Jau pusmiljards gadā būs jāatdod tikai par valsts parāda procentiem
Guntars Vītols11.09.2024.
Komentāri (68)
Iesaki rakstu: 
Par valsts parāda apkalpošanas izdevumiem. Tie aug straujāk par ministru algām un kļūst par būtisku budžeta izmaksu posteni. Samazina iespējas naudu novirzīt prioritāriem mērķim, samazina tā saukto fiskālo telpu - katrā nākamajā gadā pieejamos papildu līdzekļus.
Cipariņi. 2023. gadā procentu maksājumi bija 200 miljoni eiro, šogad - 360, 2025. gadā jau 500 miljoni. Pieaugums 2,5 reizes trīs gadu laikā.
Daļa no pieauguma veido tas, ka jāpārfinansē par ~0% agrāk ņemtie aizdevumi uz šābrīža ~4%, daļēji jāņem papildus - katru gadu valdība grābj pa maksimumu, iet deficītā faktiski tik, cik ļauj Eiropas finanšu disciplīnas noteikumi -3% no IKP jeb 1,2 miljardi. Katrs aizņemtais vai pārfinansētais miljards palielina % izdevumus par 40 miljoniem gadā. Kopā mums aizņēmums ir 18 miljardi, katru gadu aug.
Tuvākajos 4 gados plānots aizņemties 12 miljardus (daļa no tā ir 0% esošo parādu refinansēšana - atdod veco, aizvieto to ar jaunu, par augstāku likmi). 12 miljardi radīs papildus aptuveni 400 miljonus procentu izdevumos gadā. Tātad būs kopā varbūt zem miljarda, gadā! Budžets kopā nodokļos ieņem 14 miljardus.
Tātad katru gadu maksāsim vienu „airBaltic uzturēšanas maksu par desmitgadēm” tikai parāda procentos vien.
Visu laiku mums stāsta, ka tas ir maz, jo citām valstīm parādu nasta lielāka un izmaksu apmērs aug straujāk. Es teikšu citādāk - tie 500+ miljoni procentos gadā ir milzīga summa. Par to varētu pacelt veselības budžetu par 25%, aizsardzības budžetu par 40% vai pataisīt mūsu izglītības sistēmu tiptop līmenī. Novirzīt prioritātēm.
Un viss tikai kāpēc? Tāpēc, ka valdība bezbēdīgi un gadiem iet budžeta deficītā saskaņā ar lidotāja Krišjāņa grandiozo ne tikai aviācijas attīstības stratēģiju - “naudas ir tik daudz kā nekad”.
Aizņemtas naudas.
***
Oktobrī sāks skatīt nākamā gada budžetu. Guntaram ir „instrukcija” deputātiem.
Pirmais - jāpārskata likums par budžeta ietvaru uz 3 gadiem, tostarp. Ieliekam ierobežojumu kā Vācijā - budžeta deficīts ne vairāk kā 0,35% no IKP. Sarkanā līnija, lai beigtu pļekarēt uz aizņemtas naudas rēķina.
Otrais - budžets jātaisa sabalansēts (to 0,35% atstājot rezervei, neparedzētiem izdevumiem).
Diskutējiet kā parasti, tukši runājiet, izsakiet nosodījumu un visu kā parasti - es nespiežu Jūs atteikties no pļurināšanas, jo laiks kaut kā taču jāpavada. Bezdeficīta budžets - tas galvenais.
Ja kas, tad „sociālās programmas” tas neietekmēs, tas svarīgi. Minimālās algas celšana un tamlīdzīgi tāpat cels specbudžeta ieņēmumus. Varēs indeksēt pensijas kā parasti. Mazāk aizsargātos nevajag aiztikt - budžets jāoptimizē 5-10% apmērā uz dažādu nelietderīgu naudas apguves programmu rēķina.
Jā, tas nepatiks naudas apguvējiem, kuri šaušalīgi raudās televizorā, bet saņemamies. Vai nu laižam to raudāšanu gar ausīm, vai preventīvi izslēdzam televizoru.
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
