Jau tagad NEPLP ir pilnībā „bankrotējusi”, bet Latvijas Radio streika gadījumā tā būtu atlaižama bez mazākās kavēšanās
Lauris Zvejnieks16.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Trešdien (kad būs pilnmēness, kas varētu izrādīties simboliski, bet rada arī zināmas bažas) Latvijas Radio (LR) valde un arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome plāno īpaši sasauktā preses konferencē informēt par kritisko situāciju sabiedriskajā medijā.
Nezinu, ko viņi tur plāno pateikt, bet vienīgais, manuprāt, loģiskais paziņojums tur būtu par valdes atkāpšanos. LR Ziņu dienests ir skaidri un gaiši pateicis, ka vairs neuzticas šai valdei. Šādā situācijā, kad ir pilnīga uzticības krīze, šķiet ir tikai divi ceļi – vienai vai otrai pusei ir jāaiziet.
Ziņu dienesta darbinieku aiziešana vai atlaišana būtībā apstādinātu LR darbību. Radio tehniski varētu skanēt, bet tā būtu pilnīgi bezjēdzīga skanēšana. Līdz ar to tas nav sabiedrības interesēm atbilstošs scenārijs. Savukārt valdes aiziešanu neviens pat īsti nesajustu, LR mierīgi turpinātu strādāt līdz jaunas valdes apstiprināšanai.
Tie, kas neizprot sabiedriskā medija uzdevumus, varētu sašust – kur tas redzēts, ka darbinieki „atlaiž” sev netīkamu priekšniecību? Taču LR nav parasts uzņēmums. Liela daļa no mūsu darba ir sekot visu iestāžu, institūciju darbam, to kritizēt un norādīt uz trūkumiem, stāstīt par nejēdzībām, būt sargsunim. Un mūsu pašu valde nav nekāds izņēmums.
Tāpēc arī būt par valdes locekli Latvijas Radio nav tas pats, kas būt par valdes locekli „Latvijas Pastā”, „Latvijas valsts mežos” vai „Rīgas satiksmē”. Ar to ir jārēķinās.
Diemžēl kopš stāšanās amatā LR valde tā arī nav sapratusi, kādi ir sabiedriskā medija uzdevumi, mērķi un ka šī nav nekāda valsts institūcija ar birokrātu labirintiem. Profesionāla valde šajā laikā būtu jau visu to sapratusi, un tai nebūtu vajadzīgi padomnieki.
Šobrīd LR valdei ir divi padomnieki. Viens kaut ko dara, lai arī nesakarīgi, jo domā, ka atrodas valsts institūcijā vai arī tādā, kura par tādu jau no pašiem pamatiem jāpārveido. Otrs, kā runā gaiteņos, bezdarbībā cīnās ar garlaicību.
Viena padomnieka mēnešalga ir 2900 EUR. Radio, tiekot vaļā no šiem padomniekiem, varētu atrasināt gandrīz visas Ziņu dienesta problēmas. Te būtu nauda gan korespondentu algu pacelšanai, gan trūkstošo darbinieku algošanai. Bet tagad tā nauda ir izniekota padomniekos.
Kādreiz ar personāla jautājumiem galā tika viens cilvēks. Tagad mums ir nodaļa, kas (redzot, cik daudz cilvēku ir aizgājuši) netiek galā ar saviem pienākumiem. Nodaļas vadītāja alga 1900 EUR. Spriežot pēc visa, šis atalgojums neatbilst paveiktā darba apjomam un kvalitātei… Bet lai nu tas paliek, valde acīmredzot ir devusi citus, būtiskākus, radio darbiniekiem neredzamus un nezināmus darba uzdevumus.
Protams, valde var izvēlēties iet savu „unikālo” ceļu – ietiepīgi censties mēģināt kaut glābt. Bet ko tu glābsi, ja nav saprašanas, profesionālas varēšanas? Jau tagad Ziņu dienesta izteiktā neuzticība ir apkaunojums visiem valdes locekļiem. Varbūt valde vēlas sagaidīt nākamos – kad neuzticību izsaka citu struktūrvienību darbinieki? Līdz neuzticību būs izteikuši visi?
Valde ir saņēmusi brīdinājumu, ka iespējams streiks. Iespējams, valde nesaprot, kā izpaužas streiks? Streiks = klusums ēterā. To var arī eleganti pasniegt. Piemēram, ierodas kādā rītā uz interviju premjers Krišjānis Kariņš. Bet pēc vārdiem – labrīt, Kariņa kungs, paldies, ka atnācāt uz interviju – sekotu paziņojums par streika sākšanu. Kariņš varētu iet MK neko nepateicis, bet ēterā būtu pilnīgs klusums. Vai valde vēlas kaut ko tādu, nākamos apkaunojumus?
Klusums ēterā būtu arī spriedums NEPLP. Jau tagad padome ir pilnībā „bankrotējusi”, bet Latvijas Radio streika gadījumā tā būtu atlaižama bez mazākās kavēšanās – pārāk daudz jau klajas nekompetences piemēru ir sakrājies. Bet uz to, ka padome spētu saskatīt savas kļūdas, atlaistu valdi vai atkāptos pati, es neceru. Tas nenotiks. Šī padome izceļas ne tikai ar nekompetenci, bet arī ar īpašu ietiepību.
Šī padome ies spītīgi līdz galam. Vai nu mocīs sabiedriskos medijus līdz sava termiņa beigām, vai kamēr viņus patrieks. Vienīgi Gunta Līdaka laikus saprata, ka darbošanās šādā padomē rada lielāku reputācijas kaitējumu, nekā dod labumu. Tagad jau ir piemirsts, ka viņa ir bijusi šīs padomes sastāvā, un tas viņai ir tikai ieguvums.
Ja notiek neticamais un valde atkāpjas, tad skumjākais būs tas, ka par nākamo valdi atkal lems šī pati padome. Grūti iedomāties kādu profesionāli, kas vēlētos piedalīties šīs padomes rīkotā konkursā vai doties pie viņiem uz darba interviju.
Pārpublicēts no Facebook.com
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
