“Jaunā Vienotība” saraksta līderos izvirza kolaboranti no “čekas maisiem”
N. Andersons05.06.2025.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Ventspils domes vēlēšanu sarakstā pirmais ir uz kustību “PAR” aizgājušais Bruno Jurševics, kam seko “Jaunās Vienotības” līdere Dace Korna: viņa arī VDK kartotēkas iemītniece - čekas ziņotāja ar segvārdu “Filologs”.
Ventspils domē Dace Korna pirmoreiz iekļuvusi jau 2009. gadā, kad VDK aģentu kartotēkas publicēšana vēl bija tāls sapnis sabiedrības vairākumam. Aģentu kartotēkā tagad lasām, ka 1988. gada 25. martā tajā iekļauta Dace Janovna Korna, personīgās lietas numurs 23538, segvārds “Filologs”, savervējis KGB virsnieks Kalnpurs. Savervētās kolaborantes dzimšanas gads, izglītība un toreizējā darbavieta simtprocentīgi sakrīt ar tagadējo “Vienotības” līderi Ventspilī.
Kā ziņo mediji, pretstatā citām personām, kas pēc kartotēkas publiskošanas skaidroja apstākļus, kā tur varēja nokļūt viņu uzvārdi, vai tiesas ceļā pierādīja, ka tomēr nesadarbojās ar VDK (piemēram, dokumentālo filmu režisore Dzintra Geka), D. Korna nekad nav publiski mēģinājusi izskaidrot vai noliegt savu atrašanos “čekas maisā”.
Piemēram, kad Pietiek pēc kartotēkas publicēšanas mēģināja saprast, ko viņa pati par to saka, viņa necēla telefonu, bet atzvanot pārtrauca sarunu, kad uzzināja, par ko būs žurnālistu jautājumi. Tas noveda pie likumsakarīgiem virsrakstiem “Kandidāte — kolaborante atsakās komentēt savu vārdu “čekas maisā”, kandidāta anketā to neuzrāda”. Bet šogad, kā rāda videoieraksts, viņa nav piedalījusies “Ventas Balss” organizētajās priekšvēlēšanu debatēs.
Pagaidām ne “Jaunās Vienotības” valde, ne vietējā nodaļa nav komentējusi, kā tas ir iespējams, ka “Jaunās Vienotības” līdere Ventspilī, būdama LPSR VDK kolaborante un ziņotāja, startē vēlēšanās, pat nemēģinot izskaidrot savu atrašanos “čekas maisā”.
Iepriekš par tēmu: https://pietiek.com/raksti/jaunas_vienotibas_kandidate_-_kolaborante_atsakas_komentet_savu_vardu_cekas_maisa,_kandidata_anketa_to_neuzrada/?nomob
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
