Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Parasti politikas vērotājiem vasara ir diezgan garlaicīgs laika posms, jo Saeimas deputātiem ir garās brīvdienas un arī citi politiķi un vadoši ierēdņi izbauda atvaļinājumu. Tomēr šī vasara ir atšķirīga – to nosaka ne tikai izveidojusies krīze Rīgas domē, bet arī skandāli un skaļās emocijas valdībā.

Jaunā konservatīvā partija skaļi izteikusi neapmierinātību par valdības lēmumu atkārtoti apstiprināt amatā Valsts drošības dienesta vadītāju Normundu Mežvietu. Jaunās konservatīvās partijas vadītājs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns pēkšņi pieprasīja atcelt jautājuma izskatīšanu valdībā par Mežvieta iecelšanu Valsts drošības dienesta vadītāja amatā. Bordāns arī neieradās uz valdības slēgto sēdi, lai sniegtu savā rīcībā esošos apsvērumus un informāciju, kas nepieļautu Mežvieta apstiprināšanu.

Jaunā konservatīvā partija paziņoja, ka Mežvieta kandidatūra neesot apspriesta Saeimas komisijās vai frakcijās un tikusi virzīta pilnīgā slepenībā. Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe paziņoja, ka premjerministram Krišjānim Kariņam ir uzrādīta “dzeltenā kartīte” un viņš tiks izsaukts uz frakciju, lai izskaidrotu, kā varēja notikt šāds gadījums bez iepriekšējas apspriešanās ar partiju. Strīķe arī paziņoja, ka valdībā tikusi ieslēgta “balsošanas mašīna” un neesot skaidrs, kā valdība varēs darboties turpmāk.

Nav gan īsti saprotams, kas liedza Strīķei vai citiem frakcijas deputātiem jau agrāk rosināt izskatīt jautājumu par Mežvieta atbilstību amatam Saeimas komisijās, piemēram, Nacionālās drošības komisijā, vērtējot Valsts drošības dienesta darbību.

Šīs partijas pārstāvis Juris Jurašs sociālajos tīklos rakstīja, ka ir redzams, ka Lembergs turpina demonstrēt savu ietekmi uz daļu no valdības koalīcijas partijām. Jurašs arī rakstīja, ka valdībā lēmumi tiek pieņemti necaurspīdīgi un nesaprotami. Esot skaidrs, ka turpmāka sadarbība šādā koalīcijā būs maksimāli sarežģīta.

Sociālajos tīklos savu viedokli pauda arī Bordāns. Piemēram, viņš rakstīja Twitter, ka jūtas līdzīgi kā Rīgas domē, jo Kariņš uzvedas kā Nils Ušakovs un neļauj izteikties opozīcijai.

Jau sen zināms, ka Jaunā konservatīvā partija velta īpašu uzmanību vairāku dienestu vadībai, tajā skaitā arī Mežvietam. Pirms Saeimas vēlēšanām vairāki Jaunās konservatīvās partijas līderi, piemēram, Juta Strīķe un Juris Jurašs paziņoja, ka pēc ievēlēšanas Saeimā nekavējoties atlaidīs no amata vairākas amatpersonas, tajā skaitā ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru (par viņa atbrīvošanu šobrīd cīnās Bordāns) un KNAB vadītāju Jēkabu Straumi. Nav šaubu, ka šāds liktenis bija paredzēts arī Mežvietam.

Vēl vairāk, Jaunā konservatīvā partija gribēja vispār likvidēt vairākus izlūkošanas un drošības dienestus, tā vietā izveidojot vienu superdienestu, kas turpmāk kontrolētu situāciju valstī (protams, paredzot sev šī superdienesta vadību un darbības kontroli).

Jāatzīst, ka šis nav pirmais gadījums, kad Jaunā konservatīvā partija ir saistīta ar dažādiem skandāliem. Ne mazāk skaļi ir izskanējis arī izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas paziņojums, ka viņa neatbalsta Indriķa Muižnieka apstiprināšanu par Latvijas Universitātes rektoru uz otru pilnvaru termiņu. Spriežot pēc tā trokšņa, kas pavada Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas, rodas iespaids, ka runa ir par diezgan lielām likmēm.

Zinot, ka akadēmiskā vide ir viena no konservatīvākajām un noslēgtākajām, kā arī to, ka tajā valda diezgan nežēlīga savstarpējā konkurence, šajā gadījumā tomēr skandāls ar Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir izgājis ārpus šīs akadēmiskās vides un vairs nav vērtējams tikai kā iekšējs kašķis.

Būs interesanti vērot, ar ko beigsies visas šīs “zirnekļu cīņas burkā”, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka diez vai Šuplinskai un Jaunajai konservatīvajai partijai izdosies uzlabot savu reitingu šajā gadījumā.

Jūnijā sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica iedzīvotāju aptauju, un tās rezultāti rādīja, ka Jaunā konservatīvā partija ir piedzīvojusi ievērojamu popularitātes kritumu – tās reitings ir nokrities līdz 4,6% un ir zemākais kopš Saeimas vēlēšanām.

Nav šaubu, ka jūnija reitingu ietekmēja Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās Jaunās konservatīvās partijas viesstrādnieka, politologa Anda Kudora vadītais saraksts nesaņēma vajadzīgo balsu skaitu un neviens kandidāts no šī saraksta netika ievēlēts Eiropas Parlamentā.

Būs interesanti vērot, vai pēc šīs neveiksmes Kudors turpinās sadarbību ar Jauno konservatīvo partiju un startēs arī citās vēlēšanās, piemēram, pašvaldību vēlēšanās un nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Kaut arī Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji bieži ir izteikušies, ka netic SKDS aptaujām un uzskata, ka tās ir pirktas un neatspoguļo reālo situāciju, tomēr ir skaidrs, ka tik strauji krītošs reitings nav patīkams nevienam. Daļēji tas izskaidro, kāpēc pēdējā laikā šīs partijas politiķi izskatās arvien nervozāki un sniedz skaļus un emocionālus paziņojumus. Iespējams, partijas biedri jūtas nepelnīti apdalīti un uzskata, ka viņiem ir pārāk maz teikšanas valdībā un Saeimā, lai pieņemtu tādus lēmumus, kādi būtu patīkami šīs partijas atbalstītājiem un vēlētājiem.

Cerams, ka Jaunā konservatīvā partija apzinās, ka tās nostāja būtiski ietekmēs valdošās koalīcijas un valdības pozīcijas valstī. Mēģinot panākt lielāku ietekmi valdībā, Jaunā konservatīvā partija šūpo valdību un riskē ar tās krišanu. Nav nekā vienkāršāka kā apvainoties un paziņot par aiziešanu no koalīcijas, lai varētu skaļi bļaustīties opozīcijā un izkliegt saukļus par slikto valdību.

Tomēr jācer, ka partijas politiķi saprot, ka šādā veidā partija sevi nostādīs blakus Lemberga kūrētajai ZZS un būtībā atļaus tai atgriezties valdībā. Diez vai tas būtu rezultāts, ko gaida partijas atbalstītāji un vēlētāji.

Vairākkārt ir dzirdēts viedoklis, ka, turpinoties līdzšinējiem kašķiem valdībā, nav izslēgta situācija, ka Latvijas iedzīvotājus sagaida ne tikai ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē, bet arī Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Kaut arī šādu situāciju varētu saukt par demokrātijas mācīšanos un parlamentārās demokrātijas izaugsmes iespējām, tomēr diez vai tas nāktu par labu valstij. Protams, šādā situācijā politikas vērotājiem nevajadzēs garlaikoties un būs pietiekami daudz aktivitāšu, par kurām izteikties.

Jācer, ka veselais saprāts partijās ņems virsroku un tiks atrisinātas nesaskaņas valdošajā koalīcijā. Turpmākajos mēnešos gaidāma nākamā gada budžeta veidošana, kas arī nesolās būt viegla, ņemot vērā partiju dotos solījumus pirms Saeimas vēlēšanām.

Budžeta veidošana un pieņemšana arī noteiks to, cik stabili strādās valdība nākamajos gados un vai ir pamats opozīcijas partiju, piemēram, “Saskaņas” un ZZS, kā arī vairāku tā saukto aizkulišu spēlētāju cerībām uz valdības krišanu un Saeimas ārkārtas vēlēšanu rīkošanu. 

Novērtē šo rakstu:

26
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...