Jau kārtējais „Ramoliņa upuris”: šoreiz „izģērbts” neveiksmīgs šoferis
Neatkarīgā06.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklātībā nonācis jau trešais aizdomīgais gadījums, kad no Andra Ramoliņa (attēlā pa kreisi) pārstāvētā uzņēmuma “Stiga RM” un ar to saistītajām personām cieš likumdošanas nianses nepārzinošie vienkāršie ļaudis.
Īsi pirms valsts svētkiem žurnāls “Dienas Bizness” publicēja interviju ar bijušo SIA “Kurzemes finieris” valdes priekšsēdētāju Dzintaru Odiņu par to, kā ar no likuma viedokļa nevainojami izpildītu maksātnespējas procedūru notikusi viņa un viņa tēva, faktiskā uzņēmuma īpašnieka Daiņa Odiņa izspiešana no pašu radītā un veiksmīgi attīstītā koksnes apstrādes biznesa.
2019. gada janvārī “Latvijas Avīze” publicēja Tukuma novada pensionāru pāra Lūcijas un Valda Dravnieka bēdu stāstu, kā, pateicoties abu lētticībai, no viņiem ar ekvilibristiku līgumos un cirsmu izstrādes normatīvo aktu piemērošanā izkrāpts daudz vairāk cirsmas koku nekā bijis sākotnēji atrunāts līgumā.
Tagad atklātībā nonācis spēkā stājies pirmās instances tiesas spriedums, kurā lasāms, ka par upuri iespējamai krāpnieku grupai kļuvis neveiksmīgs autovadītājs, kurš apskādējis Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielas malā, novietotu lepnu luksusa auto “Mercedes Benz”.
Visus trīs gadījumus vieno tas, ka tajos gan cietušie, gan arī dažādas valsts institūcijas atzīst - formāli likumi un normatīvie akti piemēroti atbilstoši situācijai. Visos trijos gadījumos par faktiskajiem ieguvējiem uzskatāmie figuranti ir ar A. Ramoliņa pārvaldīto SIA “Stiga RM” saistītie cilvēki.
“Izģērbj” neveiksmīgu šoferīti
2019. gada 14. novembrī spēkā stājies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas spriedums par kompensācijas piedziņu par ceļu satiksmes negadījumā radītajiem zaudējumiem interesi piesaista divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ar spriedumā atspoguļoto stāstu, kā prasītājs tiesas ceļā tiek pie naudas, pateicoties salīdzinoši vienkāršām pārdomātām civilprocesuālām darbībām. Otrkārt, ka naudu no neveiksmīgā šoferīša ieguvusi kompānija, kurai bijušas juridiskais un ģimeniskas saistības ar pieminēto A. Ramoliņa firmu SIA “Stiga RM”.
Tā kā sprieduma teksts ir anonimizēts, no tā nav iespējams uzzināt neveiksmīgā autovadītāja, konkrētā gadījumā privātpersonas jeb atbildētāja, identitāti. Dokumentā tā nodēvēta par “personu B”. Prasītājs ir atklāts, un tas ir SIA “Investrent”. Datu bāzē “firmas.lv” redzams, ka kompānija 100% pieder Inesei Krūmai, kura ir arī vienīgā valdes locekle un kuras vīrs Mārtiņš Krūms intervijā “Dienas Biznesā” minēts saistībā ar “Stiga RM” kā jurists.
Atspoguļojot satiksmes negadījumu, tiesa spriedumā balstās uz negadījuma vietā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu. 2018. gada 13. aprīlī ap 10.50 “persona B” ar savu auto BMW 320 braukusi pa Krišjāņa Valdemāra ielu no Dzirnavu ielas puses Elizabetes ielas virzienā. “Krišjāņa Valdemāra ielā pie nama nr. 25 netika galā ar transporta līdzekļa vadību, kā rezultātā uzbrauca novietotam stāvēšanai transportlīdzeklim Mercedes Benz GLE 450 4 MATIC ar valsts reģistrācijas numuru valsts reģistrācijas numurs bojājot to,” teikts spriedumā.
Tajā norādīts, ka auto pieder SIA “Investrent” - kompānijai, kura nodarbojas ar vieglo automobiļu iznomāšanu un ekspluatācijas līzingu un kurai uz līguma pamata bijis jāiznomā auto SIA “Stiga RM”.
Nauda Valdemāra ielas malā
Gandrīz piecus mēnešus pēc negadījuma, 2018. gada 6. septembrī SIA “Investrent” vērsusies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pret “personu B” ar prasību par satiksmes negadījumā nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem 6750 eiro, kā arī pieprasījusi noteikt tiesības saņemt 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatsummas no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz tā izpildei.
Nodarītā kaitējuma apmēru un tā pamatotību SIA “Investrent” pierādījusi lakoniski. Tai piederošā automašīna Mercedes Benz GLE 450 4 MATIC 2018. gada 6. janvārī CSDD reģistrēta kā nomas automašīna. 2018 gada 9. aprīlī, faktiski skaitītas stundas pirms negadījuma, starp SIA “Investrent” un SIA “Stiga RM” noslēgts automašīnas nomas līgums uz diviem mēnešiem.
Tieši 13. aprīlī, dienā, kad “persona B” apskādēja Mercedes Benz GLE 450 4 MATIC, SIA “Investrent” no SIA “Stiga RM” saņēmusi pieprasījumu nogādāt lietošanā Mercedes Benz GLE 450 4 MATIC un nodrošināt tās pieejamību Tukumā, Ziedoņa ielā 11, 16. aprīlī ne vēlāk kā 12.00.
Kā tiesai norādījis prasītājs, “personas B” izraisītā negadījuma dēļ SIA “Investrent” nav varējusi gūt ieņēmumus no nomas, jo auto atradies remontā. Auto īres maksa SIA “Stiga RM” bijusi noteikta 150 eiro dienā. Zaudējuma apmērs veidojies, 45 dienas sareizinot ar 150 eiro, kas ir 6750 eiro.
Pierādījumu svars
Tiesa prasību vērtējusi lakoniski - ir vai nav pušu argumentiem pierādījumi, kā to prasa Civillikuma 93. pants. Konstatējot to, ka prasītāja auto tik tiešām bijis reģistrēts CSDD kā nomas automašīna un ka par šīs automašīnas izmantošanu bijis noslēgts nomas līgums, kā arī to, ka satiksmes negadījuma dēļ automašīnu nebija iespējams iznomāt, jo tā atradusies auto servisā, tiesa atzinusi, ka prasītāja norādītie konkrētie zaudējumi ir pierādīti, pamatoti un atlīdzināmi.
Tiesa vērtējusi arī atbildētāja – “personas B” pozīciju. Šī persona, kā norādījusi tiesa, aizbildinoties ar kakla mandeļu iekaisumu, uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tiesa kā vienīgo atbildētāja pamatojumu prasības neatzīšanai norādījusi viņa iebildi, ka prasītājs nav pierādījis, ka nodarbojas ar auto iznomāšanu. To apliecinot fakts, ka prasītājs valstij nav maksājis nekādus nodokļus par auto nomu. Tiesa atbildētāja argumentus nav atzinusi par vērā ņemamiem.
No anonimizētā spieduma noprotams, ka prasītāja SIA “Investrent” intereses tiesā pārstāvējis juridiskās palīdzības sniedzējs, bet atbildētājs - “persona B” - pārstāvējis sevi bez advokāta iesaistīšanas.
Roka roku mazgā
“Firmas.lv” dati atklāj, ka SIA “Investrent” un SIA “Stiga RM” vieno plašsaziņas līdzekļu uzmanību piesaistījušo fizisko personu attiecības. SIA “Investrent” vienīgās dalībnieces un vienīgās valdes locekles I. Krūmas vīrs, uzņēmējs M. Krūms šobrīd figurē kā apsūdzētais tā dēvētajā „Trasta komercbankas” likvidēšanas krimināllietā. M. Krūms tiek apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā.
No “firmas.lv” datiem redzams ka SIA “Investrent” sākotnēji piederējusi SIA “Jaunpodziņas”, kura savukārt 100% piederējusi A. Ramoliņa brālim Mārtiņam Ramoliņam. Pieminēšanas vērti ir arī SIA “Investrent” gada pārskati, kuri nerada pārliecību, ka uzņēmums patiesi aktīvi nodarbojas ar automašīnu iznomāšanas biznesu.
Tā, piemēram, pārskatā par 2018. gadu uzņēmuma gada apgrozījums pārskata gada beigās veidoja vien 8575 eiro, bet gada sākumā 3150 eiro. Pārskata periodā uzņēmums bija valstij nomaksājis vien 50 eiro uzņēmuma ienākuma nodokli. Paskaidrojumos peļņas zaudējumu aprēķinam redzams, ka, piemēram, ienākumi no automašīnu iznomāšanas 2019. gadā bijuši 3550 eiro, bet 2020. gadā 1850 eiro.
Stāstam par tehniski korekto likuma normu piemērošanu naudas iegūšanā no šoferīša “personas B” metodoloģiski ļoti līdzinās Dz. Odiņa stāsta būtība par nedienām ar “Stiga RM”. (Pietiek jau pārpublicējis „Dienas Biznesa” rakstu un publicējis A. Ramoliņa tā arī neatbildētos jautājumus, kas viņam bija uzdoti šai sakarā.)
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
