“Jaunā Vienotība” saraksta līderos izvirza kolaboranti no “čekas maisiem”
N. Andersons05.06.2025.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Ventspils domes vēlēšanu sarakstā pirmais ir uz kustību “PAR” aizgājušais Bruno Jurševics, kam seko “Jaunās Vienotības” līdere Dace Korna: viņa arī VDK kartotēkas iemītniece - čekas ziņotāja ar segvārdu “Filologs”.
Ventspils domē Dace Korna pirmoreiz iekļuvusi jau 2009. gadā, kad VDK aģentu kartotēkas publicēšana vēl bija tāls sapnis sabiedrības vairākumam. Aģentu kartotēkā tagad lasām, ka 1988. gada 25. martā tajā iekļauta Dace Janovna Korna, personīgās lietas numurs 23538, segvārds “Filologs”, savervējis KGB virsnieks Kalnpurs. Savervētās kolaborantes dzimšanas gads, izglītība un toreizējā darbavieta simtprocentīgi sakrīt ar tagadējo “Vienotības” līderi Ventspilī.
Kā ziņo mediji, pretstatā citām personām, kas pēc kartotēkas publiskošanas skaidroja apstākļus, kā tur varēja nokļūt viņu uzvārdi, vai tiesas ceļā pierādīja, ka tomēr nesadarbojās ar VDK (piemēram, dokumentālo filmu režisore Dzintra Geka), D. Korna nekad nav publiski mēģinājusi izskaidrot vai noliegt savu atrašanos “čekas maisā”.
Piemēram, kad Pietiek pēc kartotēkas publicēšanas mēģināja saprast, ko viņa pati par to saka, viņa necēla telefonu, bet atzvanot pārtrauca sarunu, kad uzzināja, par ko būs žurnālistu jautājumi. Tas noveda pie likumsakarīgiem virsrakstiem “Kandidāte — kolaborante atsakās komentēt savu vārdu “čekas maisā”, kandidāta anketā to neuzrāda”. Bet šogad, kā rāda videoieraksts, viņa nav piedalījusies “Ventas Balss” organizētajās priekšvēlēšanu debatēs.
Pagaidām ne “Jaunās Vienotības” valde, ne vietējā nodaļa nav komentējusi, kā tas ir iespējams, ka “Jaunās Vienotības” līdere Ventspilī, būdama LPSR VDK kolaborante un ziņotāja, startē vēlēšanās, pat nemēģinot izskaidrot savu atrašanos “čekas maisā”.
Iepriekš par tēmu: https://pietiek.com/raksti/jaunas_vienotibas_kandidate_-_kolaborante_atsakas_komentet_savu_vardu_cekas_maisa,_kandidata_anketa_to_neuzrada/?nomob
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
