Jaunais "Sadales tīkla" sauklis varētu būt – "Tērē vai netērē, maksāsi vairāk!"
Gatis Lazda*07.08.2023.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās "Sadales tīkla" tarifu izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem ir uzlabojušas situāciju uzņēmumiem un zaļās enerģijas ražotājiem, tomēr tas panākts uz privātpersonu rēķina. Elektroenerģijas taupītāji vairs neizjutīs būtiskas priekšrocības.
Jaunie tarifi paredz, ka vislielākais cenu pieaugums ir tieši privātpersonām – maksājumi palielināsies aptuveni par 30%**. Visiem būs jāmaksā daudz vairāk neatkarīgi no patēriņa. Elektroenerģijas taupītāji būtībā vairs nekādus ieguvumus nejutīs. Privātpersonām mēnesī būs jāmaksā aptuveni par 10 līdz 60 eiro vairāk, atkarībā no pieslēguma jaudas.
Šajā situācijā daudziem iedzīvotājiem visai loģisks solis būtu samazināt pieslēguma jaudu, tādējādi izvairoties no fiksēto izmaksu pieauguma. Tomēr pirms tam pamatīgi jāapsver, vai nākotnē šīs jaudas tomēr nebūs nepieciešamas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka atteikties no pieslēguma jaudas var bez maksas, bet vēlāk atjaunot to varēs tikai par maksu!
Attiecībā uz taupītājiem valsts ar vienu roku ir sniegusi atbalstu, bet ar otru roku ņem to atpakaļ jauno tarifu fiksētās maksas ietekmē. Tādejādi šobrīd neapskaužamā situācijā ir saules paneļu īpašnieki, kas, ņemot kredītu saules paneļu, elektroauto un siltumsūkņu iegādei, veica atbilstošās pieslēguma jaudas aprēķinus. Viņi rēķinājās ar būtiski zemākām izmaksām, kas tagad ir nozīmīgi palielinātas un nofiksētas. Līdz ar to jaunais "Sadales tīkla" sauklis varētu būt – "Tērē vai netērē, maksāsi vairāk".
Tomēr, neskatoties uz būtiskajām tarifa izmaiņām, saules paneļu īpašnieku pozīcijas salīdzinājumā ar mājsaimniecībām bez paneļiem vēl joprojām ir izdevīgākas. Ražot savu elektroenerģiju vēl joprojām atmaksājas, tomēr jārēķinās ar to, ka plānotais investīciju atmaksāšanās laiks būtiski pieaugs jauno tarifu dēļ.
Turpmāk kopumā elektrības cenas izmaiņas salīdzinoši maz ietekmēs iedzīvotāju kopējos maksājumus par elektrību, jo daudz lielāku īpatsvaru rēķinā veidos "Sadales tīkla" mainīgā un nemainīgā maksājuma daļa. Ja elektrības cena turpinās samazināties, tad rēķina kopējās izmaksas procentuāli var būt arī nedaudz mazākas, savukārt "Sadales tīkla" daļa rēķinā privātpersonām ievērojami pieaugs.
Publiski stāstot par tarifu izmaiņām, visai bieži tiek piemirsts, ka rēķinā papildus nāk klāt pievienotās vērtības nodoklis, kas visai nozīmīgi iedzīvotājiem sadārdzina elektroenerģijas kopējā rēķina summu.
Tomēr arī uzņēmumiem vēl ir pāragri priecāties, jo pie mums tiesiskās paļāvības princips darbojas visai vāji, kā tas ir redzams pēdējā gada laikā. Likumdošanas un tarifu izmaiņas ļoti bieži mēdz parādīties strauji un nekonsultējoties ar nozares pārstāvjiem. Lai arī projektu realizācija notiek ilgtermiņā, tomēr reāli plānot varam vien īstermiņā, jo nezinām, kādas nodokļu vai tarifu izmaiņas var tikt pieņemtas līdz ar jaunu valsts budžetu.
Līdz ar to arī uzņēmējdarbības riski Latvijā ir visai augsti. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc zaļās enerģijas projektu attīstības ziņā visai būtiski atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Arī iepriekšējās tarifu izmaiņu neskaidrības un neprognozējamās likumdošanas izmaiņas lika vairākiem investoriem nosliekties par labu kaimiņvalstīm, un viņi savus projektu izvēlējās attīstīt Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā.
Tāpēc arī šobrīd ir pamatotas bažas par to, cik patiesībā pārdomāta ir valsts tālākā stratēģija zaļās enerģijas jomā un vai arī uz priekšu nozarei būtiski jautājumi tiks pieņemti tikpat haotiski. Latvija nav unikālā situācijā – mikroģenerācijas un saules parku attīstību valstī kopumā var plānot, ņemot vērā tuvāko kaimiņu pieredzi, no kuriem mēs šobrīd būtiski atpaliekam. Gribētos redzēt to, lai regulējums un likumi zaļās enerģētikas jomā tomēr tiktu pieņemti ar ilgtermiņa perspektīvu, nevis vienmēr ar pārsteiguma efektu.
* SIA Evecon valdes loceklis
** Šī „Sadales tīkla” informācija ir bijusi melīga, palielinājums ir līdz pat desmit reizēm
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
