Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vadot pēdējos līdzšinējās valdības brīžus, Finanšu ministrija nākusi klajā ar iniciatīvu veikt būtiskus grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas cita starpā būtiski mainītu kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veic pārbaudes uzņēmumos par nodokļu nomaksu.

Savukārt uzņēmumiem mazinātos iespēja iesniegt pierādījumus. Tāpat par pienākumu tiktu uzlikts maksāt darba ņēmējiem vismaz vidējo algu nozarē, kas vērtējams kritiski no konkurētspējas aspekta.

Ņemot vērā, kā pēdējos gados strādājusi “Jaunās Vienotības” ministra Jāņa Reira vadītā Finanšu ministrija (FM), Valsts ieņēmumu dienests un citas pakļautās valsts institūcijas, piedāvātie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” no vienas puses nepārsteidz. Tipisks J.Reira “ministrēšanas” ēras rokraksts – veidot finanšu politiku tā, lai tās organizēšana un pārvaldīšana būtu vērsta uz sodīšanu un būtu izdevīga tikai vienai pusei, proti, VID.

No otras puses, tas ir satraucoši, ka piedāvātie likuma grozījumi esošajā redakcijā tiktu atbalstīti un pieņemti nu jau jaunajā Saeimā, jo būtiski palielinātu VID iespēju sodīt uzņēmumus, kā arī nopietni apdraudētu daudzu uzņēmumu konkurētspēju.

Piedāvātie grozījumi ir visnotaļ specifiski un iezīmē būtiskas sekas.

Pirmkārt, par iniciatīvu pielīdzināt vidējo samaksu nozarē. Skaidrs, ka šādi J.Reira vadītā Finanšu ministrija un VID vēlas mazināt ēnu ekonomiku, īpaši aplokšņu algu īpatsvaru ekonomikā. Un skaidrs arī ir tas, ka, ieviešot tik drastiskus paņēmienus, J.Reira vadītā FM un VID faktiski kapitulē un uzskatāmi demonstrē, ka visas līdzšinējās politikas, kas bija vērstas uz darba samaksas legalizāciju un iznākšanu no “ēnas”, ir bijušas nesekmīgas.

Pēc būtības iniciatīva pielīdzināt vidējo samaksu nozarē tieši to arī nozīmē, ka visi, piemēram, būvniecības uzņēmumi būs spiesti maksāt vismaz vidējo nozares algu – te nekādu zemūdens akmeņu nav. Taču tie parādās tad, kad runājam par mazo, vidējo un lielo uzņēmumu konkurenci.

Visticamāk, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs grūti šādos apstākļos konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem. Turklāt lielie uzņēmumi, izmantojot savus resursus, varēs dempingot un diktēt noteikumus darba tirgū. Tas savukārt varētu novest pie daudzu mazo uzņēmumu konkurētspējas mazināšanās, vai arī mazie un vidējie uzņēmumi būs spiesti celt pakalpojumu cenas, no kā cietīs patērētāji.

Vai arī alternatīva varētu būt bankrotu/emigrācijas vilnis, bet vai tas mazinātu aplokšņu algas – sākotnēji varbūt, bet, paliekot mazāk spēlētājiem nozarē, tās varētu atgriezties ar uzviju. Protams, ka likumprojektā ir atruna par uzņēmēja tiesībām sniegt pamatojumu algas apmēram, kuru VID vērtēšot…, bet mēs visi zinām, kā sokas uzņēmējiem attiecībās ar VID. Varbūt tomēr ir laiks izvērtēt citas alternatīvas, kas būtu saprotamas un “panesamas” tieši mazajiem uzņēmējiem.

Turklāt sagatavoto grozījumu sakarā mazliet komiska situācija ir, cik kvalitatīvi tie tiek sagatavoti FM. Proti, likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka grozījumiem nav ekonomiskas ietekmes. Savukārt no likumprojektam pievienotās Ministru kabineta protokola sēdes izriet, ka šādām izmaiņām būtu ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Tad kā ir?

Ņemot vērā, ka potenciāli jaunās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanu un konkurētspējas palielināšanu vismaz Baltijas reģionā ir norādījis kā prioritāti, tad jautājums ir par to, kā lai vērtē šādu paviršību pat likumprojektu līmenī.

Otrkārt, būtiskas izmaiņas paredzētas kārtībai, kādā VID veiktu nodokļu nomaksas pārbaudes uzņēmumos. Ja līdz šim tās tika veiktas viena mēneša laikā un uzņēmumiem bija iespēja iesniegt pierādījumus, attaisnojošus u.c. dokumentus visā pārbaudes laikā, tad grozījumi paredz šādu kārtību – pārbaudi no viena mēneša pagarināt līdz diviem mēnešiem. Savukārt uzņēmumu pārstāvji pierādījumus, attaisnojošus u.c. dokumentus varētu iesniegt tikai pirmā mēneša laikā.

Kāpēc šāda kārtība? Kāpēc jebkādi pierādījumi tam, ka uzņēmums strādā godīgi, pēkšņi vairs nav būtiski visa procesa gaitā? Un atkal gribas piesaukt K.Kariņa apņēmību uzlabot Latvijas ekonomiku un konkurētspēju. Kāda korelācija ir tieši šīm iniciatīvām ar minētajiem grozījumiem.

Turklāt no likuma grozījumiem izriet, ka plānots ieviest jaunu nodokļu administrācijas pārbaudes veidu – Nodokļu kontroli ar visai neparastu pamatojumu: lai nemulsinātu ar pārbaužu skaitu, kas ietver divus iepriekš jau zināmos – Tematisko pārbaudi un Datu atbilstības pārbaudi. Un atkal jau jāsecina, ka VID acīmredzot ir spiests atzīt, ka līdzšinējās pārbaudes bijušas neefektīvas.

Ne mazāk interesanta ir iniciatīva likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumos – plānotais nodokļu maksātājiem noteiktais ziņošanas pienākums VID par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, darbojoties digitālajās platformās, kas tiek pamatots – lai veicinātu nodokļu nomaksu nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas.

Nodokļu nomaksa tiks veicināta, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju, jo nodokļu administrācijas rīcībā nav informācijas par nodokļu maksātāju ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālās platformas, kas rada būtiskus nodokļu nemaksāšanas riskus.

Šādi plānots uzlikt papildu administratīvo slogu digitālās platformas pārvaldītājiem. Savukārt attiecībā uz ziņošanas pienākuma neizpildi paredzēts nesamērīgs sods – līdz 14 000 eiro. Te gan jautājums, kādēļ šāds izņēmums, jo likumā “Par nodokļiem un nodevām” jau ir noteikta atbildība pašiem pārdevējiem un ar krietni samērīgāku sodu.

Vai šajā sakarā atbildība par nodokļu administrācijas kompetencē esošajiem jautājumiem netiek pārnesta uz digitālajām platformām? Vai no atskaitēm (deklarācijām) u.c. informācijas, kuras tiek sniegtas VID, nav iespējams veikt atbilstošus kontroles pasākumus vai realizēt iniciatīvu „Konsultē vispirms”? Vai VID plāno koncentrēties uz darbu, lai sodītu platformas, kuras reģistrētas citās valstīs? Ļoti daudz neatbildētu jautājumu par iepriekšminēto grozījumu patieso mērķi.

Novērtē šo rakstu:

58
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...