Jaunā sabiedriskā medija tehnoloģijas – profesionāli tērēt vai profesionāli attīstīties?
Ješka Briedis01.11.2024.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Vai beidzot tumšie laiki Latvijas Televīzijā būs beigušies, kad darbu sāks jaunā sabiedriskā masu medija “Latvijas Sabiedriskais medijis” jeb LSM jaunā valde? To rādīs laiks.
30.oktobrī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jeb SEPLP paziņoja piecu cilvēku vārdus, kurus virzīs uz LSM jauno valdi.
Uz valdes priekšsēdētāja amatu izraudzīta Baiba Zūzena, kura vairāk nekā 20 gadus vadīja TV3 un MTG koncernu (2007-2019), savukārt uz valdes locekļa programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos amatu virza Latvijas Radio valdes locekli Ievu Aili. Ar šiem kandidātiem tā kā būtu viss skaidrs – profesionāļi ar pieredzi televīzijā un radio.
Finanšu jomas profesionāle Inese Tanne atbildēs par finanšu pārvaldības jautājumiem, savukārt LSM darbiniekus pārvaldīs pieredzējusī eksperte personāla vadībā Ilze Ogle.
Bet daudzus jautājumus izraisa kandidāts uz LSM valdes locekļa amatu tehnoloģiju pārvaldības jautājumos. Tas ir datortehnikas lieltirgotāja firmas Capital valdes loceklis, jurists pēc izglītības Ivars Šulcs, kuram nav nekādas pieredzes raidošo masu mediju tehnoloģijās.
Cik zināms, viņš ir vairākus gadus profesionāli organizējis lielos datortehnikas iepirkumus, braši orientējoties valsts iepirkumu nolikumos. Mācēt korekti noorganizēt procesu, kurā var iztērēt daudz valsts naudas, ir nenoliedzami liels pluss. Bet ļoti šaubos, vai tieši šobrīd Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio vajadzīgs šāds eksperts valdē.
Uzsveru – šobrīd, jo “kombinatora” Ivara Priedes gadiem ilgās valdīšanas laikā Latvijas Televīzija atpalika tehnoloģiju jomā no saviem kolēģiem Igaunijas un Lietuvas sabiedriskajos medijos par 10, ja ne par visiem 15 gadiem.
Nu jau caurkritušajam LTV valdes priekšsēdim I. Priedem nebija ne jausmas par televīzijas vajadzībām ilgākā laika termiņā tehnoloģiju jomā un tāpēc nebija arī LTV tehnoloģiju attīstības stratēģijas. Televīzija strādāja uz sabrukuma robežas, cīnoties katru dienu ar draudiem palaist ēterā brāķi, – un tas ik pa laikam arī notika.
Tehnoloģiju daļa, Audiovizuālā nodrošinājuma daļa un Saimnieciskā daļa nolaidīgās saimniekošanas gados bija nolaistas un noplicinātas. Augsti profesionāli inženieri risināja sarežģītus ražošanas jautājumus un tajā pašā laikā “lāpīja” katru caurumu tehnoloģiju nodrošinājuma jomā, jo trūka un joprojām trūkst darba roku, resursu un – kas pats galvenais – skaidras izpratnes par tehnoloģiskiem procesiem valdes līmenī.
Kā zināms, uz LSM valdes locekļa tehnoloģiju pārvaldības jautājumos vietu bija daudz kandidātu. Tiešām viņu vidū nebija neviena ar pieredzi tieši televīzijas un radio tehnoloģiju jomā?
Tagad, apvienojoties televīzijai un radio, ir akūti un steidzami nepieciešams tāds vadītājs, kurš justos kā zivs ūdenī kopā ar abu mediju vadošajiem inženieriem un citiem tehniskiem darbiniekiem un kopīgi izstrādātu un realizētu attīstības redzējumu.
Bet varbūt SEPLP vajadzīgs tāds eksperts, kurš prot formāli pareizi un ātri organizēt lielas valsts naudas iztērēšanu? Un sola, ka tagad tādas naudas būs daudz. Tad jautājumu vairs nav! Tam tomēr ir domāti iepirkumu juristi, kuru, starp citu, LTV arī trūkst, nevis tehnoloģiju attīstības stratēģis LSM valdē.
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
