Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir jau divdesmit piektais gads, kad sadarbībā ar Lursoft tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā Dienas Biznesa izdotā žurnālā, kam šogad dots nosaukums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”, atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē Latvijas desmit visbagātāko cilvēku sarakstu, savukārt viss simtnieks lasāms izdevumā „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”.

1. Arnis Riekstiņš – 123,71 miljons eiro

Dz. 1962.gada 29.septembrī

Pēc gada pārtraukuma miljonāru saraksta galvgalī atgriežas sakaru iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls puses kapitāldaļu īpašnieks. Pagājušā gada pauze gan bija saistīta nevis ar turības zaudēšanu, bet gan finanšu datu iesniegšanu jau pēc miljonāru saraksta veidošanas beigām. Mikrotīkla pašu kapitāls sasniedzis jau 250,67 miljonus eiro, apgrozījums pērn bija 353,62 miljoni eiro, bet peļņa – 82,40 miljoni eiro. Uzņēmējam vienpersoniski piederošās SIA Classic Air pašu kapitāls ir 73 tūkstoši eiro, bet SIA Starjt, kur viņam pieder puse kapitāldaļu, ir negatīvs pašu kapitāls 3,39 miljonu eiro apmērā.

2. Džons Martins Tallijs – 123,55 miljoni eiro

Dz. 1967.gada 16.janvārī

SIA Mikrotīkls otrs līdzīpašnieks miljonāru sarakstā tiek iekļauts pirmo reizi, jo iepriekš oficiālajos reģistros nebija norādīts viņa Latvijas personas kods, līdz ar to viņu nevarēja uzskatīt par Latvijai īsti piederīgu. Tomēr pēc būtības Dž. Tallijam būtu bijis jābūt blakus savam partnerim jau daudzus gadus iepriekš. Viņam simtprocentīgi piederošā SIA Maksīna strādā ar negatīvu pašu kapitālu 91 tūkstoša eiro apmērā, arī viņam pieder 50% SIA Starjt, kurai arī ir negatīvs pašu kapitāls 3,39 miljonu eiro apmērā.

3. Ernests Bernis (3.) – 97,33 miljoni eiro

Dz. 1973.gada 27.aprīlī

Kādreizējās ABLV bankas līdzīpašnieks arī pēc bankas aizvēršanas ir viens no bagātākajiem mūsu valstī. Viņš joprojām savus aktīvus pārvalda caur 96,37% akciju paketi holdingkompānijā AS Syzygy Capital, kuras pašu kapitāls ir 101 miljons eiro (pēc aktuālākajiem datiem, patiesās labuma guvējas kompānijā nu jau ir citas Berņu ģimenes pārstāves). Saistībā ar ABLV likvidācijas izmaksām gada laikā šis pašu kapitāls gan varētu sarukt līdz 30-40 miljoniem. Kompānijas zaudējumi pērn sasniedza 20 miljonus eiro.  

4. Arkādijs Suharenko – 82,64 miljoni eiro

Dz. 1959. gada 30. maijā

Šis miljonāru saraksta veterāns ir viens no Rietumu bankas lielākajiem īpašniekiem, kuram bankas akcijas oficiāli pieder caur simtprocentīgu līdzdalību SIA Suharenko Family Investments, un šoreiz pat kāpinājis savu turīgumu (cik lielā mērā akcijas patiešām pieder viņam vai tomēr ir viņa sievastēva Leonīda Esterkina īpašums, - to nu droši zina tikai pati ģimene). Viņam piederošā uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 82,64 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka šis kungs ir viens no aktīvākajiem cīnītājiem par ebreju īpašumu restitūcijas likumprojektā paredzēto 40 miljonu eiro iegūšanu.

5. Nadežda Fiļa (-) – 80,09 miljoni eiro

Dz. 1950.gada 7.septembrī

ABLV Bank pārtraucot darbu, kādreizējā līdzīpašnieka Oļega Fiļa holdingkompānija SIA OF Holding labi saprotamu iemeslu dēļ oficiāli simtprocentīgi pieder viņa mātei. Šī uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 80,09 miljonus eiro. Administratīvo lietu ietvaros Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) konstatējusi, ka viņa ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā ABLV Asset Management, pirms FKTK iesniegts paziņojums par nodomu iegūt būtisku līdzdalību un pirms saņemta FKTK atļauja.

6. Jānis Zuzāns – 78,10 miljoni eiro

Dz. 1957. gada 16. septembrī

Azartspēļu biznesa veterāns turpina kāpt pa miljonāru saraksta kāpnēm arvien augstāk, gada laikā par četriem miljoniem eiro audzējot savu turīgumu par spīti tam, ka Covid-19 pandēmijas dēļ viņa pamatbizness tika nopietni un, kā atzina Satversmes tiesa, nepamatoti ierobežots. SIA FVR Invest, caur kuru viņš realizē savu līdzdalību laimētavu Fēnikss īpašniekos - SIA Admirāļu klubs un SIA Alfor, pašu kapitāls sasniedzis 77,83 miljonus eiro, kamēr peļņa – 3,85 miljoni eiro. Mākslas centra SIA Zuzeum pašu kapitāls ir negatīvs – mīnus 27,60 tūkstoši eiro. Kopumā J. Zuzāns ir sešu uzņēmumu dalībnieks.

7. Ivo Zonne – 60,89 miljoni eiro

Dz. 1968. gada 19. maijā

Iepriekšējā krīzē smagi cietušās nekustamo īpašumu nozares pārstāvji turpina audzēt savu kapitālu. Uzņēmējs tāpat kā jau pirms gada visus savus aktīvus koncentrējis viņam simtprocentīgi piederošajā SIA Barons kvartāls, kuras pašu kapitāls ir 60,89 miljoni eiro. Šis uzņēmējs savu dāsnumu vērsis sporta virzienā, atbalstot basketbolu.

8. Jurijs Adamovičs – 49,82 miljoni eiro

Dz. 1981. gada 6. septembrī

AS Industra Bank padomes priekšsēdētājs nu jau ceturto gadu pēc kārtas ir starp bagātākajiem Latvijā. Vērtīgākais viņa aktīvs ir 51% naftas pārstrādes produktu ražotājā SIA Baltic new technologies, kuras pašu kapitāls ir 89,06 miljoni eiro. Tāpat viņš ir vienīgais īpašnieks SIA J.A. Investment Holdings un 51% līdzīpašnieks SIA APF Holdings, kam pieder olu ražošanas uzņēmums SIA Alūksnes putnu ferma.

9. Nataļja Milova – 49,31 miljons eiro

Dz. 1948. gada 14. februārī

Šai uzņēmējai tagad oficiāli pieder visas kapitāldaļas daudznozaru uzņēmumā SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss), kas pazīstams kā celtniecības, nekustamo īpašumu attīstīšanas un ražošanas kompānija. Uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 36,96 miljonus eiro, bet apgrozījums pērn bija 1,51 miljons eiro, savukārt peļņa – 6,39 miljoni eiro. Kopumā viņa ir dalībniece astoņās kompānijās.

10. Vitālijs Čmihovs – 45,72 miljoni eiro

Dz. 1964. gada 9. februārī

Kokapstrādes uzņēmuma SIA Gaujas koks vienīgais īpašnieks neiztrūkstoši ir starp bagātākajiem, turklāt šogad ievērojami audzis viņa turīgums. Uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 45,72 miljonus, bet peļņa pērn bija 6,63 miljoni eiro.

Novērtē šo rakstu:

26
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...