Jaunais izdevums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā” – kurš šogad visbagātākais
PIETIEK06.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir jau divdesmit piektais gads, kad sadarbībā ar Lursoft tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā Dienas Biznesa izdotā žurnālā, kam šogad dots nosaukums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”, atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē Latvijas desmit visbagātāko cilvēku sarakstu, savukārt viss simtnieks lasāms izdevumā „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”.
1. Arnis Riekstiņš – 123,71 miljons eiro
Dz. 1962.gada 29.septembrī
Pēc gada pārtraukuma miljonāru saraksta galvgalī atgriežas sakaru iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls puses kapitāldaļu īpašnieks. Pagājušā gada pauze gan bija saistīta nevis ar turības zaudēšanu, bet gan finanšu datu iesniegšanu jau pēc miljonāru saraksta veidošanas beigām. Mikrotīkla pašu kapitāls sasniedzis jau 250,67 miljonus eiro, apgrozījums pērn bija 353,62 miljoni eiro, bet peļņa – 82,40 miljoni eiro. Uzņēmējam vienpersoniski piederošās SIA Classic Air pašu kapitāls ir 73 tūkstoši eiro, bet SIA Starjt, kur viņam pieder puse kapitāldaļu, ir negatīvs pašu kapitāls 3,39 miljonu eiro apmērā.
2. Džons Martins Tallijs – 123,55 miljoni eiro
Dz. 1967.gada 16.janvārī
SIA Mikrotīkls otrs līdzīpašnieks miljonāru sarakstā tiek iekļauts pirmo reizi, jo iepriekš oficiālajos reģistros nebija norādīts viņa Latvijas personas kods, līdz ar to viņu nevarēja uzskatīt par Latvijai īsti piederīgu. Tomēr pēc būtības Dž. Tallijam būtu bijis jābūt blakus savam partnerim jau daudzus gadus iepriekš. Viņam simtprocentīgi piederošā SIA Maksīna strādā ar negatīvu pašu kapitālu 91 tūkstoša eiro apmērā, arī viņam pieder 50% SIA Starjt, kurai arī ir negatīvs pašu kapitāls 3,39 miljonu eiro apmērā.
3. Ernests Bernis (3.) – 97,33 miljoni eiro
Dz. 1973.gada 27.aprīlī
Kādreizējās ABLV bankas līdzīpašnieks arī pēc bankas aizvēršanas ir viens no bagātākajiem mūsu valstī. Viņš joprojām savus aktīvus pārvalda caur 96,37% akciju paketi holdingkompānijā AS Syzygy Capital, kuras pašu kapitāls ir 101 miljons eiro (pēc aktuālākajiem datiem, patiesās labuma guvējas kompānijā nu jau ir citas Berņu ģimenes pārstāves). Saistībā ar ABLV likvidācijas izmaksām gada laikā šis pašu kapitāls gan varētu sarukt līdz 30-40 miljoniem. Kompānijas zaudējumi pērn sasniedza 20 miljonus eiro.
4. Arkādijs Suharenko – 82,64 miljoni eiro
Dz. 1959. gada 30. maijā
Šis miljonāru saraksta veterāns ir viens no Rietumu bankas lielākajiem īpašniekiem, kuram bankas akcijas oficiāli pieder caur simtprocentīgu līdzdalību SIA Suharenko Family Investments, un šoreiz pat kāpinājis savu turīgumu (cik lielā mērā akcijas patiešām pieder viņam vai tomēr ir viņa sievastēva Leonīda Esterkina īpašums, - to nu droši zina tikai pati ģimene). Viņam piederošā uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 82,64 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka šis kungs ir viens no aktīvākajiem cīnītājiem par ebreju īpašumu restitūcijas likumprojektā paredzēto 40 miljonu eiro iegūšanu.
5. Nadežda Fiļa (-) – 80,09 miljoni eiro
Dz. 1950.gada 7.septembrī
ABLV Bank pārtraucot darbu, kādreizējā līdzīpašnieka Oļega Fiļa holdingkompānija SIA OF Holding labi saprotamu iemeslu dēļ oficiāli simtprocentīgi pieder viņa mātei. Šī uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 80,09 miljonus eiro. Administratīvo lietu ietvaros Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) konstatējusi, ka viņa ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā ABLV Asset Management, pirms FKTK iesniegts paziņojums par nodomu iegūt būtisku līdzdalību un pirms saņemta FKTK atļauja.
6. Jānis Zuzāns – 78,10 miljoni eiro
Dz. 1957. gada 16. septembrī
Azartspēļu biznesa veterāns turpina kāpt pa miljonāru saraksta kāpnēm arvien augstāk, gada laikā par četriem miljoniem eiro audzējot savu turīgumu par spīti tam, ka Covid-19 pandēmijas dēļ viņa pamatbizness tika nopietni un, kā atzina Satversmes tiesa, nepamatoti ierobežots. SIA FVR Invest, caur kuru viņš realizē savu līdzdalību laimētavu Fēnikss īpašniekos - SIA Admirāļu klubs un SIA Alfor, pašu kapitāls sasniedzis 77,83 miljonus eiro, kamēr peļņa – 3,85 miljoni eiro. Mākslas centra SIA Zuzeum pašu kapitāls ir negatīvs – mīnus 27,60 tūkstoši eiro. Kopumā J. Zuzāns ir sešu uzņēmumu dalībnieks.
7. Ivo Zonne – 60,89 miljoni eiro
Dz. 1968. gada 19. maijā
Iepriekšējā krīzē smagi cietušās nekustamo īpašumu nozares pārstāvji turpina audzēt savu kapitālu. Uzņēmējs tāpat kā jau pirms gada visus savus aktīvus koncentrējis viņam simtprocentīgi piederošajā SIA Barons kvartāls, kuras pašu kapitāls ir 60,89 miljoni eiro. Šis uzņēmējs savu dāsnumu vērsis sporta virzienā, atbalstot basketbolu.
8. Jurijs Adamovičs – 49,82 miljoni eiro
Dz. 1981. gada 6. septembrī
AS Industra Bank padomes priekšsēdētājs nu jau ceturto gadu pēc kārtas ir starp bagātākajiem Latvijā. Vērtīgākais viņa aktīvs ir 51% naftas pārstrādes produktu ražotājā SIA Baltic new technologies, kuras pašu kapitāls ir 89,06 miljoni eiro. Tāpat viņš ir vienīgais īpašnieks SIA J.A. Investment Holdings un 51% līdzīpašnieks SIA APF Holdings, kam pieder olu ražošanas uzņēmums SIA Alūksnes putnu ferma.
9. Nataļja Milova – 49,31 miljons eiro
Dz. 1948. gada 14. februārī
Šai uzņēmējai tagad oficiāli pieder visas kapitāldaļas daudznozaru uzņēmumā SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss), kas pazīstams kā celtniecības, nekustamo īpašumu attīstīšanas un ražošanas kompānija. Uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 36,96 miljonus eiro, bet apgrozījums pērn bija 1,51 miljons eiro, savukārt peļņa – 6,39 miljoni eiro. Kopumā viņa ir dalībniece astoņās kompānijās.
10. Vitālijs Čmihovs – 45,72 miljoni eiro
Dz. 1964. gada 9. februārī
Kokapstrādes uzņēmuma SIA Gaujas koks vienīgais īpašnieks neiztrūkstoši ir starp bagātākajiem, turklāt šogad ievērojami audzis viņa turīgums. Uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 45,72 miljonus, bet peļņa pērn bija 6,63 miljoni eiro.
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
