Jaunā Siguldas finanšu daļas vadītāja Ilesa Tiona piesavinājusies bijušo Garkalnes kolēģu arodbiedrības finanšu līdzekļus
Pietiek lasītājs09.02.2025.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenā bijusī Garkalnes novada pašvaldības Finašu direktore Ilesa Tiona (toreiz Abarri) kā bijusī pašvaldības darbinieku arodbiedrības nodaļas vadītāja ir piesavinājusies arodbiedrības biedru finanšu līdzekļus, ko apliecina 2024. gada 13. decembra Pašvaldību darbinieku arodbiedrības Garkalnes nodaļas sēdes protokola Nr.2 saturs.
No 2024.gada 13.decembra arodbiedrības sēdes protokola izriet, ka arodbiedrība ir saņēmusi no Latvijas Pašvaldību arodbiedrības naudas atgriešanu 50% apmērā par 2022. gadu un 2023.gadu, summa kopā ir 2281,79 eiro (40% visiem arodbiedrības biedriem) un 694,20 eiro (10 % arodbiedrības priekšsēdētajai).
Par 2020. gadu un 2021.gadu nauda ir ieskaitīta Ilesai Tionai (2413,27 EUR apmērā, kurā iekļauti arī 10%, kas tiek pārskaitīti arodbiedrības priekšsēdētājai) un arodbiedrībai nekas par to nav zināms. Arodbiedrība ir pieprasījusi informāciju Latvijas Pašvaldību arodbiedrībai, lai iesniedz maksājuma uzdevumus, lai arpdbiedrībai ir pierādījums, ka šī summa ir ieskaitīta Ilesas Tionas kontā.
Kā zināms, tad apstiprinošā informācija tika saņemta un arodbiedrība ir griezusies ar oficiālo pieprasījumu pie Ilesas Tionas, lai viņa labpratīgi atdod naudu. Ja Ilesa Tiona labprātīgi neatdos naudu, tad arodbiedrība ir nolēmusi vērsties tiesā ar prasību par naudas piesavināšanos.
Cik zināms, tad Ilesa Tiona labprātīgi līdz 2025.gada 31.janvārim finanšu līdzekļus arodbiedrībai nav atdevusi, bet tā vietā ir izvēlējusies izteikt dažāda veida draudus nu jau Ropažu novada pašvaldības darbiniekiem. Līdz ar to arodbiedrības biedriem atliek vien vērsties ar iesniegumu Valsts policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par Krimināllikuma 179.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ar cerību atgūt savus finanšu līdzekļus, kuru daļa, visticamāk, ir ieguldīta pieliekamo blondo matu un pieaudzēto skropstu kopšanai.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
