Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trešdien (kad būs pilnmēness, kas varētu izrādīties simboliski, bet rada arī zināmas bažas) Latvijas Radio (LR) valde un arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome plāno īpaši sasauktā preses konferencē informēt par kritisko situāciju sabiedriskajā medijā. 

Nezinu, ko viņi tur plāno pateikt, bet vienīgais, manuprāt, loģiskais paziņojums tur būtu par valdes atkāpšanos. LR Ziņu dienests ir skaidri un gaiši pateicis, ka vairs neuzticas šai valdei. Šādā situācijā, kad ir pilnīga uzticības krīze, šķiet ir tikai divi ceļi – vienai vai otrai pusei ir jāaiziet.

Ziņu dienesta darbinieku aiziešana vai atlaišana būtībā apstādinātu LR darbību. Radio tehniski varētu skanēt, bet tā būtu pilnīgi bezjēdzīga skanēšana. Līdz ar to tas nav sabiedrības interesēm atbilstošs scenārijs. Savukārt valdes aiziešanu neviens pat īsti nesajustu, LR mierīgi turpinātu strādāt līdz jaunas valdes apstiprināšanai.

Tie, kas neizprot sabiedriskā medija uzdevumus, varētu sašust – kur tas redzēts, ka darbinieki „atlaiž” sev netīkamu priekšniecību? Taču LR nav parasts uzņēmums. Liela daļa no mūsu darba ir sekot visu iestāžu, institūciju darbam, to kritizēt un norādīt uz trūkumiem, stāstīt par nejēdzībām, būt sargsunim. Un mūsu pašu valde nav nekāds izņēmums.

Tāpēc arī būt par valdes locekli Latvijas Radio nav tas pats, kas būt par valdes locekli „Latvijas Pastā”, „Latvijas valsts mežos” vai „Rīgas satiksmē”. Ar to ir jārēķinās.

Diemžēl kopš stāšanās amatā LR valde tā arī nav sapratusi, kādi ir sabiedriskā medija uzdevumi, mērķi un ka šī nav nekāda valsts institūcija ar birokrātu labirintiem. Profesionāla valde šajā laikā būtu jau visu to sapratusi, un tai nebūtu vajadzīgi padomnieki.

Šobrīd LR valdei ir divi padomnieki. Viens kaut ko dara, lai arī nesakarīgi, jo domā, ka atrodas valsts institūcijā vai arī tādā, kura par tādu jau no pašiem pamatiem jāpārveido. Otrs, kā runā gaiteņos, bezdarbībā cīnās ar garlaicību.

Viena padomnieka mēnešalga ir 2900 EUR. Radio, tiekot vaļā no šiem padomniekiem, varētu atrasināt gandrīz visas Ziņu dienesta problēmas. Te būtu nauda gan korespondentu algu pacelšanai, gan trūkstošo darbinieku algošanai. Bet tagad tā nauda ir izniekota padomniekos.

Kādreiz ar personāla jautājumiem galā tika viens cilvēks. Tagad mums ir nodaļa, kas (redzot, cik daudz cilvēku ir aizgājuši) netiek galā ar saviem pienākumiem. Nodaļas vadītāja alga 1900 EUR. Spriežot pēc visa, šis atalgojums neatbilst paveiktā darba apjomam un kvalitātei… Bet lai nu tas paliek, valde acīmredzot ir devusi citus, būtiskākus, radio darbiniekiem neredzamus un nezināmus darba uzdevumus. 

Protams, valde var izvēlēties iet savu „unikālo” ceļu – ietiepīgi censties mēģināt kaut glābt. Bet ko tu glābsi, ja nav saprašanas, profesionālas varēšanas? Jau tagad Ziņu dienesta izteiktā neuzticība ir apkaunojums visiem valdes locekļiem. Varbūt valde vēlas sagaidīt nākamos – kad neuzticību izsaka citu struktūrvienību darbinieki? Līdz neuzticību būs izteikuši visi?

Valde ir saņēmusi brīdinājumu, ka iespējams streiks. Iespējams, valde nesaprot, kā izpaužas streiks? Streiks = klusums ēterā. To var arī eleganti pasniegt. Piemēram, ierodas kādā rītā uz interviju premjers Krišjānis Kariņš. Bet pēc vārdiem – labrīt, Kariņa kungs, paldies, ka atnācāt uz interviju – sekotu paziņojums par streika sākšanu. Kariņš varētu iet MK neko nepateicis, bet ēterā būtu pilnīgs klusums. Vai valde vēlas kaut ko tādu, nākamos apkaunojumus?

Klusums ēterā būtu arī spriedums NEPLP. Jau tagad padome ir pilnībā „bankrotējusi”, bet Latvijas Radio streika gadījumā tā būtu atlaižama bez mazākās kavēšanās – pārāk daudz jau klajas nekompetences piemēru ir sakrājies. Bet uz to, ka padome spētu saskatīt savas kļūdas, atlaistu valdi vai atkāptos pati, es neceru. Tas nenotiks. Šī padome izceļas ne tikai ar nekompetenci, bet arī ar īpašu ietiepību.

Šī padome ies spītīgi līdz galam. Vai nu mocīs sabiedriskos medijus līdz sava termiņa beigām, vai kamēr viņus patrieks. Vienīgi Gunta Līdaka laikus saprata, ka darbošanās šādā padomē rada lielāku reputācijas kaitējumu, nekā dod labumu. Tagad jau ir piemirsts, ka viņa ir bijusi šīs padomes sastāvā, un tas viņai ir tikai ieguvums. 

Ja notiek neticamais un valde atkāpjas, tad skumjākais būs tas, ka par nākamo valdi atkal lems šī pati padome. Grūti iedomāties kādu profesionāli, kas vēlētos piedalīties šīs padomes rīkotā konkursā vai doties pie viņiem uz darba interviju.

Pārpublicēts no Facebook.com

Novērtē šo rakstu:

74
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...