Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja izmeklētājiem radīsies aizdomas par to, ka jūsu dēls vai meita ir iesaistīti kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, jums jārēķinās, ka arī jūsu manta – pat tad, ja tā iegūta neapšaubāmi likumīgā veidā un jau pirms daudziem gadiem, - var tikt arestēta un pēc tam, iespējams, arī konfiscēta. Šāda ir jaunā „bezkompromisu tiesiskuma” izpausme, kas Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu darbā tiek praktizēta aizvien biežāk.

Arestē ne tikai aizdomās turētā, bet arī radinieku mantu

Pirms gandrīz diviem gadiem, 2019. gada 25. februārī Vitālijs P. tika atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā, kas bija sākts pēc Krimināllikuma panta par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvadāšanu un realizāciju, par kuru var piespriest ne tikai brīvības atņemšanu, bet arī mantas konfiskāciju.

Kriminālprocesa ietvaros Vitālijs P. pie aizdomās turētā statusa tika formāli par to, ka viņš savā īpašumā esošo angāru iznomājis uzņēmumam, kurš tajā novietojis cigarešu kravu, par ko nav ticis nomaksāts akcīzes nodoklis. Policijai ir aizdomas, ka Vitālijs P. ir piedalījies šīs kontrabandas kravas ievešanā Latvijā.

Taču nepilnu pusgadu pēc aizdomās turētā statusa noteikšanas Vitālijam P. policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētājs pieņēma lēmumus par mantas arestiem, tos uzliekot ne tikai paša aizdomās turētā, bet arī viņa ģimenes locekļu – tēva., mātes un meitas mantai.

2019. gada vasaras beigās Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētājs ar saviem lēmumiem, ko apstiprinājusi Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese, uzlicis arestu visai Vitālija P. mātei, tēvam (abi ir vairāk nekā 70 gadus veci) un arī meitai piederošajai nekustamajai mantai un transportlīdzekļiem.

Arestu uzliek pat 90. gados likumīgi iegādātiem īpašumiem

Parasti šādos gadījumos mantas aresta pamatojums ir standarta formulējums – pastāv iespēja, ka manta ir noziedzīgi iegūta. Taču konkrētajā situācijā gandrīz visi īpašumi bija iegūti jau pirms daudziem gadiem un neapstrīdami likumīgā ceļā.

Vitālija P. vecāki vairāk nekā 410 000 eiro ienākumus deklarējuši jau tālajā 2007. gadā, kad viņa tēvs pārdevis dzīvokli Rīgā, bet māte – iepriekš oficiāli privatizēta uzņēmuma kapitāldaļas. Ar šo naudu tad viņi pēcākajos gados operējuši, iegādājoties telpas un garāžas iznomāšanai, kā arī turot naudu banku depozītos.

Vitālija P. meita divus nekustamos īpašumus – vasarnīcu Pabažos un dzīvokli Rīgā – ir ieguvusi kā dāvinājumu, turklāt nevis no sava tēva, kura īpašumu iegūšanas veids varētu būt apšaubāms no policijas redzes viedokļa, bet gan no savas mātes mātes, kuras īpašumā tie ir bijuši jau ilgstoši.

No lēmumiem par aresta uzlikšanu mantai ir redzams, ka Vitālijs P. tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu, kas, iespējams, veikts 2019.gadā vai varbūt 2013.-2018. gadā, savukārt Vitālija P. meitas vecāmāte – viņa sievasmāte tagad arestētos īpašumus ieguvusi daudz senāk, vēl deviņdesmitajos gados.

Īpašumu Pabažos vecāmāte ieguvusi jau 1995. gadā uz dāvinājuma līguma pamata, kam 2000. gadā sekojis līgums ar Latvijas Hipotēku un zemes banku. Savukārt dzīvokli Bultu ielā vecāmāte īpašumā ieguvusi 1997. gadā ar Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu, un tas nozīmē, ka abi šie īpašumi viņai piederējuši jau piecpadsmit un vairāk gadus pirms iespējamiem Vitālija P. noziedzīgajiem nodarījumiem.

Tāpat arests ar izmeklētāja un izmeklēšanas tiesneses lēmumu uzlikts arī Vitālija P. meitai piederošai garāžai, kuru viņa iegādājusies 2018. gadā. Šajā gadījumā iegādes summa ir bijusi 1500 eiro – mazāk par tiem diviem tūkstošiem eiro, ko meitai dažus mēnešus iepriekš uzdāvinājusi otra viņas vecāmāte.

Aresta pamatojums – ar vecāku mantu aizstāsim dēla nobēdzināto mantu

Taču, neraugoties uz to, ka visi šie darījumi ir notikuši ilgi pirms Vitālija P. – un nevis šīs mantas īpašnieku – iespējamā noziedzīgā nodarījuma, turklāt bijuši dokumentāli apstiprināti, izmeklētājs ir uzlicis arestu arī šai mantai, turklāt ar „inovatīvu” formulējumu: papildpamats arestam esot – „lai ar to aizstātu konfiskācijai pakļauto mantu kriminālprocesā”.

Izmeklētājs atsaucas uz Krimināllikuma pantu, kurā minēts, ka gadījumos, kad noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, var piedzīt konfiscējamās mantas vērtību. Līdz ar to procesa virzītājam ir tiesības arestēt arī likumīgi iegūtu mantu, lai nodrošinātu, ka noziedzīgi iegūtās mantas atsavināšanas, iznīcināšanas, noslēpšanas vai nomaskēšanas gadījumā, būtu iespējams piedzīt konfiscējamās mantas vērtību.

2019. gadā Tieslietu ministrijas izstrādātajā rokasgrāmatā "Rokasgrāmata rīcībai ar mantu kriminālprocesā"  gan ir skaidri norādīts, ka šādās situācijās ir jāievēro būtiskākais pamatnosacījums - konfiscējamās mantas aizstāšanas piemērošana laikā: proti, aizstāt var tikai tādu mantu, kas nodota trešajai personai pēc noziedzīga nodarījuma uzsākšanas.

Turklāt, kā norādīts Tieslietu ministrijas rokasgrāmatā, ir jāņem vērā to personu loks, kuru mantu var konfiscēt, lai aizstātu noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, - uz izmeklētāja piesauktās Krimināllikuma panta daļas pamata konfiscējamo mantu var aizstāt tikai ar paša noziedzīga nodarījuma izdarītājam piederošu mantu.

Tāpat konfiscējamā manta varētu tikt aizstāta ar mantu, ko persona pēc noziedzīga nodarījuma uzsākšanas nodevusi citai personai bez maksas vai par vērtību, kas ir būtiski zemāka vai būtiski augstāka nekā tirgus vērtība. Taču konkrētajā gadījumā runa ir par īpašumiem, kas ir iegādāti pirms iespējamā noziedzīga nodarījuma uzsākšanas.

Iespējamo iznākumu vidū – arī „ekspresprocess”

Neraugoties uz to, izmeklētāja lēmumus apstiprinājusi arī izmeklēšanas tiesnese. Viņas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā, taču tā ir paziņojusi, ka nemaz negatavojoties vērtēt pierādījumus par mantas izcelsmes likumību, - tas esot procesa virzītāja uzdevums, savukārt apgabaltiesas pienākums esot tikai un vienīgi formāla konstatācija, vai izmeklēšanas tiesnesei bija vai nebija formālas tiesības apstiprināt procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai.

Savukārt, mēģinot panākt aresta atcelšanu, pārsūdzot procesa virzītāja lēmumus prokuratūrā, no pēdējās tika saņemtas atbildes, no kurām izriet, ka arests mantai nav atceļams, jo to ir apstiprinājuši un pagarinājuši izmeklēšanas tiesneši, bet apgabaltiesa viņu lēmumus ir atstāusi spēkā.

Rezultātā izmeklēšanas tiesneši jau divas reizes ir pagarinājuši arestu arī tai Vitālija P. meitas un vecāku nekustamajai mantai, kuras izcelsme un iegūšanas likumība nerada šaubas.

Taču krimināllietās par smagu noziegumu izdarīšanu mantas arests ar visiem pagarinājumiem nevar pārsniegt 18 mēnešus, un konkrētajā gadījumā šis termiņš beidzas šā gada februārī. Tad ir iespējami tikai trīs varianti, no kuriem divi ir diezgan mazticami – arests tiek noņemts, vai arī izmeklētājam izdodas ilgstoši vilkto kriminālprocesu pabeigt, līdz ar ko tiktu celtas apsūdzības un lieta tiktu nodota tiesai.

Savukārt ir vēl arī trešais variants, kas, lai gan šķietami absurds, mūslaiku „bezkompromisu tiesiskuma” apstākļos nemaz nav neiespējams. No 2017.gada 1. janvāra spēkā ir Kriminālprocesa likuma 59.nodaļā iekļautais „ekspresprocesa” risinājums, kas nozīmē – no pašreizējā kriminālprocesa tiek izdalīts “process par noziedzīgi iegūtu mantu”.

Vecāki un meita var palikt bez likumīgi iegādātās mantas

Šādā gadījumā tiesai ārkārtīgi īsā laikā – desmit dienās būtu jāpieņem lēmums par arestētās mantas konfiskāciju vai šāda procesa izbeigšanu. Pirmās instances tiesas lēmumu atkal desmit dienu laikā var pārsūdzēt apgabaltiesai, kurai lieta ir jāizskata nākamo desmit dienu laikā.

Mūsdienu realitātē, kad tiesas bieži nemaz nopietni nevērtē aizskarto mantas īpašnieku argumentus, bet pārraksta procesa virzītāju un prokuroru lēmumu motivāciju, nav izslēgts, ka šādā gadījumā Vitālija P. vecāki un meita var palikt bez mantas, kas ir iegādāta absolūti likumīgi un pārskatāmi jau ilgi pirms paša Vitālija P. iespējamā noziedzīgā nodarījuma.

Šo iespējamību vēl nopietnāku padara apstāklis, ka šajā situācijā apgabaltiesas spriedums būs galīgs, - to vairs nebūs iespējams kasācijas kārtībā pārsūdzēt augstākā instancē.

„Tas nozīmē, ka mūslaiku „bezkompromisa tiesiskuma” apstākļos neviens no mums nevar paļauties uz efektīvu savu tiesību aizsardzības mehānismu, kas it kā ir nodibināts mūsu valstī. Personu neaizsargā izmeklēšanas tiesnesis, jo viņš dod savu akceptu mantas arestam, nevērtējot mantas izcelsmes likumību pēc būtības. Savukārt prokuratūra laipni paziņo, ka tai nav jāveic nekādas papildu darbības, jo tiesa ir izdarījusi visu tās vietā – devusi akceptu mantas arestam,” Dienai situāciju komentē viens no lietā iesaistītajiem juristiem.

Šādi masveida pamattiesību pārkāpumi nav pieļaujami tiesiskā valstī

Zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska:

„Tiesu un tiesībsargājošo iestāžu prakse liecina par to, ka joprojām aizskarto mantas īpašnieku tiesību un interešu aizsardzības līdzekļi nav efektīvi, neskatoties uz Satversmes tiesas un Augstākās tiesas atziņām. Turklāt nedarbojas pat tie minimālie tiesību aizsardzības līdzekļi, kas pašlaik ir paredzēti Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, jo tiesībsargājošās iestādes un tiesas tos vienkārši ignorē. Esmu pārliecināta, ka šādi masveida aizskarto mantas īpašnieku pamattiesību uz īpašumu un taisnīgu tiesu pārkāpumi nav pieļaujami tiesiskā valstī un neizbēgami izraisīs virkni pieteikumu pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Eiropas Savienības tiesā. Tas savukārt radīs zaudējumus Latvijas nodokļu maksātājiem.”

Līdzīgas situācijas notiek visai bieži

Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš:

„Tas nav nekas pārsteidzošs. Līdzīgas situācijas notiek visai bieži. Nav varbūt tik kliedzoši kā šeit, ka arestēti arī īpašumi vecākiem, kuri ir ieguvuši tos labu laiku pirms izdarīts noziedzīgais nodarījums. Tas  ir pārsteidzoši šajā gadījumā. Tas ir pretrunā ar to regulējumu, kāds ir veidots un ar kādu mērķi. Un arī aizstāt var tikai ar to, kā šeit ir pareizi rakstīts, ka tikai tajā gadījumā, ja ir bijusi kāda saistība. Tas arī 59.nodaļā par noziedzīgi iegūtu mantu ir teikts. Tikai tajā gadījumā, ja ir pamats uzskatīt, ka ir manta iegūta noziedzīgā ceļā vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Ar šo mantu nevar aizstāt tos prasījumus, kas varētu rasties, kad pierādīs personas vainu. Šeit ir tas, par ko ir runāts daudzkārt – šeit ir nepietiekoši kvalificēta, nav veikta profesionāla izmeklēšana. Tas, kas ir mazliet pārsteidzoši, ka apgabaltiesai, pārbaudot šos lēmumus, tomēr būtu jāskatās arī pēc būtības. Citādi divu pakāpju tiesas kontrolei nav nekādas jēgas...”

Atbilde uz jautājumu, kāpēc ir uzsāktas bezprecedenta „raganu medības”

Zvērināta advokāte Daiga Siliņa:

„Šis stāsts atsedz nopietnas tiesiskuma problēmas mūsu valstī, par ko pēdējā laikā aizvien vairāk sāk runāt. Pēdējo pāris gadu laikā veiktās izmaiņas Kriminālprocesa regulējumā sāk nest augļus. Ikvienu koku pazīst pēc tā augliem, diemžēl, šie augļi ir rūgti. Ik vienu koku pazīst no viņa augļiem. Jo no ērkšķiem nevar lasīt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem (Lūkasa Evanģēlijs). 

Nepārdomātu Kriminālprocesa jaunievedumu nekritiska piemērošana ir novedusi pie radikālas kriminālprocesu veicošo personu attieksmes maiņas, gan pret savu lomu kriminālprocesā, gan pienākumiem un uzdevumiem kopumā. Lēmumus var pieņemt formāli un atrauti no lietas faktiskajiem apstākļiem, kā saka “papīrs pacieš visu”.

Būtu vietā atgādināt, ka neviens nav atcēlis Kriminālprocesa likuma 1.pantā noteikto likuma mērķi - noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

Atslēgas vārdi šajā tiesību normā ir „krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums”, kas aptver ne tikai attieksmi pret personu, attiecībā uz kuru ir izteikts pieņēmums, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet arī citām ar noziedzīgu nodarījumu saistītām un nesaistītām personām, ņemot vērā krimināltiesību publiski tiesisko raksturu, sabiedrību kopumā.

Diemžēl realitātē esam ļoti tālu no tā. Ar formāliem kriminālprocesa lēmumiem tiek maskēta patvaļa, par ko pēdējā laikā, gan es, gan mani kolēģi advokāti esam sākuši runāt publiski, jo mērs ir pilns.

Pašlaik novērojamie procesi cīņā pret neskaidras izcelsmes vai noziedzīgi iegūtu naudu (šie termini kriminālprocesā tiek jaukti) visai attāli var tikt saistīti ar „bezkompromisa tiesiskuma” ieviešanu valstī. Un ir savādi, ka notiekošo izliekas neredzam un nedzirdam ne Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departaments, kas ir lielā mērā atbildīgs par notiekošo, ne arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Atgādinu, ka 17.09.2019. Latvijas Republikas Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē Juris Stukāns pauda viedokli, ka par cilvēktiesību pārkāpumiem “nav jāuztraucas, tur pāris tūkstošus Latvija samaksās, naudas pietiks”. Iespējams tas arī izskaidro, kāpēc ģenerālprokurors joprojām reaģē uz pārkāpumiem Kriminālprocesa likuma piemērošanā saistībā ar notiekošo ekspropriāciju.

Tāpat ir jāpievērš uzmanība likuma „Par valsts budžetu 2021. gadam” 46.pantā noteiktajam: „Papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16. pantā noteiktajam un atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt, ja Valsts ieņēmumu dienesta, prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu izlūkošanas dienesta, Iekšējās drošības biroja, Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, kā arī valsts institūciju dienestā, kuri radījuši vai varēja radīt būtisku kaitējumu un kurus izdarījušas amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, un aizturētas kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu”.

Iespējams, šeit ir meklējama atbilde uz jautājumu, kāpēc ir uzsāktas tāda mēroga bezprecedenta „raganu medības”, tiek pieņemti lēmumi par arestu uzlikšanu arī personu mantai, kura nekādi nav saistīta ar uzsāktajiem kriminālprocesiem, un kāpēc tiek pieļautas nejēdzības, to formāli pamatojot ar likuma uzliktu pienākumu.

Situāciju sarežģītāku padara procesa virzītāju īpašais statuss, sava veida kriminālprocesuālā imunitāte, kad nav jāatbild par savu rīcību, pieņemot lēmumus „saskaņā ar likumu”. Tas šobrīd tiek ļaunprātīgi izmantots, formāli un bez lietas apstākļu vērtēšanas, pieņemot lēmumus par aresta uzlikšanu mantai, nevērtējot šīs mantas iegūšanas apstākļus un legālo izcelsmi.”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

186
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...