Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka vēl nav skaidrs, vai jaunajā koalīcijā būs arī nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, politiskajas aizkulisēs jau gana skaidri iezīmējas iespējamais jaunās Valda Dombrovska (Vienotība) valdības ministru portfeļu sadalījums.
Informācija, kas ir Pietiek rīcībā, ļauj secināt, ka apvienībai Vienotība jaunajā valdībā būs 8 amati, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) – 5 amati, bet VL-TB/LNNK, ja tā būs koalīcijas partnere, – viens amats.
Vienotības ministru amati koleģiāli tikšot sadalīti starp šo apvienību veidojošajām partijām Jaunais laiks (JL), Pilsoniskā savienība (PS), Sabiedrība citai politikai (SCP) un tā saukto Lietussargu grupu (ietilpst PS).
Pēc neoficiālas informācijas JL kopā ar premjera krēslu jaunajā valdībā iegūtu arī finanšu un iekšlietu ministra amatus. Pašreiz reālākais JL finanšu ministra kandidāts ir līdzšinējais ekonomikas ministrs Artis Kampars, savukārt iekšlietu ministra krēslu visticamāk saglabās līdzšinējā ministre Linda Mūrniece (nav iekļuvusi Saeimā).
Vienotības partnere PS varētu saņemt trīs ministru amatus - ekonomikas, veselības un aizsardzības. Kā PS ekonomikas ministra kandidāts minēts PS līderis Ģirts Valdis Kristovskis (par viņa kompetenci vadīt šo ministriju gan ir pretrunīgi viedokļi), kā aizsardzības ministra kandidāts tiek minēts līdzšinējais šī portfeļa turētājs Imants Lieģis. Bez konkrēta amata kandidāta pagaidām ir veselības ministra portfelis.
Aigara Štokenberga veidotajai SCP tikšot iedalīts viens ministra postenis – ārlietu ministra krēsls, uz kuru pretendējot Artis Pabriks. Viņš ārlietu ministra amatu jau ieņēma ekspremjera Aigara Kalvīša (TP) valdībā.
Divus vai vismaz vienu ministra portfeli jaunajā valdībā plānots atvēlēt arī tā sauktajai Lietussargu grupai, kuras līdere ir bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. Lietussargu grupai piedāvāts uzņemties atbildību par izglītības un zinātnes ministra un arī kultūras ministra portfeļiem.
Viens no šiem amatiem piedāvāts Ēlertei, taču viņa no tā atteikusies, norādot, ka vēlētos strādāt parlamentā un ieņemt Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdes amatu. Līdz ar to vēl aizvien nav skaidrs, kuras personas ieņems izglītības un kultūras ministra amatus. Neoficiāli izskan, ka līdzšinējā ministra Inta Dāldera iespējas atkārtoti ieņemt šo amatu ir visai niecīgas, tomēr netiek izslēgts, ka Dālderis amatu tomēr var saglabāt.
Ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi saistītajai ZZS jaunajā valdībā tiks atvēlēts lielāks amatu skaits nekā pašreizējā Dombrovska valdībā. Tas tiek saistīts ar Lemberga vēlmi iegūt arī kontroli pār ietekmīgo satiksmes ministra amatu un faktu, ka ZZS ir nozīmīgākais Vienotības partneris jaunās koalīcijas veidošanā. Līdz ar to plānots, ka ZZS tiks atvēlēti satiksmes, vides, labklājības, reģionālās attīstības un zemkopības ministru portfeļi.
Par jauno satiksmes ministru varētu kļūt līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis, kurš ieguvis labas atsauksmes pašreizējā valdībā. Viņš pats Pietiek gan liedzās tieši atbildēt, vai ir gatavs ieņemts satiksmes ministra amatu, koķetējot, ka labi jūtoties arī pašreizējā krēsla.
Zemkopības ministra amatu varētu saglabāt pašreizējais ZZS ministrs Jānis Dūklavs. Neskaidrs pagaidām ir, vai vides ministra amatu turpinās ieņemt ZZS līderis Raimonds Vējonis vai tomēr viņš pārsēdīsies cita ministra krēslā. Vakanti ZZS pagaidām ir divi ministru portfeļi, un par kandidātiem vienošanās vēl nav. Pietiek zināms, ka uz ministru rezervistu soliņa ir arī līdzšinējais Saeimas spīkers Gundars Daudze, kurš gan atzinis, ka labāk paliktu strādāt Saeimā.
VL-TB/LNNK, ja šī apvienība būs valdošajā koalīcijā, varētu tikt piedāvāts viens ministru amats - tieslietu (vai izglītības). Ar lielāku varbūtību gan izskan prognozes, ka nacionālā apvienība saņems tieslietu ministru krēslu, kuram tiks deleģēts bijušais ekspremjera Ivara Godmaņa valdības tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Tiesa, Bērziņš tiek minēts arī kā iespējamais satiksmes ministra amata kandidāts, lai izvairītos no tā, ka tiešā ar Lembergu saistītās ZZS kontrolē nonāktu Satiksmes ministrija. Ja VL-TB/LNNK valdībā nebūs, tieslietu ministra amats būs vakants, un to tad, iespējams, ieņems kāda no Vienotības partijām.
Oficiāli partiju līderi potenciālo amatu sadalījumu valdībā vēl nekomentē, norādot, ka aizvien nav stingras vienošanās par jaunās valdības koalīciju.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
