Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja jau trīspadsmito reizi ir zaudējusi administratīvajā tiesvedībā, - šoreiz saistībā ar tās nevēlēšanos sniegt informāciju par nodokļu maksātāju resursu izmantošanu saistībā ar Vējoņa došanos uz skautu un gaidu pasākumu, braucienam izmantojot helikopteru. Šodien Pietiekbez plašākiem komentāriem publicē tiesas spriedumu, kurā Vējoņa kancelejas rīcība jau kārtējo reizi atzīta par prettiesisku.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2018. gada 21. augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Romāns Dončenko,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Lato Lapsas pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsam 2017. gada 12. septembra iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - Valsts prezidenta kancelejas atvainošanos par pieprasītās informācijas nesniegšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Lato Lapsa 2017. gada 12. septembrī vērsās ar iesniegumu Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk arī - kanceleja), lūdzot informāciju saistībā ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierašanos uz skautu un gaidu kustības pasākumu „Simtgades ugunskurs” 2017. gada 12. augustā Lubānas novadā (turpmāk - pasākums). Pieteicēja interese vērsta uz helikoptera izmantošanu, Valsts prezidentam ierodoties uz minēto pasākumu. Pieteicējs uzdevis šādus jautājumus:

1) ar kam piederošu helikopteru Valsts prezidents ieradās uz pasākumu?;

2) kas pieņēma lēmumu par Valsts prezidenta nogādāšanu uz pasākumu ar helikopteru?;

3) kādas bija helikoptera izmantošanas izmaksas, nogādājot Valsts prezidentu uz pasākumu?

[2] Ar kancelejas 2017. gada 29. septembra vēstuli Nr. 1598 (turpmāk - vēstule) pieteicējam sniegta atbilde uz iesniegumu. Vēstulē norādīts, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 42. pantam Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais pavēlnieks. Valsts prezidents piedalījās pasākumā ar mērķi stiprināt jauniešu patriotismu. Uz pasākuma noslēgumu Valsts prezidents ieradās ar Valsts robežsardzes helikopteru.

[3] Pieteicējs vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, uzskatot, ka kanceleja nav sniegusi pilnīgu informāciju uz viņa pieprasījumu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

[3.1] Kanceleja nav sniegusi atbildi uz jautājumiem: kas pieņēma lēmumu par Valsts prezidenta nogādāšanu uz pasākumu ar helikopteru un kādas bija helikoptera izmantošanas izmaksas, nogādājot Valsts prezidentu uz pasākumu.

[3.2] Ja kancelejas rīcībā nav bijis informācijas par helikoptera izmantošanas izmaksām, tai bija pienākums norādīt pieteicējam par informācijas atrašanās vietu un tās pieejamību.

[4] Paskaidrojumā tiesai kanceleja norāda, ka neatzīst pieteikumu un uzskata to par nepamatotu, motivējot to ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[4.1] Valsts prezidents izlēma uz pasākumu doties ar helikopteru pēc Militārās policijas ieteikuma, ņemot vērā drošības un lietderības apsvērumus.

[4.2] Ņemot vērā, ka nokļūšanai uz pasākumu tika izmantots Valsts robežsardzes helikopters, kancelejas rīcībā nebija informācijas par helikoptera izmantošanas izmaksām.

[4.3] Fakts, ka vēstulē netika norādīta Valsts robežsardzes adrese, pats par sevi nevarēja radīt pieteicējam tiesību aizskārumu. Turklāt tas, ka pieteicējs regulāri vēršas dažādās valsts institūcijās ar informācijas pieprasījumiem, liecina, ka pieteicējam nevajadzētu rasties problēmām noskaidrot Valsts robežsardzes adresi.

[4.4] Valsts robežsardze pēc kancelejas iniciatīvas norādīja, ka helikoptera kopējās izmaksas ir bijušas 133,50 euro, kas ir lētāk un ekonomiski lietderīgāk, nekā izmaksas, kas veidotos, ja Valsts prezidenta nokļūšanai uz pasākumu, ievērojot drošības prasības, būtu izmantotas automašīnas.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo un ceturto daļu pirmās instances tiesā administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā, izņemot, ja lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē lūdzis pieteicējs. Ņemot vērā, ka pieteicējs šādu lūgumu tiesai nav izteicis, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Visupirms lietā precizējams pieteikuma priekšmets.

No pieteikuma izriet, ka pieteicēja mērķis, vēršoties tiesā, ir panākt to, lai viņam tiktu izsniegta prasītā informācija, tāpat arī panākt tiesas novērtējumu kancelejas rīcībai un saņemt arī atlīdzinājumu par kaitējumu, kas nodarīts ar iestādes rīcību.

Šādā gadījumā atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai tiesai līdztekus prasījumam par pienākuma uzlikšanu izsniegt prasīto informāciju jātaisa spriedums arī par prasījumu attiecīgās faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku (vai pieteikuma noraidīšanu šajā daļā) (sk. sal. Augstākās tiesas 2017. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. SKA-106/2017 (A420412414) 10. punktu, 2015. gada 12. marta lēmuma lietā Nr. SKA-369/2015 (A420689310) 9. punktu, 2014. gada 28. februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-264/2014 (A420391712) 8. punktu, 2012. gada 26. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-141/2012 (A42512008) 12. punktu).

Ņemot vērā minēto, pieteikumā ietvertais prasījums par iestādes rīcību - nepienācīgu pieprasītās informācijas sniegšanu - aplūkojams kā prasījums par iestādes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku. Savukārt prasījums par atlīdzinājumu ir pakārtots prasījumam par faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku. Papildus tam kā patstāvīgs prasījums aplūkojams pieteicēja prasījums uzdot iestādei izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju.

[7] Tiesas ieskatā, vērtējot prasījumu, ir nepieciešams skaidri konstatēt, vai tas ir saistīts ar atbildes sniegšanu Iesniegumu likuma tvērumā (atteikšanās atbildēt uz iesniegumu, neatbildēšana uz iesniegumu vai nepienācīga atbilde), vai arī tas ir jāskata, piemērojot Informācijas atklātības likuma normas (atteikums sniegt informāciju, informācijas nesniegšana vai tās nepienācīga sniegšana).

Iesniegumu likuma 1. pants noteic, ka šā likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Šis likums ir piemērojams gadījumos, kad persona vēršas iestādē ar lūgumu iegūt iestādes viedokli, izziņu vai informāciju par kādu jautājumu ar mērķi aktīvi iesaistīties valsts pārvaldē, un nav piemērojams, ja personas mērķis ir mainīt konkrētas tiesiskās attiecības publisko tiesību jomā.

Savukārt Informācijas atklātības likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Šā panta trešā daļa noteic, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Vērtējot Informācijas atklātības likumā ietverto tiesisko regulējumu, atzīstams, ka šis likums piemērojams gadījumā, kad persona, īstenojot savas tiesības uz informāciju, vēršas iestādē nolūkā iegūt kādus datus vai ziņas, kurām jau ir jābūt iestādes rīcībā un no kurām tiek kaut kas uzzināts, bet nav piemērojams, ja persona vēlas mainīt to skarošu konkrētu tiesisko situāciju publisko tiesību jomā, iegūt iestādes viedokli, izziņu vai informāciju par kādu jautājumu ar mērķi aktīvi iesaistīties valsts pārvaldē.

Kaut arī praksē dažreiz ir grūti nodalīt abu likumu piemērošanas gadījumus, tomēr tas ir nepieciešams, jo uz to atšķirīgu darbības jomu skaidri norādīts Iesniegumu likuma 2. panta otrajā daļā, kurā noteikts, ka likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība (sk. Augstākās tiesas 2011. gada 22. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-203/2011 (A8094810) 6. punktu).

[8] Līdz ar to tiesa izvērtēs, kurš no abiem minētajiem likumiem piemērojams attiecībā uz katru no jautājumiem, par kuriem pieteicējs uzskata, ka nav saņēmis pieprasīto informāciju.

[9] Attiecībā uz pieteicēja iesniegumā ietverto jautājumu Nr. 2 par to, kura persona pieņēma lēmumu par Valsts prezidenta nogādāšanu uz pasākumu ar helikopteri, tiesa uzskata, ka tas ir skatāms Iesniegumu likuma normu tveramā. Tiesa nonāk pie šāda secinājuma turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Tiesa uzskata, ka minētā jautājuma mērķis ir uzzināt, kā tiek organizēta Valsts prezidenta piedalīšanās pasākumos valsts iekšienē, izvēloties transportlīdzekļa veidu, lai ierastos konkrētā vietā. Būtībā šādu mērķi pieteicējs vēlējies sasniegt, jautājot, kura persona ir izvēlējusies helikopteri kā transportlīdzekļa veidu Valsts prezidenta nokļūšanai uz pasākumu. Tiesa uzskata, ka minētais jautājums vērsts uz līdzdarbību valsts pārvaldē, saņemot par šo aspektu detalizētāku informāciju, un, iespējams, tas saistīts ar pieteicēja turpmāku mērķi paust viedokli par tā atbilstību tiesiskuma un labas pārvaldības principiem. Attiecīgi tiesai jāpārbauda, vai kanceleja, iepazīstoties ar iesniegumā ietverto jautājumu, ir izskatījusi to atbilstoši Iesniegumu likumā noteiktajām prasībām, proti, sniegusi uz šo jautājumu atbildi pēc būtības.

[10] Tiesa konstatē, ka kancelejas pieteicējam sniegtajā atbildē nav konkrēti pateikts, kura persona Valsts prezidenta nokļūšanai uz pasākumu izvēlējusies helikopteri.

Atbildē, atsaucoties uz Latvijas Republikas Satversmes 42. pantu, norādīts, ka Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Savukārt no tiesai sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka lēmumu izmantot helikopteri nokļūšanai uz pasākumu ir pieņēmis pats

Valsts prezidents, ņemot vērā Militārās policijas, kas ir atbildīgā institūcija par Valsts prezidenta apsardzi un drošības pasākumiem, ieteikuma.

Tiesa nepiekrīt kancelejai, ka iestādei vispārīgi nav pienākuma pielāgot atbildi iesniedzēja izpratnes līmenim. Tiesību doktrīnā, runājot par administratīvā akta pamatojumu, ir norādīts, ka viena no būtiskākajām pamatojuma funkcijām ir panākt, ka administratīvais akts tiek akceptēts, jo ar pamatojuma palīdzību dalībnieks tiek pārliecināts par administratīvā akta pareizību. Administratīvajā aktā ir jāpamato tas, kas bez pamatojuma nav zināms vai saprotams. Tālab iestādei jāpielāgojas vidēji izglītota adresāta izpratnes līmenim. Administratīvais akts jāraksta tā, lai tas būtu saprotams arī cilvēkam bez speciālām zināšanām (skat. Briede J. 67. panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. Aun B daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 653., 655. Ipp.). Tiesa uzskata, ka minētā atziņa ir attiecināma ne tikai uz iestādes izdotu administratīvu aktu, bet arī uz iestādes sniegtu atbildi Iesnieguma likuma tvērumā, jo privātpersonai, kura vērsusies iestādē ar kādu tai interesējošu jautājumu, lai akceptētu iestādes sniegto atbildi, ir svarīgi to saprast. Ja iestādei no iesnieguma satura ir redzams, ka iesniedzēja izpratnes līmenis var būt ierobežots, tad būtu pat vēlams, lai iestāde atbildi sastādītu pēc iespējas vienkāršākām frāzēm, koncentrējoties uz būtiskāko. Taču izskatāmajā gadījumā tiesa šādu nepieciešamību nemaz nesaskata, tādēļ atkrīt vajadzība pēc turpmākas argumentācijas šajā sakarā.

Vērtējot kancelejas sniegto atbildi pēc būtības, tiesa uzskata, ka no fakta, ka Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, loģiski nav izsecināms tas, ka visus lēmumus, kas tiek pieņemti saistībā ar Valsts prezidenta vizīšu organizēšanu, pieņem pats Valsts prezidents (kaut gan tas arī pats par sevi nebūtu izslēdzams). Līdz ar to tiesa secina, ka kanceleja uz šo jautājumu nav sniegusi pieteicējam atbildi pēc būtības, un kancelejas rīcība ir atzīstama par prettiesisku.

[11] Kaut arī visi tie apsvērumi, kuri būtu jānorāda, sniedzot pieteicējam atbildi, būtībā ir tikuši norādīti kancelejas tiesai sniegtajos paskaidrojumos, tomēr tiesa uzskata, ka pieteikums šajā daļā ir jāapmierina un kancelejai ir uzliekams par pienākumu sniegt pienācīgu atbildi uz pieteicēja uzdoto j autāj urnu.

[12] Pieteicējs lūdzis uzlikt pienākumu kancelejai atvainoties par tiesību normu neievērošanu. Tā kā tiesa atzinusi iestādes prettiesisku faktisko rīcību, nesniedzot atbildi pēc būtības, tiesai jāskata prasījums par atlīdzinājumu.

Augstākā tiesa atzinusi, ka noteicošais atlīdzinājuma veids ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 5. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-338/2009 (A42500006) 12. punktu).

Pieteicējs nav norādījis, ka atbildes nesniegšana pēc būtības izskatāmajā gadījumā būtu radījusi kādas smagas vai nenovēršamas sekas, un arī tiesa tādas nesaskata.

Tiesa ņem vērā, ka arī citās līdzīgās lietās ar pieteicēja piedalīšanos iepriekšējā stāvokļa atjaunošana ir atzīta par atbilstīgu atlīdzinājumu.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka izskatāmajā gadījumā pieteicēja tiesību aizskārums nav tik nozīmīgs, lai noteiktu kancelejai pienākumu atvainoties, jo pieteicējam gandarījumu sniedz jau iestādes faktiskās rīcības atzīšana par prettiesisku un pienākuma uzlikšana sniegt atbildi pēc būtības. Līdz ar to pieteikums šajā daļā ir noraidāms.

[13] Attiecībā uz pieteicēja kancelejai uzdoto jautājumu Nr. 3 par helikoptera izmantošanas izmaksām, nogādājot Valsts prezidentu uz pasākumu, tiesa secina turpmāk minēto.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, Informācijas atklātības likums attiecas uz gadījumiem, kad persona, īstenojot savas tiesības uz informāciju, vēršas iestādē nolūkā iegūt kādus datus, no kuriem tiek kaut kas uzzināts (sk., piem., Augstākās tiesas 2017. gada 20. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-172/2017 (6-70015715/6) 6. punktu, 2017. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-453/2017 (A420346515) 7. punktu, 2011. gada 22. februāra lēmuma lietā

Nr. SKA-203/2011 (A8094810) 6. punktu). Prasot informāciju par helikoptera izmantošanas izmaksām konkrētam mērķim, pieteicējs vēlējies uzzināt konkrētus faktus. Līdz ar to minētais jautājums ir atzīstams par informācijas pieprasījumu Informācijas atklātības likuma izpratnē un šajā kontekstā piemērojamas Informācijas atklātības likuma normas.

[14] No pieteicējam sniegtās atbildes redzams, ka kanceleja pieteicējam informāciju par konkrētajām izmaksām nav sniegusi, kā arī nav skaidri norādījusi, ka šīs informācijas nav tās rīcībā.

Kanceleja atbildē norādījusi, ka helikopters pieder Valsts robežsardzei. Kanceleja paskaidrojumā tiesai norādījusi, ka informācijas par helikoptera izmantošanas izmaksām nav bijis tās rīcībā un ka ikvienam saprātīgam iesniedzējam būtu skaidrs, kurā institūcijā būtu pēc tās jāvēršas, proti, Valsts robežsardzē. Kancelejai nebija pienākuma norādīt atbildē Valsts robežsardzes adresi, kas ir viegli atrodama tīmeklī.

No lietas materiāliem ir konstatējams, ka informācijas pieprasīšanas brīdī kancelejas rīcībā tās nebija, līdz ar to kanceleja nevarēja šo informāciju pieteicējam izsniegt. Vienlaikus tiesa uzskata, ka pieteicējs pamatoti atsaucies uz Informācijas atklātības likuma 12. panta otro daļu, kas noteic, ja pieprasītās informācijas nav iestādes rīcībā, iestāde sniedz izziņu par informācijas atrašanās vietu un, ja tas iestādei ir zināms, norāda, kādā kārtībā informācija ir pieejama.

Tiesa uzskata, ka no kancelejas atbildē ietvertās norādes par to, ka konkrētais helikopters pieder Valsts robežsardzei, loģiski neizriet, ka kancelejas rīcībā nav bijis prasītās informācijas. Tiesas ieskatā tikpat labi var pieļaut iespēju, ka šī informācija pieteicēja pieprasījuma saņemšanas brīdī arī varēja būt, piemēram, ja saskaņā ar kādu starpinstitucionālu vienošanos kancelejai būtu pienākums apmaksāt šādas izmaksas. Tiesa uzskata, ka kancelejai bija skaidri jānorāda pieteicējam, ka šādas informācijas kancelejas rīcībā nav un ka pieteicējam būtu jāvēršas tieši Valsts robežsardzē.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka ir atzīstama par prettiesisku kancelejas faktiskā rīcība, nesniedzot informāciju par to, ka pieprasītās informācijas par helikoptera izmantošanas izmaksām nav bijis kancelejas rīcībā, un nenorādot precīzu šīs informācijas atrašanās vietu.

[15] No lietas materiāliem redzams, ka kanceleja 2017. gada 6. novembrī (jau pēc administratīvās lietas ierosināšanas tiesā) vērsās Valsts robežsardzē ar lūgumu sniegt informāciju par Valsts robežsardzes helikoptera izmantošanas izmaksām saistībā ar Valsts prezidenta braucienu uz pasākumu. Tiesa konstatē, ka Valsts robežsardze 2017. gada 9. novembrī ir sniegusi kancelejai izsmeļošu atbildi (lietas 15.-17. lapa), kas pievienota kancelejas tiesai sniegtajiem paskaidrojumiem un kopā ar tiem nosūtīta arī pieteicējam.

Tādējādi tiesa konstatē, ka pieteicējs informāciju par helikoptera izmantošanas izmaksām saistībā ar Valsts prezidenta braucienu uz pasākumu ir saņēmis. Līdz ar to secināms, ka šajā jautājumā tiesiskais strīds vairs nepastāv un tiesai nav vajadzības lemt par informācijas izsniegšanu. Tādēļ tiesvedība šajā daļā izbeidzama, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punktu.

[16] Tā kā pieteicējs lūdzis arī noteikt iestādes atvainošanos un tiesa ir atzinusi iestādes prettiesisku faktisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas, tiesai jāskata prasījums par atlīdzinājumu.

Tiesa, līdzīgi kā iepriekš jautājumā par atlīdzinājuma noteikšanu saistībā ar atbildes sniegšanu Iesnieguma likuma tvērumā (sk. šā sprieduma 12. punktu), secina, ka izskatāmajā gadījumā pieteicēja tiesību aizskārums nav tik nozīmīgs, lai atlīdzinājumu noteiktu iestādes atvainošanās veidā. Tiesas ieskatā pieteicējam gandarījumu sniedz jau iestādes faktiskās rīcības atzīšana par prettiesisku, turklāt, pieteicējam saņemot prasīto informāciju, tiesiskā aizskāruma sekas ir novērstas. Ievērojot minēto, pieteikums šajā daļā ir noraidāms.

[17] Pieteicējs par lietas ierosināšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 6. lapa).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra noteikumu Nr. 85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu, un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13. punkts noteic, ka valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē Administratīvā procesa likuma 126. pantā minētajos gadījumos no

tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Ievērojot minēto, no atbildētājas Latvijas Republikas par labu pieteicējam piespriežama samaksātā valsts nodeva 30 euro apmērā par pieteikuma iesniegšanu tiesā.

[18] Tiesa paskaidro, ka šajā lietā piemērojamo likumu normas paredz atšķirīgu pārsūdzības kārtību.

Iesniegumu likuma 10. panta otrā daļa paredz, ka Administratīvās raj ona tiesas spriedums par pieteikumu par faktisko rīcību nav pārsūdzams.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmo un otro daļu Administratīvās rajona tiesas spriedumu par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

Līdz ar to spriedums nav pārsūdzams daļā, kas attiecas uz kancelejas sniegto atbildi uz pieteicēja jautājumu par to, kura persona pieņēma lēmumu par Valsts prezidenta nogādāšanu uz pasākumu ar helikopteri, proti, par kancelejas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, tam pakārtotā prasījuma par atlīdzinājumu noraidīšanu un pienākuma uzlikšanu kancelejai sniegt atbildi pēc būtības.

Savukārt spriedums daļā, kas attiecas uz informācijas sniegšanu par helikoptera izmantošanas izmaksām, proti, par kancelejas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, tam pakārtotā prasījuma par atlīdzinājumu noraidīšanu un tiesvedības izbeigšanu daļā par pienākuma uzlikšanu kancelejai sniegt minēto informāciju, ir pārsūdzams kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 251. panta sesto daļu, 255. panta pirmo un trešo daļu, 282. panta 7. punktu, Iesniegumu likuma 10. panta otro daļu, Informācijas atklātības likuma 15. panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda daļēji apmierināt Lato Lapsas pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot atbildi pēc būtības uz Lato Lapsas 2017. gada 12. septembra iesniegumā ietverto jautājumu Nr. 2.

Uzlikt par pienākumu Valsts prezidenta kancelejai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas sniegt atbildi uz Lato Lapsas 2017. gada 12. septembra iesnieguma jautājumu Nr. 2.

Noraidīt pieteikumu daļā par atlīdzinājuma - pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties Lato Lapsam - noteikšanu saistībā ar Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot atbildi pēc būtības uz Lato Lapsas 2017. gada 12. septembra iesniegumā ietverto jautājumu Nr. 2.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam, personas kods 160569-13068, viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedums šajā daļā nav pārsūdzams.

Atzīt par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot informāciju uz Lato Lapsas 2017. gada 12. septembra iesniegumā ietverto jautājumu Nr. 3.

Izbeigt tiesvedību daļā par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt informāciju uz Lato Lapsas 2017. gada 12. septembra iesniegumā ietverto jautājumu Nr. 3.

Noraidīt pieteikumu daļā par atlīdzinājuma - pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties Lato Lapsam - noteikšanu saistībā ar Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot informāciju uz Lato Lapsas 2017. gada 12. septembra iesniegumā ietverto jautājumu Nr. 3.

Spriedumu šajā daļā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis R. Dončenko

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

44
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

8

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

FotoKā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...

Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts,...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...