Jauna Meroni shēma Ventspilī: ja izmeklēšanu dēļ jāmet līkums Latvijai, jāmēģina mainīt kompānijas statūtus
Imants Liepiņš26.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien paredzētajā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētās A/S Latvijas Naftas Tranzīts akcionāru sapulcē pieteiktas kompānijas statūtu izmaiņas, kuras to pieņemšanas gadījumā atļautu noturēt akcionāru sapulces jebkurā vietā pasaulē, nevis Latvijā.
Latvijas apstākļiem milzīgā holdingsabiedrība, kuras statūtkapitāls sasniedz 104 742 892 eiro un kura divas desmitgades tika uzskatīta par otru ietekmīgāko firmu Ventspils tranzītbiznesā aiz tās mātesuzņēmuma A/S Ventbunkers, jau ceturto gadu nenodarbojas ar reālu komercdarbību: galvenā Latvijas Naftas Tranzīta funkcija bija A/S Ventspils Nafta akciju turēšana, taču pēc šo akciju atsavināšanas 2015. gada nogalē holdingam īsti vairs nav nekādu aktīvu, ja neskaita dažu vecu aizdevumu atgūšanas tiesības un dažādus sīkumus.
Šis lieldarījums, kā mediji jau daudzkārt aprakstījuši, notika par tīšuprāt pazeminātu cenu, kur Latvijas Naftas Tranzīta zaudējumi varēja būt sasnieguši pat 122 miljonus eiro, prokuroriem saskaņojot (ar advokātu biroja starpniecību) šo afēru “arestētās mantas glabātāja” R. Meroni interesēs. Tomēr arī pēc šīs afēras — pat pēc vispieticīgākā novērtējuma — holdingkopānijas kontos vajadzētu būt iespaidīgām summām, jo tās statūtkapitāls vien sasniedz 104,7 miljonus eiro.
Tā kā šādas summas nevar kontos gulēt bezgalīgi, jo Valsts ieņēmumu dienests jau sācis izrādīt interesi, vai no tām nomaksāti visi nodokļi, un Lursoftā redzami uzliktie aktuālie nodrošinājumi gan pašam Latvijas Naftas Tranzītam, gan tā akcionāriem, tad jāmēģina rīkoties, lai kontroli pār kompāniju kaut kādā veidā izmanevrētu ārpus Latvijas Republikas jurisdikcijas. Šim nolūkam simtmiljonu kompānijai paredzēts izmainīt statūtus tādā veidā, lai tās akcionāru pilnsapulces varētu notikt jebkur citur pasaulē — šim nolūkam statūtos jāpievieno 4.3. punkts:
“4.3. Sapulces norises vietu nosaka valde. Sapulces norises vieta var tikt noteikta arī ārpus administratīvās teritorijas, kurā reģistrēta Sabiedrība, tajā skaitā ārvalstīs.”
Dokumentu parakstījuši divi valdes locekļi — Alvis un Jānis Hāzes, kas jau desmit gadus zināmi kā vieni no tuvākajiem un izpildīgākajiem R. Meroni menedžeriem, kas klausa “arestētās mantas glabātājam” uz knipja uzsitienu.
Jau iepriekš Pietiek aprakstīja, kā tikušas ierosinātas pat vairākas resoriskās pārbaudes un krimināllietas par R. Meroni kontrolē esošo uzņēmumu iztukšošanu, tikuši publicēti arī daudzi pierādījumi un dokumenti miljonu izshēmošanai ārpus Latvijas. Vismaz pēdējo pusotru gadu R. Meroni izvairās braukt uz Latviju, it īpaši pēc tam, kad policija un KNAB sarīkoja vairākas kratīšanas viņa kontrolēto firmu adresēs un kantoros, izskanot informācijai par politiķu finansēšanu.
Ja pirmdienas sapulcē statūtu grozījumi tiks pieņemti, tas nozīmēs, ka R. Meroni vairs nebūs jābrauc uz Latviju, lai varētu lemt par Latvijas Naftas Tranzīta vairāk nekā 100 miljoniem eiro: R. Meroni kontrolētais Ventbunkers ir lielākais akcionārs tiešā veidā, savukārt caur SIA Ventrans Rīga tiek nodrošināta papildu kontrole.
Pārējie akcionāru sapulces darba kārtības punkti vēsta par mēģinājumiem beidzot nolīgt revidentus 2016. un 2018. (bet ne 2017. gada) finanšu rezultātu auditēšanai, jo pēdējoreiz gada pārskats iesniegts par 2015. gadu. Tā kā audits paredz izlaist 2017. gadu, tad var izdarīt pieņēmumu, ka tieši šajā gadā Latvijas Naftas Tranzītā notikušas kādas shēmas, kuras neatkarīgam auditoram, iespējams, būtu labāk neredzēt.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
