Jaunā vadītāja prasmīgajās rokās „Latvijas dzelzceļš” krīt bezdibenī vēl ātrāk, nekā tika prognozēts
Aivars Strakšas03.03.2025.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Aizvadīts vēl viens skumjš gads "Latvijas dzelzceļā” (LDZ). Ir publicēti 2024. gada neauditētie gada pārskati gan par VAS LDZ, gan koncerna un meitas sabiedrību rezultātiem.
VAS LDZ zaudējumi pirms finanšu līdzsvara maksājumiem - 27,7 miljoni eiro. VAS LDZ zaudējumi ieskaitot ieņēmumos plānotos finanšu līdzsvara maksājumus (no valsts budžeta) - 1,6 miljoni eiro. Koncerna LDZ zaudējumi ir 7,8 miljoni eiro, pieņemot, ka valsts pildīs savas saistības un, kā tas paredzēts Dzelzceļa likumā, piecu gadu laikā segs zaudējumus.
Šādi rezultāti nav nekāds pārsteigums, jo kravu pārvadājumu apjoms ir būtiski samazinājies, turklāt straujāk, nekā tas tika paredzēts, sastādot 2024. gada budžetu. Ja bija plānots pārvadāt 16,5 miljonus tonnu kravu, tad rezultātā tika pārvesti tikai 11,5 milj. tonnu. Tas ir samazinājums pret plānoto par apmēram 30%.
Taču ir arī vismaz viena laba ziņa. Būtiski ir pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits, kas ir sasniedzis 19,445 miljonus, un tas ir par 13,5% vairāk nekā gadu iepriekš. "Latvijas Dzelzceļš" ir kļuvis par tipisku Eiropas dzelzceļu uzņēmumu, kur pasažieru pārvadājumi ir galvenais ienākumu avots.
Tātad tāpat kā citur Eiropā par dzelzceļa galveno ieņēmumu avotu ir kļuvis valsts budžets. Tā tas ir jāsaprot un arī jāpieņem. Pārmest kaut ko dzelzceļniekiem ir nekorekti, jo lēmums atteikties no kravu pārvadājumiem Austrumu - Rietumu virzienā tika pieņemts politiskajā līmenī, tātad arī apmaksājams no kopējās kases. Uz brīnumiem cerēt nevajadzētu.
Neliels salīdzinājums par to, kā ir mainījusies pārvadājumu struktūra starp pasažieru un kravu pārvadājumiem laika gaitā.
Ja 2018. gadā pa dzelzceļa infrastruktūru tika veikti 16,1 miljons v/km (vilcienkilometri) un no tiem 9,9 miljoni v/km kravu pārvadājumos un 6,1 miljons v/km pasažieru pārvadājumos, tad 2024. gadā kopējais v/km daudzums bija jau vairs tikai 10,1 miljons, kur kravu pārvadājumi bija 2,5 miljoni un pasažieru pārvadājumi 7,6 miljoni v/km.
Tātad pasažieru v/km apjoms ir audzis par gandrīz 25%, bet kravu sadaļā samazinājies par gandrīz četrām reizēm. Līdz ar to arī pasažieru v/km daļas īpatsvars ir pieaudzis no 38% uz 75%. Tātad apmēram 75% infrastruktūras izmaksu caur "ViVi" tiek samaksāts no valsts budžeta.
Jāpiezīmē, ka 2018. gadā VAS LDZ strādāja ar 4,2 miljonu eiro peļņu un bez jebkādiem finanšu līdzsvara maksājumiem no valsts budžeta.
Pāris lietas kas dara uzmanīgu.
Pirmā: koncerna meitas uzņēmumi SIA "LDZ Cargo" un SIA "RSS" zaudē konkurences cīņā un vairs nespēj turēties uz ūdens. "LDZ Cargo" peļņa bija tikai 29 tūkstoši eiro, turklāt, ja gadam noteiktais KPI kravu pārvadājumu daļa Baltijā bija 34,4%, tad rezultātā tika sasniegti tikai 20,7%. Savukārt "LDZ RSS" zaudējumi sasniedza 2,5 miljonus eiro. Abi uzņēmumi ir tehnoloģiski cieši saistīti, un abi šobrīd knapi velk dzīvību.
Otrā: faktiskais pasažieru vilcienu iecirkņa vidējais ātrums bija 54 km/h, taču plānots bija nodrošināt ātrumu 55,3 km/h. Tas var liecināt par problēmām ar infrastruktūras kvalitāti un to, ka infrastruktūras uzturēšana netiek atbilstoši finansēta, vai arī par inženiertehnisko kompetenču pasliktināšanos.
Trešā: politiķu vēlme nodot vai, līdzšinējā satiksmes ministra Briškena vārdiem sakot, integrēt "Latvijas dzelzceļa" koncerna sastāvā "Rail Baltica" projekta realizāciju ar visu SIA "EDZL". Manuprāt, tas kaitēs gan "Latvijas dzelzceļam", gan pašam projektam. Šobrīd "Latvijas dzelzceļš" šeit neko nevar palīdzēt. Naudas nav, un arī atbilstošu inženiertehnisko kompetenču nav. Politiķu vēlme ir saprotama. Jādabū no sevis pēc iespējas tālāk atbildība par projekta izgāšanos. Ja tas tiktu izdarīts 2015. gadā, kad vēl bija atbilstošas kompetences un kapacitāte, tad šobrīd visdrīzāk nebūtu tik lielas problēmas, taču tagad tas ir bezjēdzīgi. Pat kaitīgi.
https://www.ldz.lv/.../LDz_neauditets_gada_parskats_2024.pdf
https://www.ldz.lv/.../LDz_koncerna_neauditets...
Attēlā – LDZ valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
