Jauna Saeima – kārtējās represijas nodokļu maksātājiem

Savukārt uzņēmumiem mazinātos iespēja iesniegt pierādījumus. Tāpat par pienākumu tiktu uzlikts maksāt darba ņēmējiem vismaz vidējo algu nozarē, kas vērtējams kritiski no konkurētspējas aspekta.

Ņemot vērā, kā pēdējos gados strādājusi “Jaunās Vienotības” ministra Jāņa Reira vadītā Finanšu ministrija (FM), Valsts ieņēmumu dienests un citas pakļautās valsts institūcijas, piedāvātie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” no vienas puses nepārsteidz. Tipisks J.Reira “ministrēšanas” ēras rokraksts – veidot finanšu politiku tā, lai tās organizēšana un pārvaldīšana būtu vērsta uz sodīšanu un būtu izdevīga tikai vienai pusei, proti, VID.

No otras puses, tas ir satraucoši, ka piedāvātie likuma grozījumi esošajā redakcijā tiktu atbalstīti un pieņemti nu jau jaunajā Saeimā, jo būtiski palielinātu VID iespēju sodīt uzņēmumus, kā arī nopietni apdraudētu daudzu uzņēmumu konkurētspēju.

Piedāvātie grozījumi ir visnotaļ specifiski un iezīmē būtiskas sekas.

Pirmkārt, par iniciatīvu pielīdzināt vidējo samaksu nozarē. Skaidrs, ka šādi J.Reira vadītā Finanšu ministrija un VID vēlas mazināt ēnu ekonomiku, īpaši aplokšņu algu īpatsvaru ekonomikā. Un skaidrs arī ir tas, ka, ieviešot tik drastiskus paņēmienus, J.Reira vadītā FM un VID faktiski kapitulē un uzskatāmi demonstrē, ka visas līdzšinējās politikas, kas bija vērstas uz darba samaksas legalizāciju un iznākšanu no “ēnas”, ir bijušas nesekmīgas.

Pēc būtības iniciatīva pielīdzināt vidējo samaksu nozarē tieši to arī nozīmē, ka visi, piemēram, būvniecības uzņēmumi būs spiesti maksāt vismaz vidējo nozares algu – te nekādu zemūdens akmeņu nav. Taču tie parādās tad, kad runājam par mazo, vidējo un lielo uzņēmumu konkurenci.

Visticamāk, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs grūti šādos apstākļos konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem. Turklāt lielie uzņēmumi, izmantojot savus resursus, varēs dempingot un diktēt noteikumus darba tirgū. Tas savukārt varētu novest pie daudzu mazo uzņēmumu konkurētspējas mazināšanās, vai arī mazie un vidējie uzņēmumi būs spiesti celt pakalpojumu cenas, no kā cietīs patērētāji.

Vai arī alternatīva varētu būt bankrotu/emigrācijas vilnis, bet vai tas mazinātu aplokšņu algas – sākotnēji varbūt, bet, paliekot mazāk spēlētājiem nozarē, tās varētu atgriezties ar uzviju. Protams, ka likumprojektā ir atruna par uzņēmēja tiesībām sniegt pamatojumu algas apmēram, kuru VID vērtēšot…, bet mēs visi zinām, kā sokas uzņēmējiem attiecībās ar VID. Varbūt tomēr ir laiks izvērtēt citas alternatīvas, kas būtu saprotamas un “panesamas” tieši mazajiem uzņēmējiem.

Turklāt sagatavoto grozījumu sakarā mazliet komiska situācija ir, cik kvalitatīvi tie tiek sagatavoti FM. Proti, likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka grozījumiem nav ekonomiskas ietekmes. Savukārt no likumprojektam pievienotās Ministru kabineta protokola sēdes izriet, ka šādām izmaiņām būtu ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Tad kā ir?

Ņemot vērā, ka potenciāli jaunās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanu un konkurētspējas palielināšanu vismaz Baltijas reģionā ir norādījis kā prioritāti, tad jautājums ir par to, kā lai vērtē šādu paviršību pat likumprojektu līmenī.

Otrkārt, būtiskas izmaiņas paredzētas kārtībai, kādā VID veiktu nodokļu nomaksas pārbaudes uzņēmumos. Ja līdz šim tās tika veiktas viena mēneša laikā un uzņēmumiem bija iespēja iesniegt pierādījumus, attaisnojošus u.c. dokumentus visā pārbaudes laikā, tad grozījumi paredz šādu kārtību – pārbaudi no viena mēneša pagarināt līdz diviem mēnešiem. Savukārt uzņēmumu pārstāvji pierādījumus, attaisnojošus u.c. dokumentus varētu iesniegt tikai pirmā mēneša laikā.

Kāpēc šāda kārtība? Kāpēc jebkādi pierādījumi tam, ka uzņēmums strādā godīgi, pēkšņi vairs nav būtiski visa procesa gaitā? Un atkal gribas piesaukt K.Kariņa apņēmību uzlabot Latvijas ekonomiku un konkurētspēju. Kāda korelācija ir tieši šīm iniciatīvām ar minētajiem grozījumiem.

Turklāt no likuma grozījumiem izriet, ka plānots ieviest jaunu nodokļu administrācijas pārbaudes veidu – Nodokļu kontroli ar visai neparastu pamatojumu: lai nemulsinātu ar pārbaužu skaitu, kas ietver divus iepriekš jau zināmos – Tematisko pārbaudi un Datu atbilstības pārbaudi. Un atkal jau jāsecina, ka VID acīmredzot ir spiests atzīt, ka līdzšinējās pārbaudes bijušas neefektīvas.

Ne mazāk interesanta ir iniciatīva likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumos – plānotais nodokļu maksātājiem noteiktais ziņošanas pienākums VID par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, darbojoties digitālajās platformās, kas tiek pamatots – lai veicinātu nodokļu nomaksu nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas.

Nodokļu nomaksa tiks veicināta, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju, jo nodokļu administrācijas rīcībā nav informācijas par nodokļu maksātāju ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālās platformas, kas rada būtiskus nodokļu nemaksāšanas riskus.

Šādi plānots uzlikt papildu administratīvo slogu digitālās platformas pārvaldītājiem. Savukārt attiecībā uz ziņošanas pienākuma neizpildi paredzēts nesamērīgs sods – līdz 14 000 eiro. Te gan jautājums, kādēļ šāds izņēmums, jo likumā “Par nodokļiem un nodevām” jau ir noteikta atbildība pašiem pārdevējiem un ar krietni samērīgāku sodu.

Vai šajā sakarā atbildība par nodokļu administrācijas kompetencē esošajiem jautājumiem netiek pārnesta uz digitālajām platformām? Vai no atskaitēm (deklarācijām) u.c. informācijas, kuras tiek sniegtas VID, nav iespējams veikt atbilstošus kontroles pasākumus vai realizēt iniciatīvu „Konsultē vispirms”? Vai VID plāno koncentrēties uz darbu, lai sodītu platformas, kuras reģistrētas citās valstīs? Ļoti daudz neatbildētu jautājumu par iepriekšminēto grozījumu patieso mērķi.

Novērtē šo rakstu: