„Jaunā Vienotība” ar savu ielikteņu rokām sekmīgi grauj „Rīgas mežus”
Pietiek lasītājs13.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes SIA “Rīgas meži” mājaslapā 09.12.2021. tika ievietots ziņojums, kas vēsta par uzņēmuma 11 mēnešu darbības rādītājiem. Parasti to dara par 6, 9 mēnešu vai 12 mēnešu rezultātiem. Interesanti, kāpēc nebija ziņojumu par 4, 5 vai 7 mēnešu rezultātiem, bet tieši par 11 mēnešiem? Vēl tikai mēnesis un vēl nedaudz būtu jāpagaida, kad varētu iepazīties ar uzņēmuma gada pārskatu. Varbūt tāpēc, ka tieši šobrīd notiek konkurss SIA “Rīgas meži” valdes amata pretendentiem, kurā uz amatu valdē tēmē partijas “Jaunā Vienotība” biedre Anita Skudra un ir jāparāda, cik labi ir saimniekots?
Kā jau iepriekš tika ziņots pēc Rīgas domes 2020 gada vēlēšanām, SIA “Rīgas meži” bez konkursa valdē tika iecelta partijas “Jaunā Vienotība” biedre Anita Skudra, kura pēc „trauksmes cēlājas” Līvijas Stukovenko ziņojuma un Rīgas domes amatpersonu sarīkotās SIA “Rīgas meži” valdes apmelošanas kampaņas nokļuva pagaidu valdes priekšsēdētājas amatā.
Tolaik tika draudēts ar kriminālprocesu ierosināšanu pret tā laika valdes priekšsēdētāju Aivaru Tauriņu un valdes locekli Juri Buškevicu, taču nekas no tā nav noticis, izņemot mēģinājumu ierosināt lietu par atlaižu piešķiršanu SIA “Rīgas meži” darbinieku medību kolektīvam.
09.12.2021. SIA „Rīgas meži” portāls vēsta: Šī gada 11 mēnešos “Rīgas Mežu” provizoriskā peļņa pārsniegusi 1,5 miljonus eiro – uzņēmuma ienākumu rādītāji aug. Savukārt neauditētais deviņu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka šajā laikā uzņēmuma neto apgrozījums bija 13,44 miljoni eiro jeb par 6,8% mazāks nekā pērn attiecīgajā laika posmā, bet nopelnīti 1,477 miljoni eiro. Tas ir par gandrīz 10% jeb teju 130 tūkstošiem eiro vairāk, salīdzinot ar 2020.gada deviņiem mēnešiem – informē “Rīgas Mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra, kura uzņēmuma vadības komandai pievienojusies šī gada sākumā.
Kopš Anita Skudra tika iecelta amatā ar partijas “Jaunā Vienotība” un to satelītpartiju (“Latvijas attīstībai” un “Par”) atbalstu, meli un intrigas SIA “Rīgas meži” ir kļuvuši par ikdienu.
SIA “Rīgas meži” ziņo: peļņa pieaugusi par 130 tūkstošiem attiecībā pret pērno gadu. Izlasot šādu vēsti, ierindas pilsoņi to uztvers ar sajūsmu, taču, ja iedziļināsimies, uz kā rēķina ir samazināti izdevumi, sajūsma visticamāk noplaks.
Pirmkārt - SIA “Rīgas meži” kopš pagājušā gada nav jāuztur Mežaparka lielā estrāde, kas līdz šim uzņēmumam izmaksāja ap 300 000 eiro gadā. 2020.gadā notika estrādes trešās kārtas būvdarbi un uzturēšanas izmaksas bija mazākas, tomēr tās bija ievērojamas, ap 100 000 eiro. Ir panākta arī vienošanās, ka estrādes apstādījumu uzturēšanas izmaksas, ko iepriekšējos gados SIA “Rīgas meži” sedza no saviem ieņēmumiem, uzņēmumam apmaksās Rīgas dome.
Otrkārt - SIA “Rīgas meži” netika veiktas investīcijas kā iepriekšējos gados, tika taupīts, jauna tehnika tika iepirkta galējas nepieciešamības gadījumos, investīcijas parkos balansēja uz nulles robežas – uzturēšana tika balstīta uz esošajiem uzkrājumiem. Viss tika darīts lai samazinātu izdevumus, tai skaitā tika samazinātas darbinieku darba algas, atlaisti darbinieki. Visbeidzot tika mainīts uzņēmuma Koplīgums, kurā tagad ir noņemti visi bonusi un samazinātas piemaksas darbiniekiem. Arī veselības apdrošināšana darbiniekiem ir kļuvusi “plānāka”.
Treškārt - SIA “Rīgas meži” atteicās no mežizstrādes darbu veikšanas pašu spēkiem, nododot mežizstrādi kontraktoriem, jo tas izmaksā lētāk. Iepriekšējā SIA “Rīgas meži” valdē (kurā bija speciālisti ar mežsaimnieka izglītību) tika nolemts mežizstrādes darbus veikt pašu spēkiem, jo nereti kontraktori savu darbu pildīja neapzinīgi, atstājot aiz sevis mežā īstu karalauku, kā arī bija konstatētas zagšanas.
Savukārt, ja „Rīgas meži” vairāk neveic mežizstrādes darbus paši, kur ir palikusi dārgā mežizstrādes tehnika (John Deere forvarderi, viena mazlietota forvardera cena ir ap 100 000 eiro, un tādi bija trīs), kas salīdzinoši nesen tika iegādāti šiem mērķiem? Ja tā jau ir pārdota (iznomāta) - ievērojami tiktu papildināts SIA “Rīgas meži” budžets un peļņas rādītāji uz esošo pamatlīdzekļu uzkrājumu rēķina.
Ceturtkārt - īsts saimniekošanas un sabiedrības vajadzību apmierināšanas meistarstiķis ir izņirgāšanās par Zaļo klasi. Murgainie stāsti par “mednieku dzertuvi” un brīnumainie meli par Zaļās klases būvniecības izmaksām tagad ir rezultējušies ar šī izcilā vides izglītības un sociāli nozīmīgā projekta pamestību un apzinātu virzību uz iznīcību. 2021.gadā šajā projektā investīcijas ir apaļa nulle.
Tajā pašā laikā ir uzbūvēts jauns administratīvais aparāts ar jaunizveidotiem amatiem un superalgām, par kādām līdzšinējie „Rīgas mežu” darbinieki varētu tikai sapņot. Piemēram, jaunizveidotās Stratēģiskās komunikācijas (!) daļas vadītājas, kuras līdzšinējā darbība aprobežojās ar e-pastu izsūtīšanu visiem darbiniekiem par to, cik aizvadītajā nedāļā medijos ir publikācijas ar SIA “Rīgas meži” saitēm, alga ir 3000 eiro mēnesī. Tādas algas ir teju visiem jaunieceltajiem struktūrvienību daļu vadītājiem, kuri bez ierunām izpilda Anitas Skudras rīkojumus. Tajā pašā laikā strādniekiem Rīgas parkos algas ir tikai nedaudz virs minimālās algas.
Publiski ir izskanējis, ka “Rīgas meži” ir samazinājuši administratīvos izdevumus. Tas šķiet nereāli, zinot, ka SIA “Rīgas meži” birojs, kas nu jau vairākus gadus ir VOLVO sporta centra viesnīcā, tieši šogad iznomātājam palūdza papildu telpas, kā rezultātā Latvijas hokeja federācija bija spiesta sarauties, lai SIA “Rīgas meži” “samazinātajam” administratīvajam aparātam būtu vieta, kur strādāt.
Tālāk paanalizēsim, kā ir veicies Anitai Skudrai ar ienākumu gūšanu SIA “Rīgas meži”.
Tiek ziņots par 6,8% apgrozījuma samazinājumu, kaut gan arī par šī procenta adekvātumu īsti pārliecības nav, zinot hronisko Anitas Skudras melošanu. 6,8% apgrozījuma samazinājums ir, neskatoties uz to, ka šajā gadā kokmateriālu cenas burtiski uzlidoja gaisā (tās pieauga par apmēram 100 %). Salīdzinājumam – Latvijas Kokrūpnieku federācijas vadītājs Kristaps Klauss ziņo, ka Latvijas kokrūpnieki 2021. gada 11. mēnešos ir guvuši fantastiskus ienākumus, par 33% lielākus nekā iepriekšējā gadā.
Līdz ar to, varam uzskatīt, ka SIA “Rīgas meži” 2021. gadā ir strādājuši par 33% sliktāk nekā vidēji kokrūpniecības nozare valstī.
Bet ko var gribēt, ja SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra ir pārtikas tehnoloģe, kura ir atlaidusi visus uzņēmumā strādājošos profesionāļus. Uz šo brīdi no uzņēmuma ir piespiesti aiziet vai, nespējot izturēt pielietoto mobingu un bosingu, ir aizgājuši aptuveni piecdesmit darbinieku, lielākoties profesionāli speciālisti un struktūrvienību vadītāji.
Anita Skudra savā iepriekšējā dzīvē ir “aplauzusies”, strādājot privātā sektorā, tirgojot alu, bonbongas, miltus, putraimus un degvielu. Tagad, savas partijas biedru bīdīta, viņa veiksmīgi grauj ilgtspējīgu pašvaldības uzņēmumu.
Interesants ir vēl viens fakts, kopš atlaista SIA “Rīgas meži” iepriekšējā valde un to vada Anita Skudra, par Norupes kokzāģētavas darbību Valsts kontrolei un Konkurences padomei vairs nav nekādu iebildumu (abas kontrolējošās iestādes vada ar partiju “Jaunā Vienotība” saistītas personas), kaut gan iepriekš šīs kontrolējošās institūcijas katru gadu nesaudzīgi kritizēja SIA “Rīgas meži” darbību.
Ļoti iespējams, ka jau šajā nedēļā mēs sagaidīsim Rīgas domes priekšsēdētaja Mārtiņa Staķa vai izpilddirektora Jāņa Langes (“Jaunā Vienotība”) slavinājumu Anitas Skudras paveiktajam, cik labi ir strādāts un Anita ir pelnījusi vietu valdes priekšsēdētājas amatā.
Diemžēl tādā laikmetā dzīvojam, kad katram pašam ir jāprot nošķirt graudus no pelavām.
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
