Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Straujiem soļiem iet uz galu Latvijas sapnis par banku paradīzi, šobrīd sijājot tā saucamās čaulas kompānijas, būtiski sarūk bankās noguldītais naudas apjoms, bet papildus tam cieš arī uzņēmēji, jo procesi bankās palēninās un aug banku pakalpojumu izmaksas.

Interesanti, kādēļ ASV ar visu bardzību nevēršas pret Šveici, Lihtenšteinu vai citām banku paradīzes valstīm, kas piedāvā savus pakalpojumus, tikai ievērojami dārgāk nekā pie mums.

Valdības līmenī nav manāma ne mazāka pretošanās vai aizstāvība, gandrīz kā padomju laikos akli pakļaujamies citu valstu spiedienam, kaut mums ir it kā kompetentas, neatkarīgas institūcijas, kur ļaudis saņem ievērojamas algas.

Naudas aizplūšana no valsts nesīs arī ievērojamu robu valsts makā, kur tagad jau pēc prognozēm pirmais ceturksnis ir aizvadīts gana švaki, jo gandrīz neviena no nodokļu pozīcijām nepildās, pat PVN.

Daudzi pēc ikdienas precēm cenšas doties iepirkties uz Lietuvu, pat darba vietās ir noorganizēti slīdošie grafiki, kur pēc kārtas kolēģi dodas pēc iepirkumiem uz Poliju, tā ietaupot vismaz vidēji 30% un pat vairāk no preču cenām, kas nebūt nav maz.

Arvien skaļāk uzņēmēji apšauba vareno nodokļu reformu, kas nesusi ne tikai galvassāpes grāmatvežiem, bet nav sagaidīti solītie labumi. Protams, ir iedzīvotāji, kas nekādas pārmaiņas savā ikdienā neredz un samierinās ar pieaugošām cenām veikalos un komunālo maksājumu rēķiniem, jo principā jau citas izejas nav.

Lai arī cik skaļi politiskās partijas sauc par OIK likvidēšanu, diemžēl tas nav iespējams, vienīgais ceļš ir atteikties no pārāk zaļās enerģijas principā, kas atkal ir pretrunā EK tiesību aktiem. Ir radīts pārāk dārgs produkts, ko mūsu valsts vienkārši nevar atļauties. Bet tā nav vienīgā lieta, ko nevaram atļautie.

Strauji samazinās tranzīta nozares apgrozījums, kur nu jau pat Latvijas dzelzceļš būs jādotē no valsts budžeta. Arī šī joma bija no tām, kuras pildīja valsts maku caur ostām, tranzītu, bet nu ir krietni apsīkusi.

Uz šo brīdi valstī dzīvo mazāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju, kur viena trešdaļa ir pensionāri un viena ceturtā (?) daļa bērni, tad visi pārējie strādā un pelna, lai uzturētu visas valsts funkcijas, kur arī strādā ievērojama daļa no visiem.

Diemžēl, papētot nozaru datus, var redzēt, ka lauksaimniecība praktiski pastāv uz valsts un ES dotācijām, kur gada laikā tiek novirzīti vairāk nekā 600 miljoni eiro, tai pat laikā ir pati zemākā produktivitāte starp ES valstīm.

Arī apstrādes rūpniecība ir elektroietilpīga – patērē ļoti daudz elektroresursu, tai pat laikā saražotās produkcijas daudzums ir neliels. Pašreizējā elektrības un gāzes patēriņa sistēma neveicina taupīt elektrību vai gāzi, jo abonentmaksa un tā saucamo tīklu izmantošana rada lielāko daļu no rēķina, kur paši patērētie resursi ir salīdzinoši lēti, kas neveicina domāt par to taupīšanu un reklamētās LED spuldzītes mājsaimniecībās vairs nav aktuālas.

Toties Sadales tīkli un Latvijas gāzes meitas uzņēmumi ir nodrošinājuši sev pastāvīgus ienākumus un peļņu, nemaz neuztraucoties par patēriņa kritumu vai pieaugumu. Liela daļa valsts un pašvaldību uzņēmumu ir krietni uzaudzējuši savu administratīvo aparātu un, protams, algas, tai pat laikā naski pērk ārpakalpojumus par cenām, kur privātie uzņēmumi tikai brīnās, jo par izsludinātām summām mājaslapas izveidei var izveidot un uzturēt veselu tīklu ar līdzīgām mājas lapām, vai darbu apjoma cenas pāris un pat desmitu reižu pārsniedz pašizmaksu.

Grūti pateikt, cik ilgi šādu politiku “izturēs” vēl palikušie iedzīvotāji, kas nav tikuši labi apmaksātās valdes vietās vai pie dāsni apmaksātiem valsts pasūtījumiem, jo arī ES projektu naudas iet uz beigām, tai pat laikā tiek prasīti 17 miljoni eiro papildus teātra būvniecībai, garantijas Likteņdārza labiekārtošanai un citiem ikdienai nebūt ne tik nepieciešamiem objektiem, tai pat laikā onkoloģijas slimnieki vāc naudu ziedojumos un, nesagaidījuši zāles, klusiņām nomirst.

Ir sajūta, ka visa valsts politika ir kā novērotāji, nevis aktīvi rīcības cilvēki, kas domātu par valsts nākotni. Lai arī Zaļo un zemnieku savienība deklarē, ka ir saimnieki savā zemē, to neredz, vai arī tas notiek šauru interešu lokam. Ir skumji tajā visā noskatīties, bet vēl skumjāk ir apzināties, ka arī pēc Saeimas vēlēšanām nekas nemainīsies, jo vienaldzība ir sliktākais scenārijs jebkādām pārmaiņām.

Liela daļa atmodīsies, kad nākamgad šis saimniekošanas rezultātā cels PVN un citus nodokļus, pieaugs maksas medicīnas apjoms un studiju maksa augstskolās, jo vienkārši trūks tam visam naudas...

Novērtē šo rakstu:

309
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...