Jauna Meroni shēma Ventspilī: ja izmeklēšanu dēļ jāmet līkums Latvijai, jāmēģina mainīt kompānijas statūtus
Imants Liepiņš26.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien paredzētajā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētās A/S Latvijas Naftas Tranzīts akcionāru sapulcē pieteiktas kompānijas statūtu izmaiņas, kuras to pieņemšanas gadījumā atļautu noturēt akcionāru sapulces jebkurā vietā pasaulē, nevis Latvijā.
Latvijas apstākļiem milzīgā holdingsabiedrība, kuras statūtkapitāls sasniedz 104 742 892 eiro un kura divas desmitgades tika uzskatīta par otru ietekmīgāko firmu Ventspils tranzītbiznesā aiz tās mātesuzņēmuma A/S Ventbunkers, jau ceturto gadu nenodarbojas ar reālu komercdarbību: galvenā Latvijas Naftas Tranzīta funkcija bija A/S Ventspils Nafta akciju turēšana, taču pēc šo akciju atsavināšanas 2015. gada nogalē holdingam īsti vairs nav nekādu aktīvu, ja neskaita dažu vecu aizdevumu atgūšanas tiesības un dažādus sīkumus.
Šis lieldarījums, kā mediji jau daudzkārt aprakstījuši, notika par tīšuprāt pazeminātu cenu, kur Latvijas Naftas Tranzīta zaudējumi varēja būt sasnieguši pat 122 miljonus eiro, prokuroriem saskaņojot (ar advokātu biroja starpniecību) šo afēru “arestētās mantas glabātāja” R. Meroni interesēs. Tomēr arī pēc šīs afēras — pat pēc vispieticīgākā novērtējuma — holdingkopānijas kontos vajadzētu būt iespaidīgām summām, jo tās statūtkapitāls vien sasniedz 104,7 miljonus eiro.
Tā kā šādas summas nevar kontos gulēt bezgalīgi, jo Valsts ieņēmumu dienests jau sācis izrādīt interesi, vai no tām nomaksāti visi nodokļi, un Lursoftā redzami uzliktie aktuālie nodrošinājumi gan pašam Latvijas Naftas Tranzītam, gan tā akcionāriem, tad jāmēģina rīkoties, lai kontroli pār kompāniju kaut kādā veidā izmanevrētu ārpus Latvijas Republikas jurisdikcijas. Šim nolūkam simtmiljonu kompānijai paredzēts izmainīt statūtus tādā veidā, lai tās akcionāru pilnsapulces varētu notikt jebkur citur pasaulē — šim nolūkam statūtos jāpievieno 4.3. punkts:
“4.3. Sapulces norises vietu nosaka valde. Sapulces norises vieta var tikt noteikta arī ārpus administratīvās teritorijas, kurā reģistrēta Sabiedrība, tajā skaitā ārvalstīs.”
Dokumentu parakstījuši divi valdes locekļi — Alvis un Jānis Hāzes, kas jau desmit gadus zināmi kā vieni no tuvākajiem un izpildīgākajiem R. Meroni menedžeriem, kas klausa “arestētās mantas glabātājam” uz knipja uzsitienu.
Jau iepriekš Pietiek aprakstīja, kā tikušas ierosinātas pat vairākas resoriskās pārbaudes un krimināllietas par R. Meroni kontrolē esošo uzņēmumu iztukšošanu, tikuši publicēti arī daudzi pierādījumi un dokumenti miljonu izshēmošanai ārpus Latvijas. Vismaz pēdējo pusotru gadu R. Meroni izvairās braukt uz Latviju, it īpaši pēc tam, kad policija un KNAB sarīkoja vairākas kratīšanas viņa kontrolēto firmu adresēs un kantoros, izskanot informācijai par politiķu finansēšanu.
Ja pirmdienas sapulcē statūtu grozījumi tiks pieņemti, tas nozīmēs, ka R. Meroni vairs nebūs jābrauc uz Latviju, lai varētu lemt par Latvijas Naftas Tranzīta vairāk nekā 100 miljoniem eiro: R. Meroni kontrolētais Ventbunkers ir lielākais akcionārs tiešā veidā, savukārt caur SIA Ventrans Rīga tiek nodrošināta papildu kontrole.
Pārējie akcionāru sapulces darba kārtības punkti vēsta par mēģinājumiem beidzot nolīgt revidentus 2016. un 2018. (bet ne 2017. gada) finanšu rezultātu auditēšanai, jo pēdējoreiz gada pārskats iesniegts par 2015. gadu. Tā kā audits paredz izlaist 2017. gadu, tad var izdarīt pieņēmumu, ka tieši šajā gadā Latvijas Naftas Tranzītā notikušas kādas shēmas, kuras neatkarīgam auditoram, iespējams, būtu labāk neredzēt.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
