Jau kopš 23.janvāra kliju putni lido, meklē, meklē un vēlreiz meklē...
Sandis Ģirģens, iekšlietu ministrs12.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nav labs tonis komunicēt Facebook par savu padoto darbu, bet informēju sabiedrību, ka Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim tiks uzdoti šādi jautājumi kontekstā ar Valsts policijas darba organizēšanu:
1) Vai Valsts policija pirms plānveidīgas pārbaudes publiskās vietās, tostarp kafejnīcās, par audiovizuālā satura nelicencētu izplatīšanu un arī šāda satura retranslēšanu ir ieguvusi datus no autortiesību aģentūrām AKKA/LAA un LaIPA par pārbaudāmo komersantu ar mērķi noskaidrot, ir vai nav pārbaudāmajam komersantam spēkā esoša licence audiovizuālā satura izplatīšanai un retranslēšanai?
2) Ja pārbaudāmajam komersantam ir spēkā esoša licence audiovizuālā satura izplatīšanai un retranslēšanai, uz kāda pamata Valsts policijas darbinieki tērē valsts resursus, fiziskai kontrolei un procesuālo dokumentu noformēšanai, paskaidrojumu saņemšanai utt.?
3) Vai Valsts policija par labas pārvaldības principu var nosaukt kontroles veikšanu reģionā, iesaistot policijas resursus no Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Rīgas nodaļas? No minētā izriet secīgs jautājums: vai reģionos nepietiek intelektuālā resursa šādas pārbaudes veikšanai, vai tomēr tās ir VP funkciju un struktūras īpatnības, kuras tiks reformētas?
Mans secinājums. Distancējoties no konkrētā gadījuma, lietu kārtībai bija jābūt sekojošai:
1) Valsts policija ar autortiesību aģentūrām AKKA/LAA un LaIPA saskaņo elektroniskā formā to komersantu sarakstu, kuriem ir spēkā esošas licences. Šie komersanti ir ārpus pārbaužu loka; Netērējam valsts resursus, tur kur tie nav jātērē.
2) Solis Nr.2: Valsts policija ar autortiesību aģentūrām AKKA/LAA un LaIPA kopsakarībā ar datiem no VID vai LR UR pēc komersanta darbības profila un fakta saskaņo elektroniskā formā to komersantu sarakstu, kuriem potenciāli nav licences. Vēl labāk, kurus autortiesību aģentūras neformālā vizītē ir apmeklējušas un piefiksējušas kā subjektus, kas dabā nelikumīgi izplata vai retranslē audiovizuālo saturu; Lai pārbaude nav formāla resursu tērēšana.
3) Solis Nr3: atbilstoši sarakstam un reģionam Valsts policija nosaka amatpersonas, kas un kādus komersantus pārbaudīs dabā. ENAP darbiniekam no Rīgas nav jābrauc uz reģionu, kur šādu funkciju izpildīt noteikti var konkrētā reģiona Valsts policijas amatpersona.
Minētais gadījums un Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālistes nepārdomātā replika norāda, ka steidzami nepieciešamas Valsts policijas struktūras un funkciju reformas. Šonedēļ MK tiks prezentēta ceļa karte uzsāktajai reformai.
Atvainojos cilvēkiem par šādiem atsevišķu Valsts policijas amatpersonu publiskiem izteikumiem. Rīt jauna diena. Strādāsim praktiski ar Valsts policijas vadību, lai analizētu kļūdas, kopā ar manu īpašu atbalstu uzlabosim procesus.
Atbildot uz dažiem vienveidīgiem jautājumiem, precizēju pozīciju...
Mani pilnīgi neuztrauc fakts, ka tiek terorizēts manas mammas uzņēmums... Liekot roku uz sirds, varu apgalvot - SIA “Krustpils celavējš”, kurš faktiski darbojas no 90. gadiem, strādā, pateicoties tikai un vienīgi kvalitātei, cilvēku mīlestībai pret savu darbu.
Varat nākt rīt, parīt, aizparīt, pēc mēneša vai gada... Veiciet kontrolpirkumus, lieciet kameras, pratiniet darbiniekus... Jums tiks izsniegts čeks, ko jau apliecina VID kontroles dokumentācija... Algas netiek maksātas aploksnēs. Netirgo kreiso alkoholu vai ko citu... Dariet, kas Jums ienāk prātā... Fakts, ka esmu ministrs, nepadara ne mani, ne manu ģimeni, ne manu mammu vai uzņēmumu īpašāku... Te stāstam ir divas puses.
Pirmā - uzņēmējdarbības vide, kas nekas nav jauns... Esi komersants, pēc definīcijas esi zaglis vai krāpnieks... katra pārbaude ir mērķis atrast jebko... Būsim reāli, tas ir fakts. Vārdi nesaskan ar darbiem.
Otrā - mērķis jau nav uzņēmums, bet es vai mans brālis... Jāatrod jebkas, lai būtu, ar ko manipulēt, vai parādīt, hei, viņš ir parasts zaglis, melis vai cilvēks ar skeletu... Ko tad tu citus māci, ja pats tāds esi... Varbūt, ja neko neatradīs, izteiksim aizdomas par kaut ko...
Jau kopš 23.janvāra kliju putni lido, meklē, meklē un vēlreiz meklē... Jau pirmajā intervijā tika uzdots jautājums: tava māte nodokļus maksā?...
Tikai ir viena problēma, es nenolieku karoti, balstoties uz lētām provokācijām vai spiedienu... Diezgan spēcīga nervu sistēma. Laikam Latgales gēni...
Man ir savs uzdevums, strādāt kopā ar komandu pie Latvijas iekšējās drošības stiprināšanas, iekšlietu sistēmas sakārtošanas, un izteikt savus priekšlikumus valsts ekonomikas attīstībai.
Par maniem izdarītajiem un turpmākajiem darbiem varat uzzināt, piesekojoties manam Facebook kontam vai jebkādā formātā komunicējot. Kopā mēs varam izdarīt vairāk. Tieši tas bija iemesls, kāpēc esmu valdībā. Opozīcijā ar tevi nerēķinās, un viss paliktu pa vecam. Nebūs pa vecam. Aizmirstiet.
Ceru, ka ieviesu zināmu skaidrību.
Pārpublicēts no facebook.com
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
