Jau pirms trim mēnešiem Iekšlietu ministrija skaidri norādījusi policijas priekšniekam Rukam: mēģinājumi izblēdīties ar „skaidrojoša rakstura atbildēm” ir prettiesiski

Pietiek jau informēja, ka pēc gandrīz mēnesi ilgām pārdomām Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks tā vietā, lai sniegtu atbildes uz jautājumiem saistībā ar policijas un prokuratūras kopējo paziņojumu par „Hiēnu bandu” un vārdā nenosauktiem ļaundariem, kuri vēloties „traucēt un ietekmēt izmeklēšanu” Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, ir nolēmis izblēdīties un mest vēl melnāku ēnu uz šīs lietas apstākļiem un tās izmeklēšanu – nevienu atbildi nesniegt, turklāt vēl mēģināt panākt, lai viņa atteikumu sniegt atbildes nevarētu pārsūdzēt.

Šis ir Iekšlietu ministrijas pagājušā gada 11. oktobra dokuments „Par iesnieguma izskatīšanu”, kas adresēts Lato Lapsam un kurā skaidri norādīts – „skaidrojoša rakstura atbildes” nav pieļaujamas:

„Iekšlietu ministrijā 2023.gada 14.septembrī no Valsts policijas saņemts Lato Lapsas (turpmāk - iesniedzējs) 2023.gada 30.augusta iesniegums, ar kuru iesniedzējs apstrīd Valsts policijas rīcību, nesniedzot atbildi pēc būtības uz viņa 2023.gada 18.augusta iesniegumu.

Izvērtējot Iekšlietu ministrijas rīcībā esošos dokumentus (iesniedzēja 2023.gada 18.augusta iesniegums, Valsts policijas 2023.gada 25.augusta vēstule Nr.20/CAnos/54988), Iekšlietu ministrija secināja turpmāk minēto.

Iesniedzējs 2023.gada 18.augustā vērsās Valsts policijā ar iesniegumu, kurā ietverti četri jautājumi:”

Tā kā Jūsu iestāde ir apgalvojusi, ka tās rīcībā ir ziņas par apsūdzēto vai ar tiem saistītu personu pretdarbību izmeklēšanai un tās mērķu sasniegšanai, vai Jūsu iestāde ir sekojusi tam, lai saistībā ar šīm noziedzīgajām darbībām tiktu sākts kriminālprocess?

Ja nē, kādu iemeslu dēl Jūsu iestāde, kas apgalvojusi, ka tās rīcībā ir ziņas par apsūdzēto vai ar tiem saistītu personu pretdarbību izmeklēšanai un tās mērķu sasniegšanai, ir pieļāvusi vai veicinājusi, to, ka saistībā ar šīm noziedzīgajām darbībām netiek sākts kriminālprocess?

Tā kā Jūsu iestāde ir apgalvojusi, ka tās rīcībā ir ziņas par apsūdzēto vai ar tiem saistītu personu gatavotu bēgšanas mēģinājumu no apcietinājuma vietas, vai Jūsu iestāde ir sekojusi tam, lai saistībā ar šīm noziedzīgajām darbībām tiktu sākts kriminālprocess?

 Ja nē, kādu iemeslu dēļ Jūsu iestāde, kas ir apgalvojusi, ka tās rīcībā ir ziņas par apsūdzēto vai ar tiem saistītu personu gatavotu bēgšanas mēģinājumu no apcietinājuma vietas, ir pieļāvusi vai veicinājusi, to, ka saistībā ar šīm noziedzīgajām darbībām netiek sākts kriminālprocess?”

Iesniedzējs savu interesi ir pamatojis ar to, ka būdams Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, plāno mediju publikācijās pievērsties maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanai.

Valsts policija 2023.gada 25.augustā iesniedzēja nosūtīja vēstuli Nr. Nr.20/CAnos/54988 “Par informācijas pieprasījumiem”, no kuras satura izriet, ka tā ir sniegta, izskatot vairākus iesniedzēja iesniegumus.

      No minētās vēstules noprotams, ka atbilde uz iesniedzēja 2023.gada 18.augusta iesniegumu ir atrodama vēstules pēdējā rindkopā: “Atbildot uz 18.augusta iesniegumu, vēršam uzmanību, ka izvērtējot Valsts policijas rīcībā esošo informāciju un ņemot vērā, ka informācija pieprasītā mediju publikācijas sagatavošanai, nolūkā informēt sabiedrību, kas konkrētajā brīdī kaitē kopējām šīs lietas izmeklēšanas interesēm un apdraud process sekmīgu virzību, Valsts policija izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju šobrīd nevar sniegt”.

Vienlaikus vēstule satur norādi uz to, ka tai ir skaidrojošais raksturs un tā nav apstrīdama.

Iekšlietu ministrijas ieskatā iesniedzējs 2023.gada 30.augusta iesniegumā pareizi secinājis, ka Valsts policija ir attiekusies sniegt atbildi pēc būtības uz iesniedzēja 2023.gada 18.augusta iesniegumā uzdotajiem jautājumiem, proti, ir atteikusi iesniedzējam viņa pieprasīto informāciju un lūgto skaidrojumu par iestādes rīcības motīviem.

No iesniedzēja uzdotajiem jautājumiem secināms, ka iesniedzējs no iestādes vēlējās saņemt skaidru atbildi par to, vai viņa iesniegumā minētajos gadījumos iestāde ir lēmusi par kriminālprocesa uzsākšanu un ja nē, tad skaidrojumu šādai rīcībai.

 Savukārt Valsts policija atbildes neiesniegšanu pēc būtības pamato ar izmeklēšanas interesēm.

 Iekšlietu ministrija vēlas vērst Valsts policijas uzmanību apstāklim, ka visos gadījumos, kad iestāde atsaka izsniegt personai tās pieprasīto informāciju, šis atteikums ir uzskatāms par administratīvo aktu.

Minētais pamatojams ar to, ka ar atteikumu izsniegt informāciju iestāde ir vēlējusies saistoši noteikt personas tiesību apjomu – saistoši noteikt, ka konkrētajai personai nav tiesību saņemt konkrēto informāciju. (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 10.maija spriedums lietā Nr.SKA-106/2017).

Līdz ar ko Valsts policijas 2023.gada 25.augusta vēstulē ietvertā norāde, ka vēstuli ir informatīvais raksturs un tā nav aptrīdama, ir nepamatota.

Ņemot vērā, ka Valsts policijas 2023.gada 25.augusta vēstule ir uzskatāma par administratīvo aktu, tai jāsatur pamatojums.

Tādējādi Iekšlietu ministrijai ir jāizvērtē, vai tā satur skaidru argumentāciju, kas ļauj saprast, uz ko tā balstās, un pārbaudīt tās pamatotību.

Vairākos tiesas spriedumos atzīts, ka nepilnības administratīvā akta pamatojumā, skatot pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, var tikt uzskatīts gan par tik būtisku procesuālu pārkāpumu, ka tā dēļ administratīvais akts ir atceļams, gan par tādu pārkāpumu, kurš norādāms kā administratīvā akta trūkums, bet kurš pats par sevi nerada tādas tiesiskās sekas kā administratīvā akta atcelšana. Tas izvērtējams katrā konkrētajā gadījumā.

Par galvenajiem kritērijiem izmantojami divi apstākļi: 1) vai saprātīgs administratīvā akta adresāts no attiecīgā administratīvā akta pamatojuma varēja saprast, kāpēc attiecībā uz viņu izdots konkrētā satura administratīvais akts; 2) vai pārbaudot attiecīgā administratīvā akta tiesiskumu, balstoties uz tā pamatojumu, var secināt, ka pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu.

Kā jau secināts iepriekš, atteikums sniegt informāciju ir pamatots ar izmeklēšanas interesēm, proti, Valsts policijas apsvērumiem par to, ka iesniedzēja pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības.

Jānorāda, ka Informācijas atklātības likuma 10.panta ceturtā daļa un 11.panta ceturtā daļa pieļauj, ka arī ierobežotas pieejamības informācija var tikt izsniegta, ja pieprasītājs pamato, kāpēc viņam attiecīgā informācija ir nepieciešama, un pieprasītāja norādītā interese atsver to tiesisko interesi, kuras aizsardzībai konkrētajai informācijai noteikta ierobežota pieejamība. Tādējādi, ja iestāde atzīst, ka ierobežotas pieejamības informācija nav izsniedzama, iestādei jāargumentē, kāpēc.

Šādi apsvērumi Valsts policijas atteikuma pamatojumā nav norādīti. Līdz ar to secināms, ka Valsts policija ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, nepienācīgi norādot administratīvā akta pamatojumu.

Iekšlietu ministrija uzskata, ka Valsts policijai atkārtoti jāizvērtē iesniedzēja 2023.gada 18.augusta iesniegums, norādot kāpēc pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības (kādas tiesiskās intereses tā aizsargā) un jāargumentē, kāpēc tā nav izsniedzama, samērojot aizsargāto tiesisko interesi ar iesniedzēja tiesībām saņemt informāciju.”

Lato Lapsas viedoklis par Armanda Ruka rīcību noskatāms viņa YouTube kanālā:

https://www.youtube.com/watch?v=_0a9foQQ3vE&t=2s

Novērtē šo rakstu: