Jaunais izdevums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā” – kurš pērn saņēmis vislielākās dividendes
PIETIEK19.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir jau divdesmit piektais gads, kad sadarbībā ar Lursoft tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā Dienas Biznesa izdotā žurnālā, kam šogad dots nosaukums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”, atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē to cilvēku sarakstu, kuri dividendēs katrs saņēmuši vairāk nekā miljonu eiro, savukārt viss simtnieks lasāms izdevumā „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”.
|
1 |
Josifs Apts |
AS Repharm |
9 205 000 |
|
2 |
Egils Butka |
SIA Madara 89 grupa |
8 513 718 |
|
3 |
Nikolajs Varušečkins |
SIA Baltreids |
8 188 291 |
|
4 |
Vadims Poberjozkins |
SIA Akvarius |
5 455 509 |
|
5 |
Mihails Uļmans |
SIA Mono |
4 898 274 |
|
6 |
Juris Rūsa |
SIA R Grupa |
3 120 569 |
|
7 |
Juris Līnis |
SIA SS |
2 251 420 |
|
8 |
Andrejs Kivackis |
SIA SS |
2 251 420 |
|
9 |
Justins Gailevičs |
SIA Joker līzings |
2 157 362 |
|
10 |
Arkādijs Suharenko |
SIA Suharenko Family Investments |
1 850 000 |
|
11 |
Biomins Kajems |
SIA Mono |
1 773 924 |
|
12 |
Jānis Apsītis |
SIA Kurekss |
1 509 373 |
|
13 |
Arnis Apsītis |
SIA Kurekss |
1 509 373 |
|
14 |
Armands Broks |
AS Twino |
1 499 325 |
|
15 |
Ieva Treija |
SIA Gemoss |
1 250 000 |
|
16 |
Didzis Gavars |
SIA E.Gulbja laboratorija |
1 202 588 |
|
17 |
Egils Gulbis |
SIA E.Gulbja laboratorija |
1 202 588 |
|
18 |
Igors Šturms |
SIA Jelgavfarm |
1 195 824 |
|
19 |
Jānis Samsonovs |
AS Coalmar Holding |
1 178 385 |
|
20 |
Irīna Locova |
SIA Ariols |
1 150 000 |
|
21 |
Igors Pedo |
SIA Alpha osta |
1 143 116 |
|
22 |
Eva Melbārde |
SIA Kulk |
1 110 000 |
|
23 |
Andrejs Oseļskis |
SIA Lars Prim |
1 093 853 |
|
24 |
Aivars Strauss |
SIA EME Skulte |
1 020 000 |
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
