Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kārlis Šadurskis, Dzintars Rasnačs un Jānis Reirs ir noteikti nomaināmie ministri Māra Kučinska valdībā, - šādus rezultātus sniegusi socioloģisko pētījumu kompānijas Rait Latvija šā gada februārī, gadu pēc pašreizējā Ministru kabineta (MK) sastāva apstiprināšanas veikta aptauja. Iespējams, vēl nopietnāks signāls ir aptaujas sniegtie secinājumi par kopējo neuzticības līmeni valdībai tās pašreizējā sastāvā.

„Būtiski atzīmēt iegūtos negatīvos datus, kas attiecināmi uz visiem MK locekļiem - vairāk nekā piektā daļa (24%) respondentu norādīja, ka nelepojas ne ar vienu MK locekli, 12% norādīja, ka, pēc viņu domām, būtu jānomaina visi MK locekļi, 11% respondentu norādīja, ka pēc viņu domām, neviens nav gudrākais, un 8% respondentu norādīja, ka kaunas par visiem MK locekļiem. Tas liecina par drīzāk negatīvu attieksmi pret MK sastāvu kopumā,” – šāds ir aptaujas veicēju secinājums.

Katrā valdošās koalīcijas partijā aptaujas dalībnieki iezīmējuši vismaz pa vienai „īpaši melnajai avij”, kura ministru vidū tiek uzskatīta par visnekompetentāko, aptaujātajiem kauna sajūtu izraisošāko un noteikto nomaināmo. Tiesa, ir minēti arī ministri, kas tiek uzskatīti par gudrākajiem un lepnuma sajūtu visbiežāk raisošajiem.

Pārliecinošs līderis visos trīs negatīvajos jautājumos – par nekompetenci, kauna radīšanu un nomainīšanas nepieciešamību – ir Vienotības pārstāvis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņu kā to Ministru kabineta pārstāvi, par kuru visvairāk nākas kaunēties, minējuši veseli 23% aptaujāto.

K. Šadurskis ir arī par visnekompetentāko uzskatītais ministrs (18% aptaujāto) un tas Ministru kabineta loceklis, kuru aptaujātie visbiežāk uzskatījuši par noteikti nomaināmu, - 21%. Latgale ir bijusi vienīgais reģions, kura iedzīvotāji ir bijuši iecietīgāki pret izglītības ministru, - te kā noteikti nomaināmu viņu minējuši tikai 13% aptaujāto.

Pa savam „līderim” nomaināmo sarakstā ir arī abām pārējām koalīcijas partijām: ministru vidū nākamais noteikti nomaināmais aptaujāto ieskatā ir Nacionālās apvienības pārstāvis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (4%), savukārt viņu apsteidz Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis, Ministru prezidents Māris Kučinskis (7%).

Dz. Rasnačam noteikti nomaināmo saraksta galvgalī tāpat ar 4% seko vēl viens Vienotības pārstāvis, labklājības ministrs Jānis Reirs, bet veseli 12% aptaujāto pauduši uzskatu, ka būtu jānomaina visa valdība.

Arī atbildēs uz jautājumu, kurš valdības pārstāvis izraisa visdziļāko kauna sajūtu, K. Šadurskim – tiesa, ar vairāk nekā trīsreiz zemāku rezultātu – seko M. Kučinskis (7%), bet tālāk plecu pie pleca ir ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība, 5%), veselības ministre Anda Čakša (ZZS, 5%) un jau atkal tieslietu ministrs Dz. Rasnačs (4%).

Savukārt par visnekompetentākajiem uzskatīto valdības pārstāvju vidū absolūtajam līderim K. Šadurskim nedaudz pārsteidzoši seko ZZS pārstāvis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ar 5% aptaujāto atbilžu, bet pēc tam jau veselai virknei Ministru kabineta locekļu ir pa 4%.

Līdz ar abās iepriekšējās kategorijās „līderos” esošo Dz. Rasnaču „četrprocentīgo nekompetento” vidū ir arī A. Čakša, M. Kučinskis, ZZS pārstāvis, satiksmes ministrs Uldis Augulis, Vienotības pārstāvis, labklājības ministrs Jānis Reirs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības.

Tikai 5% aptaujāto ir uzskatījuši, ka nekompetenti ir visi MK locekļi, savukārt par visgudrāko ministri pārliecinoši ir atzīta ZZS pārstāve, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (18%), kam seko E. Rinkēvičs (10%) un Ministru prezidents M. Kučinskis (ja par viņa īpašo nekompetenci bija pārliecināti 4% aptaujāto, tad par kompetenci – 7%).

Savukārt trīs Ministru kabineta locekļi, ar kuriem aptaujātie Latvijas iedzīvotāji visbiežāk lepojas, ir aizsardzības ministrs R. Bergmanis (20%), arī par visgudrāko atzītā finanšu ministre D. Reizniece-Ozola (8%) un Ministru prezidents M. Kučinskis (6%). Tiesa, zīmīgs ir fakts, ka gandrīz ceturtā daļa – 24% - aptaujāto ir paziņojuši, ka nelepojas ne ar vienu no pašreizējiem Ministru kabineta locekļiem.

Kas ir pētījuma veicējs

Aptauju veikusī SIA Rait Latvija ir daļa no Rait Group – tirgus izpētes grupas ar filiālēm Lietuvā, Latvijā un Igaunijā un vairāk nekā 20 gadu pieredzi tirgus izpētē. Kā rāda Lursoft dati, SIA Rait Latvija dibināta 2014. gada augustā, tās vienīgais īpašnieks ir Igaunijā reģistrētā RAIT Group OU.

Pašlaik Latvijā izveidojusies situācija, kad pazīstamākie socioloģisko pētījumu veicēji – SIA Latvijas fakti, SIA SKDS un SIA TNS Latvia (Kantar TNS) – būtisku daļu savu ieņēmumu gūst no valsts un valsts kapitālsabiedrību iepirkumiem. Šajā situācijā Rait Latvija izceļas ar to, ka ir socioloģisko pētījumu kompānija, kurai nav šādu finansiālu saišu ar politisko eliti.

Aptaujas dati

Mērķa grupa: Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem

Izlase: 1000 respondentu

Aptaujas veikšanas laiks: 17.02.2017-25.02.2017.

Respondenti:

dzimums: vīrieši - 45,2%, sievietes - 54,8%;

vecums - 18-24 - 11,7%, 25-34 - 19,1%, 35-44 - 18,5, 45-54 - 20,0%, 55-64 - 16,7%, 65-74 - 14,0%;

tautība: latvieši – 62,6%, citi – 37,4%;

reģions: Rīga - 32,7%, Pierīga - 18,5%, Kurzeme - 12,7%, Vidzeme - 10,2%, Zemgale - 12,3%, Latgale - 13,6%.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...