Jaunā sabiedriskā medija tehnoloģijas – profesionāli tērēt vai profesionāli attīstīties?
Ješka Briedis01.11.2024.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Vai beidzot tumšie laiki Latvijas Televīzijā būs beigušies, kad darbu sāks jaunā sabiedriskā masu medija “Latvijas Sabiedriskais medijis” jeb LSM jaunā valde? To rādīs laiks.
30.oktobrī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jeb SEPLP paziņoja piecu cilvēku vārdus, kurus virzīs uz LSM jauno valdi.
Uz valdes priekšsēdētāja amatu izraudzīta Baiba Zūzena, kura vairāk nekā 20 gadus vadīja TV3 un MTG koncernu (2007-2019), savukārt uz valdes locekļa programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos amatu virza Latvijas Radio valdes locekli Ievu Aili. Ar šiem kandidātiem tā kā būtu viss skaidrs – profesionāļi ar pieredzi televīzijā un radio.
Finanšu jomas profesionāle Inese Tanne atbildēs par finanšu pārvaldības jautājumiem, savukārt LSM darbiniekus pārvaldīs pieredzējusī eksperte personāla vadībā Ilze Ogle.
Bet daudzus jautājumus izraisa kandidāts uz LSM valdes locekļa amatu tehnoloģiju pārvaldības jautājumos. Tas ir datortehnikas lieltirgotāja firmas Capital valdes loceklis, jurists pēc izglītības Ivars Šulcs, kuram nav nekādas pieredzes raidošo masu mediju tehnoloģijās.
Cik zināms, viņš ir vairākus gadus profesionāli organizējis lielos datortehnikas iepirkumus, braši orientējoties valsts iepirkumu nolikumos. Mācēt korekti noorganizēt procesu, kurā var iztērēt daudz valsts naudas, ir nenoliedzami liels pluss. Bet ļoti šaubos, vai tieši šobrīd Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio vajadzīgs šāds eksperts valdē.
Uzsveru – šobrīd, jo “kombinatora” Ivara Priedes gadiem ilgās valdīšanas laikā Latvijas Televīzija atpalika tehnoloģiju jomā no saviem kolēģiem Igaunijas un Lietuvas sabiedriskajos medijos par 10, ja ne par visiem 15 gadiem.
Nu jau caurkritušajam LTV valdes priekšsēdim I. Priedem nebija ne jausmas par televīzijas vajadzībām ilgākā laika termiņā tehnoloģiju jomā un tāpēc nebija arī LTV tehnoloģiju attīstības stratēģijas. Televīzija strādāja uz sabrukuma robežas, cīnoties katru dienu ar draudiem palaist ēterā brāķi, – un tas ik pa laikam arī notika.
Tehnoloģiju daļa, Audiovizuālā nodrošinājuma daļa un Saimnieciskā daļa nolaidīgās saimniekošanas gados bija nolaistas un noplicinātas. Augsti profesionāli inženieri risināja sarežģītus ražošanas jautājumus un tajā pašā laikā “lāpīja” katru caurumu tehnoloģiju nodrošinājuma jomā, jo trūka un joprojām trūkst darba roku, resursu un – kas pats galvenais – skaidras izpratnes par tehnoloģiskiem procesiem valdes līmenī.
Kā zināms, uz LSM valdes locekļa tehnoloģiju pārvaldības jautājumos vietu bija daudz kandidātu. Tiešām viņu vidū nebija neviena ar pieredzi tieši televīzijas un radio tehnoloģiju jomā?
Tagad, apvienojoties televīzijai un radio, ir akūti un steidzami nepieciešams tāds vadītājs, kurš justos kā zivs ūdenī kopā ar abu mediju vadošajiem inženieriem un citiem tehniskiem darbiniekiem un kopīgi izstrādātu un realizētu attīstības redzējumu.
Bet varbūt SEPLP vajadzīgs tāds eksperts, kurš prot formāli pareizi un ātri organizēt lielas valsts naudas iztērēšanu? Un sola, ka tagad tādas naudas būs daudz. Tad jautājumu vairs nav! Tam tomēr ir domāti iepirkumu juristi, kuru, starp citu, LTV arī trūkst, nevis tehnoloģiju attīstības stratēģis LSM valdē.
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
