Jaunais izdevums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā” – kurš pērn nopelnījis visvairāk
PIETIEK01.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir jau divdesmit piektais gads, kad sadarbībā ar Lursoft tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā Dienas Biznesa izdotā žurnālā, kam šogad dots nosaukums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”, atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.
100 lielāko pelnītāju saraksts gan neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē Latvijas pagājušā gada 10 vislielāko peļņu guvušo uzņēmēju sarakstu, savukārt viss simtnieks lasāms izdevumā „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”.
1. Džons Martins Tallijs – 41 423 282 eiro
SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs, kurš šogad iecelts par Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā prezidentu, ar iespaidīgu peļņu Latvijā ir varējis lepoties arī iepriekš, taču viņš kā ārzemnieks miljonāru un lielāko pelnītāju sarakstos netika iekļauts. Tagad, kad viņam ir Latvijas personas kods, viņam ir gods būt šī saraksta galvgalī, pateicoties Mikrotīkla 82,40 miljonu eiro peļņai 2020.gadā. Viņam šajā uzņēmumā pieder puse kapitāldaļu. Tāpat viņš ir vienīgais ar 825 eiro peļņu strādājušās SIA Maksīna īpašnieks.
2. Arnis Riekstiņš – 41 382 969 eiro
Arī otrs SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks var lepoties ar iespaidīgu personīgo peļņu. Taču viņam vienpersoniski pieder SIA Classic Air, kas pērn strādāja ar 39 488 eiro zaudējumiem. Tāpat viņš ir puses kapitāldaļu īpašnieks SIA Starjt, kuras peļņa pagājušajā gadā bija 449 645 eiro.
3. Egils Butka - 13 454 032 eiro
Ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu Top! saistītais uzņēmējs starp lielākajiem pelnītājiem iekļūst jau piekto gadu pēc kārtas. Kā jau allaž lielāko peļņu nesusi viņam simtprocentīgi piederošā SIA Madara 89, kas gadu noslēdza ar 13,45 miljonu eiro peļņu.
4. Gatis Zvirbulis - 11 770 591 eiro
Arī iepriekš ceļu būves nozares pārstāvis ir bijis gan starp lielākajiem pelnītājiem, gan miljonāru vidū. Viņam simtprocentīgi piederošā SIA CTB holdings pērn strādāja ar 11,77 miljonu eiro peļņu.
5. Kristiāna Lībane-Šķēle - 7 436 643 eiro
Peļņas līdere pie lielākās peļņas guvējiem parādās pirmo reizi. Iepriekš viņa bijusi starp lielākos zaudējumus guvušajiem, tostarp, arī pērnā gada topā, kur viņa ar vairāk nekā pusmiljonu eiro lieliem zaudējumiem bija 55.vietā. Toties Covid-19 pandēmijas pirmais gads viņas biznesam izrādījies varen ienesīgs, sarūpējot peļņu virs septiņiem miljoniem eiro, kaut gan ar plusiem strādājis tikai viens no uzņēmumiem, kurā viņai pieder kapitāldaļas, proti, SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem, kur viņai pieder 30% kapitāldaļu. Šis uzņēmums gadu noslēdzis ar 26,25 miljonu eiro peļņu. Tikmēr bijušajai politiķei vienpersoniski piederošie uzņēmumi SIA Dzirnavu nams 68 un SIA Jūras priedes strādājuši ar zaudējumiem attiecīgi 170 787 eiro un 266 743 eiro apmērā.
6. Uldis Asars – 7 103 396 eiro
Jau vismaz trīs gadus pēc kārtas šis uzņēmējs ir starp lielākajiem pelnītājiem. Vieta šogad sarakstā augstāka, lai gan koppeļņa mazāka. Pirms gada tā bija vairāk nekā desmit miljoni eiro. Ar peļņu gan strādājusi tikai viena firma, kurā viņam pieder kapitāldaļas, proti, holdingkompānija SIA Mercador, kas gadu noslēgusi ar 7,11 miljonu eiro peļņu un kurā viņš ir vienīgais īpašnieks. SIA Čuguna projekts, kur uzņēmējam pieder 60% kapitāldaļu, strādāja ar 13 121 eiro zaudējumiem, bet SIA C22, kur viņam arī pieder 60%, zaudējumi bija 2231 eiro.
7. Nataļja Milova – 7 069 121 eiro
Daudznozaru kompānijas SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss) vienīgā īpašniece ar iekļūšanu lielāko pelnītāju topā var lepoties otro gadu pēc kārtas. Tāpat kā pērn arī šogad lielāko peļņu sarūpējusi tieši šī kompānija, kas gadu noslēdza ar 6,39 miljonu eiro plusu. Simtos tūkstošu mērāma peļņa – 791 065 eiro – bijusi arī SIA Granīta 15, kurā arī viņa ir vienīgā īpašniece. Tāpat prāva peļņa – 253 409 eiro – bija simtprocentīgi piederošajai SIA LNK Properties. Trīs kompānijas, kurās viņai pieder puse kapitdāldaļu, strādājušas ar zaudējumiem.
8. Madara Šķēle-Dupate – 6 875 972 eiro
Arī bijušā valdības vadītāja Andra Šķēles meita lielāko pelnītāju sarakstā ir pirmo reizi. Ar peļņu pērn strādājušas visas četras kompānijas, kurā viņai pieder kapitāldaļas. Tāpat kā ekspremjera dzīvesbiedrei arī meitai lielāko peļņu nodrošinājusi SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem, kurā viņai pieder ceturtā daļa. 445 057 eiro peļņu guvusi SIA Vaļņu nams 11, kur uzņēmējai pieder 17,99% kapitāldaļu. 397 367 eiro peļņa bijusi SIA Ogres piens, kur Madara Šķēle-Dupate kontrolē 51,07% kapitāldaļu. SIA Uņēmumu vadība un konsultācijas (30%) peļņa 2020.gadā bija 103 697 eiro.
9. Nikolajs Varušečkins – 6 788 110 eiro
Nu jau trešo gadu pēc kārtas lielāko pelnītāju topā ir šis uzņēmējs, kuram lielāko peļņu nodrošināja jūras zvejniecības kompānija SIA Baltreids, kur viņš kontrolē pusi kapitāldaļu un kuras kopējā peļņa – bija 13, 66 miljoni eiro. Vienpersoniski piederošā SIA Logistics centre VIA Baltica strādāja ar 47 420 eiro zaudējumiem. Savukārt SIA Kenguru gadu noslēdza ar 7954 eiro peļņu.
10. Vitālijs Čmihovs - 6 631 084 eiro
Trešo gadu pēc kārtas starp lielākajiem pelnītājiem ir kokapstrādes uzņēmuma SIA Gaujas koks vienīgais īpašnieks, kuram piederošā uzņēmuma peļņa dubultojusies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu līdz 6,63 miljoniem eiro. Šogad šim uzņēmumam pievienota mežizstrādes kompānija SIA Diana.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
