Jau tagad NEPLP ir pilnībā „bankrotējusi”, bet Latvijas Radio streika gadījumā tā būtu atlaižama bez mazākās kavēšanās
Lauris Zvejnieks16.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Trešdien (kad būs pilnmēness, kas varētu izrādīties simboliski, bet rada arī zināmas bažas) Latvijas Radio (LR) valde un arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome plāno īpaši sasauktā preses konferencē informēt par kritisko situāciju sabiedriskajā medijā.
Nezinu, ko viņi tur plāno pateikt, bet vienīgais, manuprāt, loģiskais paziņojums tur būtu par valdes atkāpšanos. LR Ziņu dienests ir skaidri un gaiši pateicis, ka vairs neuzticas šai valdei. Šādā situācijā, kad ir pilnīga uzticības krīze, šķiet ir tikai divi ceļi – vienai vai otrai pusei ir jāaiziet.
Ziņu dienesta darbinieku aiziešana vai atlaišana būtībā apstādinātu LR darbību. Radio tehniski varētu skanēt, bet tā būtu pilnīgi bezjēdzīga skanēšana. Līdz ar to tas nav sabiedrības interesēm atbilstošs scenārijs. Savukārt valdes aiziešanu neviens pat īsti nesajustu, LR mierīgi turpinātu strādāt līdz jaunas valdes apstiprināšanai.
Tie, kas neizprot sabiedriskā medija uzdevumus, varētu sašust – kur tas redzēts, ka darbinieki „atlaiž” sev netīkamu priekšniecību? Taču LR nav parasts uzņēmums. Liela daļa no mūsu darba ir sekot visu iestāžu, institūciju darbam, to kritizēt un norādīt uz trūkumiem, stāstīt par nejēdzībām, būt sargsunim. Un mūsu pašu valde nav nekāds izņēmums.
Tāpēc arī būt par valdes locekli Latvijas Radio nav tas pats, kas būt par valdes locekli „Latvijas Pastā”, „Latvijas valsts mežos” vai „Rīgas satiksmē”. Ar to ir jārēķinās.
Diemžēl kopš stāšanās amatā LR valde tā arī nav sapratusi, kādi ir sabiedriskā medija uzdevumi, mērķi un ka šī nav nekāda valsts institūcija ar birokrātu labirintiem. Profesionāla valde šajā laikā būtu jau visu to sapratusi, un tai nebūtu vajadzīgi padomnieki.
Šobrīd LR valdei ir divi padomnieki. Viens kaut ko dara, lai arī nesakarīgi, jo domā, ka atrodas valsts institūcijā vai arī tādā, kura par tādu jau no pašiem pamatiem jāpārveido. Otrs, kā runā gaiteņos, bezdarbībā cīnās ar garlaicību.
Viena padomnieka mēnešalga ir 2900 EUR. Radio, tiekot vaļā no šiem padomniekiem, varētu atrasināt gandrīz visas Ziņu dienesta problēmas. Te būtu nauda gan korespondentu algu pacelšanai, gan trūkstošo darbinieku algošanai. Bet tagad tā nauda ir izniekota padomniekos.
Kādreiz ar personāla jautājumiem galā tika viens cilvēks. Tagad mums ir nodaļa, kas (redzot, cik daudz cilvēku ir aizgājuši) netiek galā ar saviem pienākumiem. Nodaļas vadītāja alga 1900 EUR. Spriežot pēc visa, šis atalgojums neatbilst paveiktā darba apjomam un kvalitātei… Bet lai nu tas paliek, valde acīmredzot ir devusi citus, būtiskākus, radio darbiniekiem neredzamus un nezināmus darba uzdevumus.
Protams, valde var izvēlēties iet savu „unikālo” ceļu – ietiepīgi censties mēģināt kaut glābt. Bet ko tu glābsi, ja nav saprašanas, profesionālas varēšanas? Jau tagad Ziņu dienesta izteiktā neuzticība ir apkaunojums visiem valdes locekļiem. Varbūt valde vēlas sagaidīt nākamos – kad neuzticību izsaka citu struktūrvienību darbinieki? Līdz neuzticību būs izteikuši visi?
Valde ir saņēmusi brīdinājumu, ka iespējams streiks. Iespējams, valde nesaprot, kā izpaužas streiks? Streiks = klusums ēterā. To var arī eleganti pasniegt. Piemēram, ierodas kādā rītā uz interviju premjers Krišjānis Kariņš. Bet pēc vārdiem – labrīt, Kariņa kungs, paldies, ka atnācāt uz interviju – sekotu paziņojums par streika sākšanu. Kariņš varētu iet MK neko nepateicis, bet ēterā būtu pilnīgs klusums. Vai valde vēlas kaut ko tādu, nākamos apkaunojumus?
Klusums ēterā būtu arī spriedums NEPLP. Jau tagad padome ir pilnībā „bankrotējusi”, bet Latvijas Radio streika gadījumā tā būtu atlaižama bez mazākās kavēšanās – pārāk daudz jau klajas nekompetences piemēru ir sakrājies. Bet uz to, ka padome spētu saskatīt savas kļūdas, atlaistu valdi vai atkāptos pati, es neceru. Tas nenotiks. Šī padome izceļas ne tikai ar nekompetenci, bet arī ar īpašu ietiepību.
Šī padome ies spītīgi līdz galam. Vai nu mocīs sabiedriskos medijus līdz sava termiņa beigām, vai kamēr viņus patrieks. Vienīgi Gunta Līdaka laikus saprata, ka darbošanās šādā padomē rada lielāku reputācijas kaitējumu, nekā dod labumu. Tagad jau ir piemirsts, ka viņa ir bijusi šīs padomes sastāvā, un tas viņai ir tikai ieguvums.
Ja notiek neticamais un valde atkāpjas, tad skumjākais būs tas, ka par nākamo valdi atkal lems šī pati padome. Grūti iedomāties kādu profesionāli, kas vēlētos piedalīties šīs padomes rīkotā konkursā vai doties pie viņiem uz darba interviju.
Pārpublicēts no Facebook.com
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
