Jaunais "Sadales tīkla" sauklis varētu būt – "Tērē vai netērē, maksāsi vairāk!"
Gatis Lazda*07.08.2023.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās "Sadales tīkla" tarifu izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem ir uzlabojušas situāciju uzņēmumiem un zaļās enerģijas ražotājiem, tomēr tas panākts uz privātpersonu rēķina. Elektroenerģijas taupītāji vairs neizjutīs būtiskas priekšrocības.
Jaunie tarifi paredz, ka vislielākais cenu pieaugums ir tieši privātpersonām – maksājumi palielināsies aptuveni par 30%**. Visiem būs jāmaksā daudz vairāk neatkarīgi no patēriņa. Elektroenerģijas taupītāji būtībā vairs nekādus ieguvumus nejutīs. Privātpersonām mēnesī būs jāmaksā aptuveni par 10 līdz 60 eiro vairāk, atkarībā no pieslēguma jaudas.
Šajā situācijā daudziem iedzīvotājiem visai loģisks solis būtu samazināt pieslēguma jaudu, tādējādi izvairoties no fiksēto izmaksu pieauguma. Tomēr pirms tam pamatīgi jāapsver, vai nākotnē šīs jaudas tomēr nebūs nepieciešamas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka atteikties no pieslēguma jaudas var bez maksas, bet vēlāk atjaunot to varēs tikai par maksu!
Attiecībā uz taupītājiem valsts ar vienu roku ir sniegusi atbalstu, bet ar otru roku ņem to atpakaļ jauno tarifu fiksētās maksas ietekmē. Tādejādi šobrīd neapskaužamā situācijā ir saules paneļu īpašnieki, kas, ņemot kredītu saules paneļu, elektroauto un siltumsūkņu iegādei, veica atbilstošās pieslēguma jaudas aprēķinus. Viņi rēķinājās ar būtiski zemākām izmaksām, kas tagad ir nozīmīgi palielinātas un nofiksētas. Līdz ar to jaunais "Sadales tīkla" sauklis varētu būt – "Tērē vai netērē, maksāsi vairāk".
Tomēr, neskatoties uz būtiskajām tarifa izmaiņām, saules paneļu īpašnieku pozīcijas salīdzinājumā ar mājsaimniecībām bez paneļiem vēl joprojām ir izdevīgākas. Ražot savu elektroenerģiju vēl joprojām atmaksājas, tomēr jārēķinās ar to, ka plānotais investīciju atmaksāšanās laiks būtiski pieaugs jauno tarifu dēļ.
Turpmāk kopumā elektrības cenas izmaiņas salīdzinoši maz ietekmēs iedzīvotāju kopējos maksājumus par elektrību, jo daudz lielāku īpatsvaru rēķinā veidos "Sadales tīkla" mainīgā un nemainīgā maksājuma daļa. Ja elektrības cena turpinās samazināties, tad rēķina kopējās izmaksas procentuāli var būt arī nedaudz mazākas, savukārt "Sadales tīkla" daļa rēķinā privātpersonām ievērojami pieaugs.
Publiski stāstot par tarifu izmaiņām, visai bieži tiek piemirsts, ka rēķinā papildus nāk klāt pievienotās vērtības nodoklis, kas visai nozīmīgi iedzīvotājiem sadārdzina elektroenerģijas kopējā rēķina summu.
Tomēr arī uzņēmumiem vēl ir pāragri priecāties, jo pie mums tiesiskās paļāvības princips darbojas visai vāji, kā tas ir redzams pēdējā gada laikā. Likumdošanas un tarifu izmaiņas ļoti bieži mēdz parādīties strauji un nekonsultējoties ar nozares pārstāvjiem. Lai arī projektu realizācija notiek ilgtermiņā, tomēr reāli plānot varam vien īstermiņā, jo nezinām, kādas nodokļu vai tarifu izmaiņas var tikt pieņemtas līdz ar jaunu valsts budžetu.
Līdz ar to arī uzņēmējdarbības riski Latvijā ir visai augsti. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc zaļās enerģijas projektu attīstības ziņā visai būtiski atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Arī iepriekšējās tarifu izmaiņu neskaidrības un neprognozējamās likumdošanas izmaiņas lika vairākiem investoriem nosliekties par labu kaimiņvalstīm, un viņi savus projektu izvēlējās attīstīt Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā.
Tāpēc arī šobrīd ir pamatotas bažas par to, cik patiesībā pārdomāta ir valsts tālākā stratēģija zaļās enerģijas jomā un vai arī uz priekšu nozarei būtiski jautājumi tiks pieņemti tikpat haotiski. Latvija nav unikālā situācijā – mikroģenerācijas un saules parku attīstību valstī kopumā var plānot, ņemot vērā tuvāko kaimiņu pieredzi, no kuriem mēs šobrīd būtiski atpaliekam. Gribētos redzēt to, lai regulējums un likumi zaļās enerģētikas jomā tomēr tiktu pieņemti ar ilgtermiņa perspektīvu, nevis vienmēr ar pārsteiguma efektu.
* SIA Evecon valdes loceklis
** Šī „Sadales tīkla” informācija ir bijusi melīga, palielinājums ir līdz pat desmit reizēm
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
