Jaunā vadītāja prasmīgajās rokās „Latvijas dzelzceļš” krīt bezdibenī vēl ātrāk, nekā tika prognozēts
Aivars Strakšas03.03.2025.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Aizvadīts vēl viens skumjš gads "Latvijas dzelzceļā” (LDZ). Ir publicēti 2024. gada neauditētie gada pārskati gan par VAS LDZ, gan koncerna un meitas sabiedrību rezultātiem.
VAS LDZ zaudējumi pirms finanšu līdzsvara maksājumiem - 27,7 miljoni eiro. VAS LDZ zaudējumi ieskaitot ieņēmumos plānotos finanšu līdzsvara maksājumus (no valsts budžeta) - 1,6 miljoni eiro. Koncerna LDZ zaudējumi ir 7,8 miljoni eiro, pieņemot, ka valsts pildīs savas saistības un, kā tas paredzēts Dzelzceļa likumā, piecu gadu laikā segs zaudējumus.
Šādi rezultāti nav nekāds pārsteigums, jo kravu pārvadājumu apjoms ir būtiski samazinājies, turklāt straujāk, nekā tas tika paredzēts, sastādot 2024. gada budžetu. Ja bija plānots pārvadāt 16,5 miljonus tonnu kravu, tad rezultātā tika pārvesti tikai 11,5 milj. tonnu. Tas ir samazinājums pret plānoto par apmēram 30%.
Taču ir arī vismaz viena laba ziņa. Būtiski ir pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits, kas ir sasniedzis 19,445 miljonus, un tas ir par 13,5% vairāk nekā gadu iepriekš. "Latvijas Dzelzceļš" ir kļuvis par tipisku Eiropas dzelzceļu uzņēmumu, kur pasažieru pārvadājumi ir galvenais ienākumu avots.
Tātad tāpat kā citur Eiropā par dzelzceļa galveno ieņēmumu avotu ir kļuvis valsts budžets. Tā tas ir jāsaprot un arī jāpieņem. Pārmest kaut ko dzelzceļniekiem ir nekorekti, jo lēmums atteikties no kravu pārvadājumiem Austrumu - Rietumu virzienā tika pieņemts politiskajā līmenī, tātad arī apmaksājams no kopējās kases. Uz brīnumiem cerēt nevajadzētu.
Neliels salīdzinājums par to, kā ir mainījusies pārvadājumu struktūra starp pasažieru un kravu pārvadājumiem laika gaitā.
Ja 2018. gadā pa dzelzceļa infrastruktūru tika veikti 16,1 miljons v/km (vilcienkilometri) un no tiem 9,9 miljoni v/km kravu pārvadājumos un 6,1 miljons v/km pasažieru pārvadājumos, tad 2024. gadā kopējais v/km daudzums bija jau vairs tikai 10,1 miljons, kur kravu pārvadājumi bija 2,5 miljoni un pasažieru pārvadājumi 7,6 miljoni v/km.
Tātad pasažieru v/km apjoms ir audzis par gandrīz 25%, bet kravu sadaļā samazinājies par gandrīz četrām reizēm. Līdz ar to arī pasažieru v/km daļas īpatsvars ir pieaudzis no 38% uz 75%. Tātad apmēram 75% infrastruktūras izmaksu caur "ViVi" tiek samaksāts no valsts budžeta.
Jāpiezīmē, ka 2018. gadā VAS LDZ strādāja ar 4,2 miljonu eiro peļņu un bez jebkādiem finanšu līdzsvara maksājumiem no valsts budžeta.
Pāris lietas kas dara uzmanīgu.
Pirmā: koncerna meitas uzņēmumi SIA "LDZ Cargo" un SIA "RSS" zaudē konkurences cīņā un vairs nespēj turēties uz ūdens. "LDZ Cargo" peļņa bija tikai 29 tūkstoši eiro, turklāt, ja gadam noteiktais KPI kravu pārvadājumu daļa Baltijā bija 34,4%, tad rezultātā tika sasniegti tikai 20,7%. Savukārt "LDZ RSS" zaudējumi sasniedza 2,5 miljonus eiro. Abi uzņēmumi ir tehnoloģiski cieši saistīti, un abi šobrīd knapi velk dzīvību.
Otrā: faktiskais pasažieru vilcienu iecirkņa vidējais ātrums bija 54 km/h, taču plānots bija nodrošināt ātrumu 55,3 km/h. Tas var liecināt par problēmām ar infrastruktūras kvalitāti un to, ka infrastruktūras uzturēšana netiek atbilstoši finansēta, vai arī par inženiertehnisko kompetenču pasliktināšanos.
Trešā: politiķu vēlme nodot vai, līdzšinējā satiksmes ministra Briškena vārdiem sakot, integrēt "Latvijas dzelzceļa" koncerna sastāvā "Rail Baltica" projekta realizāciju ar visu SIA "EDZL". Manuprāt, tas kaitēs gan "Latvijas dzelzceļam", gan pašam projektam. Šobrīd "Latvijas dzelzceļš" šeit neko nevar palīdzēt. Naudas nav, un arī atbilstošu inženiertehnisko kompetenču nav. Politiķu vēlme ir saprotama. Jādabū no sevis pēc iespējas tālāk atbildība par projekta izgāšanos. Ja tas tiktu izdarīts 2015. gadā, kad vēl bija atbilstošas kompetences un kapacitāte, tad šobrīd visdrīzāk nebūtu tik lielas problēmas, taču tagad tas ir bezjēdzīgi. Pat kaitīgi.
https://www.ldz.lv/.../LDz_neauditets_gada_parskats_2024.pdf
https://www.ldz.lv/.../LDz_koncerna_neauditets...
Attēlā – LDZ valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
