [saslimšana],” šī testa būtību Pietiek skaidroja kāds mediķis. Savukārt tā precizitāte esot tādi pati kā pašreizējiem „ilgajiem”. Kavēšanās ar atļaujas sniegšanu nozīmējot to, ka arī pēc tās izsniegšanas paies vēl labs laiks, līdz testu deficīta apstākļos tie nonāks līdz Latvijai.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
