Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir jau divdesmit piektais gads, kad sadarbībā ar Lursoft tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā Dienas Biznesa izdotā žurnālā, kam šogad dots nosaukums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”, atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē to desmit cilvēku sarakstu, kuri pērn cietuši vislielākos zaudējumus, savukārt viss simtnieks lasāms izdevumā „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”.

1. Nadežda Fiļa (-) –  64 345 903 eiro

Rekordlielus zaudējumus cietusi likvidējamās AS ABLV bankas līdzīpašnieka Oļega Fiļa māte, kurai tagad oficiāli pieder visas kapitāldaļas holdingkompānijā OF Holding. Šis uzņēmums pērn strādājis ar 64,35 miljonu eiro zaudējumiem. Citi uzņēmumi viņai nepieder.

2. Valdis Lejnieks (-) - 32 162 172 eiro

Ceļu būves uzņēmuma AS A.C.B. valdes priekšsēdētājam iespaidīgākos zaudējumus – 48,29 miljonus eiro - pērn ir sagādājis būvniecības uzņēmums SIA ACB Holdings, kurā viņam pieder 66,60%. Pārējās divas kompānijas, kurās viņam pieder kapitāldaļas, strādājušas ar niecīgu peļņu.

3. Ernests Bernis (70.) – 22 165 100 eiro

Jau otro gadu pēc kārtas ievērojamus zaudējumus cieš bijušās ABLV bankas līdzīpašniekam piederošā holdingkompānija AS Syzygy Capital, kurā viņam saskaņā ar publiski pieejamiem datiem pieder kontrolpakete jeb 96,37%. Šīs kompānijas zaudējumi pērn bija 23 miljoni eiro.

4. Aleksejs Jeļisejevs (-) – 19 208 090 eiro

Pirms diviem gadiem šis uzņēmējs debitēja miljonāru sarakstā, bet pērn bija lielāko pelnītāju vidū ar 19,35 miljonu eiro peļņu, par ko varēja pateikties viņam simtprocentīgi piederošajai holdingkompānijai un finanšu pakalpojumu sniedzējai SIA Telecom Investments. Šoreiz šī pati kompānija sarūpējusi 19,23 miljonu eiro zaudējumus. Ar peļņu strādājusi otra viņam vienpersoniski piederošā SIA CAC, kura gada laikā guva 26 238 eiro peļņu. 12 738 eiro zaudējumi pērn bijuši SIA Wprod logistic, kurā uzņēmējam pieder puse kapitāldalu.

5. Edvīns Tankelsons (-) – 12 333 019 eiro

Arī otrs ceļu būves kompānijas SIA ACB Holdings līdzīpašnieks, kuram pieder 25,54% kapitāldaļu, iekļuvis starp lielākajiem zaudētājiem. Arī viņam pieder kapitāldaļas vēl divos uzņēmumos, kas strādājuši ar minimālu peļņu.

6. Mihails Gaņevs (-) – 11 895 918 eiro

Vēl pērn šis stividorkompānijas SIA Strek lielākais līdzīpašnieks bija lielāko pelnītāju topā. Šoreiz tieši Strek, kurā viņam pieder 58,27% kapitāldaļu, strādājusi ar ievērojamiem 21,20 miljonu eiro zaudējumiem. Vēl viņam pieder puse kapitāldaļu SIA Omega Coal Terminal, kas 2020.gadu noslēgusi ar 921 708 eiro peļņu.

7. Andris Šķēle (28.) – 6 865 452 eiro

Atšķirībā no savas dzīvesbiedres un meitām, kuras visas trīs pērn var lepoties ar iespaidīgu peļņu, bijušais premjers jau otro gadu pēc kārtas ir lielāko zaudētāju topā. 6,91 miljona eiro zaudējumus viņam sarūpējusi vienpersoniski piederošā SIA TA sabiedrība. Savukārt SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, kurā viņam pieder 40%, pērn strādāja ar 103 697 eiro peļņu.

8. Tatjana Omeļčenko (-) –  6 148 561 eiro

Stividorkompānijas SIA Strek iepaidīgie zaudējumi 21,20 miljonu eiro apmērā lielāko zaudētāju topā noveduši arī otru līdzīpašnieci, kurai pieder 35,06% kapitāldaļu. Pārējie divi uzņēmumi, kuros viņai pieder kapitāldaļas, pērn strādājuši ar peļņu.

9. Anna Voicehoviča (-) -  3 795 943 eiro

Arī trešā ceļu būves uzņēmuma SIA ACB Holdings līdzīpašniece atrodama pie lielākajiem zaudētājiem, jo viņai pieder 7,86% no šī uzņēmuma. Citas kompānijas viņai nepieder.

10. Undīne Būde (-) – 3 385 045 eiro

Pirms četriem gadiem šī atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmēja bija bagātāko un pelnošāko sieviešu topā, taču šoreiz viņa iekļuvusi starp lielākos zaudējumus cietušajiem, pateicoties vienpersoniski piederošās SIA LZP 2, kas nodarbojas ar konsultēšanu komercdarbībā un vadzinībās, darbības rezultātiem.

Novērtē šo rakstu:

16
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...