Jaunā Rīgas teātra vadītāja putrojas par Hermaņa izsvītrošanu no amatpersonu saraksta
PIETIEK02.07.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā Rīgas teātra valdes locekle Gundega Palma putrojas skaidrojumos par to, kāpēc tieši 2008. gadā pieņemts lēmums svītrot teātra māksliniecisko vadītāju Alvi Hermani no valsts amatpersonu saraksta, kas turpmāk ļāva Hermanim vairs neatklāt savu no "lumpeņiem - nodokļu maksātājiem" saņemto atalgojumu. Tikmēr Kultūras ministrija ir publiskojusi ar teātri slēgtos līgumus par valsts finansējuma piešķiršanu.
Līdz pat 2008. gadam Hermanis bija valsts amatpersonas statusā, un līdz ar to viņam nācās publiskot arī savus ienākumus. 2005. gadā režisora kopējie ienākumi teātrī bija 44 tūkstoši latu, 2006. gadā – 68 tūkstoši latu, bet 2007. gadā jau pārsniedza 110 tūkstošus latu.
Taču pēc tam Hermanim izdevās atbrīvoties no valsts amatpersonas statusa, un no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aizvadītajā nedēļā sniegtā skaidrojuma kļuva skaidrs, ka šo atbrīvošanos no nepieciešamības "lumpeņiem" ziņot par no viņu nodokļiem saņemto atalgojumu Hermanim nodrošinājusi tieši Palma.
"Institūcijas vadītājs izvērtē, vai institūcijā strādājošās personas veicamajos amata pienākumos ietilpst tādu funkciju veikšana, kas atbilst likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otrajā daļā norādītām valsts amatpersonas pazīmēm un nepieciešamības gadījumā personai nosaka valsts amatpersonas statusu, iekļaujot institūcijas valsts amatpersonu sarakstā," Pietiek paskaidroja VID.
Sākotnēji Palma uz Pietiek jautājumu par pamatojumu Hermaņa izsvītrošanai no valsts amatpersonu statusa atbildēja vienkārši ar izvilkumu no likuma, savu lomu tajā pat nepieminot. Tikai pēc tam, kad Pietiek Palmu iepazīstināja ar VID skaidrojuma būtību, teātra vadītāja nāca klajā ar jaunu versiju, par sevi skaidrojumā runājot trešajā personā:
"2000. gada 2. maijā ar Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 75, kas izdots 02.05.2000., Alvis Hermanis tika atbrīvots no Jaunā Rīgas teātra (JRT) direktora amata un kļuva par JRT māksliniecisko vadītāju. Gundega Palma kļuva par JRT direktori. Būtiski, ka šajā laikā teātra juridiskais statuss bija valsts bezpeļņas organizācija, un pēc tā laika spēkā esošā likuma amatpersonas bija gan direktors, gan viņa vietnieki.
2004. gada oktobrī tika izdots Kultūras ministrijas lēmums pārveidot valsts bezpeļņas organizāciju „Jaunais Rīgas teātris” par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību, tādējādi saskaņā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas stājās spēkā 2002. gada 10. maijā, valsts amatpersonas statuss valsts kapitālsabiedrībā ir tikai valdes loceklim un iepirkumu komisijas locekļiem, kā to nosaka normatīvie akti par publisko iepirkumu veikšanu.
Lai nodrošinātu operatīvu un nepārtrauktu iepirkumu komisijas darbu komisijā ir jāstrādā vismaz trīs personām (ar amatpersonas statusu). JRT gadījumā tie bija teātra direktors un divi vietnieki, bet, lai kādas personas prombūtnes gadījumā netiktu kavēti teātra iepirkumu projekti, amatpersonas statuss tika saglabāts arī teātra mākslinieciskajam vadītājam (pēc likuma pazīmēm viņam šī statusa vairs nebija), kurš nepieciešamības gadījumā varēja tikt norīkots darbam iepirkumu komisijā.
2008. gadā teātra štatā tika pieņemts darbinieks, kas sāka pildīt iepirkumu komisijas locekļa pienākumus, tādējādi teātra mākslinieciskais vadītājs, kurš nav un nebija valdes loceklis vai iepirkumu komisijas loceklis, no teātra amatpersonu saraksta tika izņemts. Lēmumu pieņēma JRT valdes locekle atbilstoši spēkā esošā normatīvā akta prasībām. Speciāls izvērtējums tam nav nepieciešams."
Līdz ar to pašreizējo Hermaņa atalgojumu teātra vadītāja neatklāj, jo ziņas par Hermaņa "noslēgtajiem darba līgumiem un to būtiskajām sastāvdaļām, ir informācija par fiziskas personas privāto dzīvi, kas ar likumu ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija", un, tā kā Hermanis nav devis piekrišanu to publiskot, valsts SIA Jaunais Rīgas teātris to nevarot atklāt.
Saskaņā ar Palmas skaidrojumu teātris kategoriski atsakoties arī nosaukt atalgojumu attiecīgajā amatu grupā, ko valsts iestādēm obligāti reizi mēnesī pieprasa publiskot normatīvie akti.
Teātra vadības skaidrojums ir šāds: "Hermanis ir teātra mākslinieciskais vadītājs, kas savā amatu grupā ir vienīgais šāds amats Jaunajā Rīgas teātrī. Informācija par šī amata mēneša darba algu būtu tieši identificējama ar konkrētu personu, tādejādi saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punktu, tāpat kā informācija par jebkādas konkrētas personas noslēgtajiem darba līgumiem un to būtiskajām sastāvdaļām, ir informācija par fiziskas personas privāto dzīvi, kas ar likumu ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija."
Jaunā Rīgas teātra darbinieku mēneša darba algas daļēji tiek segtas no finansējuma, kas saņemts saskaņā ar kultūras ministres 2012. gada 21. decembrī apstiprināto tāmi un piešķirts teātrim starp VSIA Jaunais Rīgas teātris un LR Kultūras ministriju noslēgtajā „Deleģēšanas līgumā" deleģēto kultūras funkciju veikšanai no valsts budžeta.
Pietiek šodien publicē Kultūras ministrijas atklātībai oficiāli nodotos līgumus par Jaunā Rīgas teātra finansējumu.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
