Jau grimstot nodokļu parādos, Štokenberga firma skaitījusi lielas summas saviem īpašniekiem
L. Lapsa19.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējā tieslietu ministra Aigara Štokenberga netiešā daļējā īpašumā esošais uzņēmums Varavīksnes nami pirms trim gadiem pret valsti izturējies izcili negodīgi: palicis parādā prāvas summas valsts budžetam, tas vēl pēc nodokļu nomaksas termiņa pārskaitījis ievērojamas summas saviem īpašniekiem, tostarp SIA Kapitāla virsotne, kurā kapitāldaļas pieder arī Štokenbergam, bet pēc tam pieprasījis Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu nomaksas termiņa pārcelšanu. Šo darbību rezultātā nodokļu maksājumos valsts nav saņēmusi gandrīz 400 tūkstošus latu.
„Neskatoties uz to, ka nodokļu nomaksas termiņš par uzņēmuma ienākuma nodokli bija 15.08.2008, izejot no VID Rīgas reģionālās iestādes 07.04.2009 Nr. 2.3.3/49 Lēmumā Par sūdzības izskatīšanu minētā sabiedrības valde VID iestādes centra rajona nodaļā ar iesniegumu par nomaksas termiņa pagarinājumu vērsusies tikai 2009. gada 30. janvārī,” teikts Pietiek rīcībā nonākušajā neatkarīgo auditoru SIA Auditorfirma Inspekcija AMJ slēdzienā.
Līdz 2008. gada 15. augustam Štokenberga firmai valstij uzņēmumu ienākuma nodoklī vajadzēja nomaksāt vairāk nekā 463 tūkstošus latu, taču, kā rāda auditoru ziņojums un Lursoft dati, līdz gada beigām uzņēmums valstij parādā tā arī palika aptuveni 257 tūkstošus latu.
Toties šajā laikā, kā norādīts auditoru ziņojumā, Štokenberga firma, nespējot atrast naudu nodokļu maksājumiem, tomēr spēja nodrošināt līdzekļus citām vajadzībām. Tā četrus mēnešus pēc nodokļu nomaksas termiņa, 2008. gada 17. decembrī Varavīksnes nami divos maksājumos nomaksājuši aizdevumus (dzēsuši saistības) Kapitāla virsotnei, kuras līdzīpašnieks ir arī Štokenbergs.
„2008. gada 17. decembrī, ar identifikācijas Nr. 1.12.2008 un Nr. 2-12.08, veicot arī divus ierakstus par saistību dzēšanu grāmatvedībā summā EUR 59035.54 un EUR 52007.50, kas attiecināti uz saistību pret Kapitāla virsotne dzēšanu, attaisnojuma dokumenti par minētiem ierakstiem nav atrodami,” par šiem maksājumiem no vienas kabatas otrā teikts auditoru slēdzienā.
Turklāt nodokļu parādos grimstošā Štokenberga firma maksājumus veikusi arī citai tās līdzīpašniecei – Svetlanai Vāverānei, kurai atdoti aizdevumi 94 tūkstošu latu un 98 tūkstošu eiro apmērā. „Par Svetlanas Vāverānes aizdevumu atgriešanu/saistību dzēšanu iesniegtajos grāmatvedības dokumentos nav atrodami attaisnojošie dokumenti,” teikts auditoru slēdzienā, vēl norādot, ka šādi Štokenberga uzņēmuma veikti naudas pārskaitījumi bijuši pretrunā arī ar tā noslēgto kredītlīnijas līgumu.
Rezultātā Štokenbergs un viņa kompanjoni daļu līdzekļu no grimstošā nekustamo īpašumu uzņēmuma atguva, un rezultātā Štokenberga tiešā līdzīpašumā esošā Kapitāla virsotne, kā rāda Lursoft dati, 2008. gadu beidza ar nepilnu 50 tūkstošu latu peļņu.
Savukārt ar valsti par nodokļu nomaksu, kā rāda auditoru ziņojums, Štokenberga uzņēmums vēl pastrīdējās: „Vēl 2009. gada 9. martā, neskatoties uz sev labvēlīgu VID lēmumu par nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu ar proporcionālu nomaksas sadalījumu, ir iesniegusi sūdzību, piedāvājot savu nomaksas grafiku, kas ar VID Rīgas reģionālās iestādes direktora A. Undzēna lēmumu ir atstāts spēkā.”
Tomēr beigu beigās valsts palika tukšā. Kā rāda Varavīksnes namu pagājušā gada 9. novembra kreditoru sapulces protokols, dažādu nodokļu maksājumos uzņēmums valstij palika parādā vairāk nekā 395 tūkstošus latu.
Štokenbergs otrdien saistībā ar šiem faktiem jau tradicionāli nekādus komentārus nesniedza.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
