Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vadot pēdējos līdzšinējās valdības brīžus, Finanšu ministrija nākusi klajā ar iniciatīvu veikt būtiskus grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas cita starpā būtiski mainītu kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veic pārbaudes uzņēmumos par nodokļu nomaksu.

Savukārt uzņēmumiem mazinātos iespēja iesniegt pierādījumus. Tāpat par pienākumu tiktu uzlikts maksāt darba ņēmējiem vismaz vidējo algu nozarē, kas vērtējams kritiski no konkurētspējas aspekta.

Ņemot vērā, kā pēdējos gados strādājusi “Jaunās Vienotības” ministra Jāņa Reira vadītā Finanšu ministrija (FM), Valsts ieņēmumu dienests un citas pakļautās valsts institūcijas, piedāvātie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” no vienas puses nepārsteidz. Tipisks J.Reira “ministrēšanas” ēras rokraksts – veidot finanšu politiku tā, lai tās organizēšana un pārvaldīšana būtu vērsta uz sodīšanu un būtu izdevīga tikai vienai pusei, proti, VID.

No otras puses, tas ir satraucoši, ka piedāvātie likuma grozījumi esošajā redakcijā tiktu atbalstīti un pieņemti nu jau jaunajā Saeimā, jo būtiski palielinātu VID iespēju sodīt uzņēmumus, kā arī nopietni apdraudētu daudzu uzņēmumu konkurētspēju.

Piedāvātie grozījumi ir visnotaļ specifiski un iezīmē būtiskas sekas.

Pirmkārt, par iniciatīvu pielīdzināt vidējo samaksu nozarē. Skaidrs, ka šādi J.Reira vadītā Finanšu ministrija un VID vēlas mazināt ēnu ekonomiku, īpaši aplokšņu algu īpatsvaru ekonomikā. Un skaidrs arī ir tas, ka, ieviešot tik drastiskus paņēmienus, J.Reira vadītā FM un VID faktiski kapitulē un uzskatāmi demonstrē, ka visas līdzšinējās politikas, kas bija vērstas uz darba samaksas legalizāciju un iznākšanu no “ēnas”, ir bijušas nesekmīgas.

Pēc būtības iniciatīva pielīdzināt vidējo samaksu nozarē tieši to arī nozīmē, ka visi, piemēram, būvniecības uzņēmumi būs spiesti maksāt vismaz vidējo nozares algu – te nekādu zemūdens akmeņu nav. Taču tie parādās tad, kad runājam par mazo, vidējo un lielo uzņēmumu konkurenci.

Visticamāk, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs grūti šādos apstākļos konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem. Turklāt lielie uzņēmumi, izmantojot savus resursus, varēs dempingot un diktēt noteikumus darba tirgū. Tas savukārt varētu novest pie daudzu mazo uzņēmumu konkurētspējas mazināšanās, vai arī mazie un vidējie uzņēmumi būs spiesti celt pakalpojumu cenas, no kā cietīs patērētāji.

Vai arī alternatīva varētu būt bankrotu/emigrācijas vilnis, bet vai tas mazinātu aplokšņu algas – sākotnēji varbūt, bet, paliekot mazāk spēlētājiem nozarē, tās varētu atgriezties ar uzviju. Protams, ka likumprojektā ir atruna par uzņēmēja tiesībām sniegt pamatojumu algas apmēram, kuru VID vērtēšot…, bet mēs visi zinām, kā sokas uzņēmējiem attiecībās ar VID. Varbūt tomēr ir laiks izvērtēt citas alternatīvas, kas būtu saprotamas un “panesamas” tieši mazajiem uzņēmējiem.

Turklāt sagatavoto grozījumu sakarā mazliet komiska situācija ir, cik kvalitatīvi tie tiek sagatavoti FM. Proti, likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka grozījumiem nav ekonomiskas ietekmes. Savukārt no likumprojektam pievienotās Ministru kabineta protokola sēdes izriet, ka šādām izmaiņām būtu ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Tad kā ir?

Ņemot vērā, ka potenciāli jaunās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanu un konkurētspējas palielināšanu vismaz Baltijas reģionā ir norādījis kā prioritāti, tad jautājums ir par to, kā lai vērtē šādu paviršību pat likumprojektu līmenī.

Otrkārt, būtiskas izmaiņas paredzētas kārtībai, kādā VID veiktu nodokļu nomaksas pārbaudes uzņēmumos. Ja līdz šim tās tika veiktas viena mēneša laikā un uzņēmumiem bija iespēja iesniegt pierādījumus, attaisnojošus u.c. dokumentus visā pārbaudes laikā, tad grozījumi paredz šādu kārtību – pārbaudi no viena mēneša pagarināt līdz diviem mēnešiem. Savukārt uzņēmumu pārstāvji pierādījumus, attaisnojošus u.c. dokumentus varētu iesniegt tikai pirmā mēneša laikā.

Kāpēc šāda kārtība? Kāpēc jebkādi pierādījumi tam, ka uzņēmums strādā godīgi, pēkšņi vairs nav būtiski visa procesa gaitā? Un atkal gribas piesaukt K.Kariņa apņēmību uzlabot Latvijas ekonomiku un konkurētspēju. Kāda korelācija ir tieši šīm iniciatīvām ar minētajiem grozījumiem.

Turklāt no likuma grozījumiem izriet, ka plānots ieviest jaunu nodokļu administrācijas pārbaudes veidu – Nodokļu kontroli ar visai neparastu pamatojumu: lai nemulsinātu ar pārbaužu skaitu, kas ietver divus iepriekš jau zināmos – Tematisko pārbaudi un Datu atbilstības pārbaudi. Un atkal jau jāsecina, ka VID acīmredzot ir spiests atzīt, ka līdzšinējās pārbaudes bijušas neefektīvas.

Ne mazāk interesanta ir iniciatīva likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumos – plānotais nodokļu maksātājiem noteiktais ziņošanas pienākums VID par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, darbojoties digitālajās platformās, kas tiek pamatots – lai veicinātu nodokļu nomaksu nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas.

Nodokļu nomaksa tiks veicināta, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju, jo nodokļu administrācijas rīcībā nav informācijas par nodokļu maksātāju ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālās platformas, kas rada būtiskus nodokļu nemaksāšanas riskus.

Šādi plānots uzlikt papildu administratīvo slogu digitālās platformas pārvaldītājiem. Savukārt attiecībā uz ziņošanas pienākuma neizpildi paredzēts nesamērīgs sods – līdz 14 000 eiro. Te gan jautājums, kādēļ šāds izņēmums, jo likumā “Par nodokļiem un nodevām” jau ir noteikta atbildība pašiem pārdevējiem un ar krietni samērīgāku sodu.

Vai šajā sakarā atbildība par nodokļu administrācijas kompetencē esošajiem jautājumiem netiek pārnesta uz digitālajām platformām? Vai no atskaitēm (deklarācijām) u.c. informācijas, kuras tiek sniegtas VID, nav iespējams veikt atbilstošus kontroles pasākumus vai realizēt iniciatīvu „Konsultē vispirms”? Vai VID plāno koncentrēties uz darbu, lai sodītu platformas, kuras reģistrētas citās valstīs? Ļoti daudz neatbildētu jautājumu par iepriekšminēto grozījumu patieso mērķi.

Novērtē šo rakstu:

58
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...