Jaunais izdevums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā” – kurš šogad visbagātākais
PIETIEK06.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir jau divdesmit piektais gads, kad sadarbībā ar Lursoft tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā Dienas Biznesa izdotā žurnālā, kam šogad dots nosaukums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”, atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē Latvijas desmit visbagātāko cilvēku sarakstu, savukārt viss simtnieks lasāms izdevumā „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”.
1. Arnis Riekstiņš – 123,71 miljons eiro
Dz. 1962.gada 29.septembrī
Pēc gada pārtraukuma miljonāru saraksta galvgalī atgriežas sakaru iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls puses kapitāldaļu īpašnieks. Pagājušā gada pauze gan bija saistīta nevis ar turības zaudēšanu, bet gan finanšu datu iesniegšanu jau pēc miljonāru saraksta veidošanas beigām. Mikrotīkla pašu kapitāls sasniedzis jau 250,67 miljonus eiro, apgrozījums pērn bija 353,62 miljoni eiro, bet peļņa – 82,40 miljoni eiro. Uzņēmējam vienpersoniski piederošās SIA Classic Air pašu kapitāls ir 73 tūkstoši eiro, bet SIA Starjt, kur viņam pieder puse kapitāldaļu, ir negatīvs pašu kapitāls 3,39 miljonu eiro apmērā.
2. Džons Martins Tallijs – 123,55 miljoni eiro
Dz. 1967.gada 16.janvārī
SIA Mikrotīkls otrs līdzīpašnieks miljonāru sarakstā tiek iekļauts pirmo reizi, jo iepriekš oficiālajos reģistros nebija norādīts viņa Latvijas personas kods, līdz ar to viņu nevarēja uzskatīt par Latvijai īsti piederīgu. Tomēr pēc būtības Dž. Tallijam būtu bijis jābūt blakus savam partnerim jau daudzus gadus iepriekš. Viņam simtprocentīgi piederošā SIA Maksīna strādā ar negatīvu pašu kapitālu 91 tūkstoša eiro apmērā, arī viņam pieder 50% SIA Starjt, kurai arī ir negatīvs pašu kapitāls 3,39 miljonu eiro apmērā.
3. Ernests Bernis (3.) – 97,33 miljoni eiro
Dz. 1973.gada 27.aprīlī
Kādreizējās ABLV bankas līdzīpašnieks arī pēc bankas aizvēršanas ir viens no bagātākajiem mūsu valstī. Viņš joprojām savus aktīvus pārvalda caur 96,37% akciju paketi holdingkompānijā AS Syzygy Capital, kuras pašu kapitāls ir 101 miljons eiro (pēc aktuālākajiem datiem, patiesās labuma guvējas kompānijā nu jau ir citas Berņu ģimenes pārstāves). Saistībā ar ABLV likvidācijas izmaksām gada laikā šis pašu kapitāls gan varētu sarukt līdz 30-40 miljoniem. Kompānijas zaudējumi pērn sasniedza 20 miljonus eiro.
4. Arkādijs Suharenko – 82,64 miljoni eiro
Dz. 1959. gada 30. maijā
Šis miljonāru saraksta veterāns ir viens no Rietumu bankas lielākajiem īpašniekiem, kuram bankas akcijas oficiāli pieder caur simtprocentīgu līdzdalību SIA Suharenko Family Investments, un šoreiz pat kāpinājis savu turīgumu (cik lielā mērā akcijas patiešām pieder viņam vai tomēr ir viņa sievastēva Leonīda Esterkina īpašums, - to nu droši zina tikai pati ģimene). Viņam piederošā uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 82,64 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka šis kungs ir viens no aktīvākajiem cīnītājiem par ebreju īpašumu restitūcijas likumprojektā paredzēto 40 miljonu eiro iegūšanu.
5. Nadežda Fiļa (-) – 80,09 miljoni eiro
Dz. 1950.gada 7.septembrī
ABLV Bank pārtraucot darbu, kādreizējā līdzīpašnieka Oļega Fiļa holdingkompānija SIA OF Holding labi saprotamu iemeslu dēļ oficiāli simtprocentīgi pieder viņa mātei. Šī uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 80,09 miljonus eiro. Administratīvo lietu ietvaros Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) konstatējusi, ka viņa ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā ABLV Asset Management, pirms FKTK iesniegts paziņojums par nodomu iegūt būtisku līdzdalību un pirms saņemta FKTK atļauja.
6. Jānis Zuzāns – 78,10 miljoni eiro
Dz. 1957. gada 16. septembrī
Azartspēļu biznesa veterāns turpina kāpt pa miljonāru saraksta kāpnēm arvien augstāk, gada laikā par četriem miljoniem eiro audzējot savu turīgumu par spīti tam, ka Covid-19 pandēmijas dēļ viņa pamatbizness tika nopietni un, kā atzina Satversmes tiesa, nepamatoti ierobežots. SIA FVR Invest, caur kuru viņš realizē savu līdzdalību laimētavu Fēnikss īpašniekos - SIA Admirāļu klubs un SIA Alfor, pašu kapitāls sasniedzis 77,83 miljonus eiro, kamēr peļņa – 3,85 miljoni eiro. Mākslas centra SIA Zuzeum pašu kapitāls ir negatīvs – mīnus 27,60 tūkstoši eiro. Kopumā J. Zuzāns ir sešu uzņēmumu dalībnieks.
7. Ivo Zonne – 60,89 miljoni eiro
Dz. 1968. gada 19. maijā
Iepriekšējā krīzē smagi cietušās nekustamo īpašumu nozares pārstāvji turpina audzēt savu kapitālu. Uzņēmējs tāpat kā jau pirms gada visus savus aktīvus koncentrējis viņam simtprocentīgi piederošajā SIA Barons kvartāls, kuras pašu kapitāls ir 60,89 miljoni eiro. Šis uzņēmējs savu dāsnumu vērsis sporta virzienā, atbalstot basketbolu.
8. Jurijs Adamovičs – 49,82 miljoni eiro
Dz. 1981. gada 6. septembrī
AS Industra Bank padomes priekšsēdētājs nu jau ceturto gadu pēc kārtas ir starp bagātākajiem Latvijā. Vērtīgākais viņa aktīvs ir 51% naftas pārstrādes produktu ražotājā SIA Baltic new technologies, kuras pašu kapitāls ir 89,06 miljoni eiro. Tāpat viņš ir vienīgais īpašnieks SIA J.A. Investment Holdings un 51% līdzīpašnieks SIA APF Holdings, kam pieder olu ražošanas uzņēmums SIA Alūksnes putnu ferma.
9. Nataļja Milova – 49,31 miljons eiro
Dz. 1948. gada 14. februārī
Šai uzņēmējai tagad oficiāli pieder visas kapitāldaļas daudznozaru uzņēmumā SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss), kas pazīstams kā celtniecības, nekustamo īpašumu attīstīšanas un ražošanas kompānija. Uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 36,96 miljonus eiro, bet apgrozījums pērn bija 1,51 miljons eiro, savukārt peļņa – 6,39 miljoni eiro. Kopumā viņa ir dalībniece astoņās kompānijās.
10. Vitālijs Čmihovs – 45,72 miljoni eiro
Dz. 1964. gada 9. februārī
Kokapstrādes uzņēmuma SIA Gaujas koks vienīgais īpašnieks neiztrūkstoši ir starp bagātākajiem, turklāt šogad ievērojami audzis viņa turīgums. Uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 45,72 miljonus, bet peļņa pērn bija 6,63 miljoni eiro.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
