Jaunais izdevums „Miljonārs”: kas ir Latvijas pērn vislielāko peļņu guvušie uzņēmēji
PIETIEK06.01.2026.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Šis ir jau divdesmit devītais gads, kad sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau septīto gadu pēc kārtas izdevumā „Miljonārs” atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un patieso labuma guvēju simtnieki. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē jaunā Latvijas pērn vislielāko peļņu guvušo uzņēmēju saraksta pirmo desmitnieku.
1. Aigars Kesenfelds (3.) – 74 343 162 eiro
Pirmo reizi ar tik iespaidīgu oficiālo peļņas daļu var lepoties Liepājas puses uzņēmējs, kurš aktīvi attīsta savus biznesus, izmantojot akciju kotēšanu biržā. Lielākā peļņa – 74,82 miljoni eiro - pērn bijusi viņam vienpersoniski piederošajai holdingkompānijai AS ALPPES Capital, kas ir dalībniece 38 citos uzņēmumos. Turklāt šim uzņēmējam pastarpināti piederošā SIA Eleving group, kurā viņš savu 37,31% kontroli realizē caur AS ALPPES Capital, obligācijas tiek kotētas ne tikai Rīgas, bet arī Frankfurtes biržā. Tāpat kā gadu iepriekš pārējie divi viņam nepastarpināti piederošie uzņēmumi SIA Merito Management AIFP un SIA Merito Partners strādāja ar attiecīgi 67 504 un 624 581 eiro zaudējumiem.
2. Džons Martins Tallijs (2.) – 50 362 702 eiro
Sakaru iekārtu ražotāja un eksportētāja SIA Mikrotīkls 50% līdzīpašnieks un ilggadējs valdes priekšsēdētājs sarakstā ir jau devīto gadu pēc kārtas. Šī uzņēmuma peļņa 2024.gadā bija 97,75 miljoni eiro. Arī SIA Starjt, kurā viņam arī pieder puse kapitāldaļu, strādāja ar 2,97 miljonu eiro peļņu. Arī uzņēmējam simtprocentīgi piederošā SIA Maksīna gadu noslēdza ar 6 007 eiro peļņu.
3. Arnis Riekstiņš (1.) – 49 762 072 eiro
Lielāko pelnītāju topā neiztrūkstoši ir arī otrs programmatūru attīstītāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks ar 50% kapitāla daļu portfeli. Arī viņam pieder puse kapitāla daļu SIA Starjt. Abi pārējie uzņēmējam piederošie uzņēmumi SIA Adaži Airpark (89,98%) un SIA Classic Air (100%) strādāja ar attiecīgi 44 171 un 554 876 eiro zaudējumiem.
4. Agris Tamanis (-) – 14 350 297 eiro
AS Draugiem Group vienīgais īpašnieks pēc divu gadu pārtraukuma atgriežas pie lielākajiem pelnītājiem. Pagājušo gadu šī kompānija noslēdza ar 14,22 miljonu eiro peļņu. Savukārt otra uzņēmējam simtprocentīgi piederošā kompānija SIA Bruņinieku Zaļumi strādāja ar 3699 eiro zaudējumiem. SIA Draugiem, kur uzņēmējam pieder 90,31% kapitāldaļu, 2024.gada peļņa bija 147 955 eiro.
5. Mihails Uļmans (-) – 12 706 327 eiro
Arī atrodoties ieslodzījuma vietā par maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības pasūtīšanu pirmajā instancē ar 15 gadu cietumsodu notiesātais miljonārs turpina gūt iespaidīgu peļņu. Lielāko peļņu pērn viņam sagādājusi 49,42% līdzdalība SIA Mono, kuras kopējā peļņa bija 25,57 miljoni eiro. No kopumā 12 kompānijām, kurās viņam pieder kapitāldaļas, puse aizvadīto gadu noslēgušas ar plusu.
6. Juris Veļķers (28.) – 12 538 185 eiro
Saules elektrostaciju būvnieka SIA KL Systems vienīgais īpašnieks lielāko pelnītāju sarakstā parādās otro gadu pēc kārtas. Uzņēmuma peļņa pērn bija 12,54 miljoni eiro. Uzņēmējs ir arī vienīgais SIA Elesol īpašnieks, kas pagājušajā gadā strādājis ar 65 eiro zaudējumiem.
7. Aleksejs Vladiševs (10.) – 10 838 371 eiro
Tehnoloģiju kompānijas SIA Zabbix īpašnieks prasmīgāko pelnītāju topā ir jau sesto gadu pēc kārtas. Šī uzņēmuma kopējā peļņa augusi vēl par apmēram 3 miljoniem eiro, sasniedzot 10.84 miljonus eiro. Tas ir vienīgais viņam piederošais uzņēmums.
8. Lauris Liberts (25.) – 10 168 060 eiro
Iespaidīgi augusi arī drukas pēc pieprasījuma produktu ražotāja AS Printful Latvia patiesā labuma guvēja koppeļņas apmērs. SIA Pirmdiena, kas ir viņam piederošo aktīvu pārvaldītāja un kur viņam pieder puse kapitāldaļu, 2024.gadu noslēdza ar 20,32 miljonu eiro peļņu. Tai pat laikā SIA Draugiem, kur viņam pieder 4,69% kapitāldaļu, peļņa bija 147 955 eiro.
9. Inga Liberte (26.) – 10 161 122 eiro
Attiecīgi otra puse SIA Pirmdiena pieder citam ģimenes loceklim – Draugiem.lv dibinātāja dzīvesbiedrei. Arī viņas īpašumā ir tieši 50% kapitāldaļu no 20,32 miljonu eiro peļņu ģenerējošās firmas. Citas kompānijas viņai nepieder.
10. Vadims Poberjozkins (88.) – 10 100 373 eiro
Nozīmīgi audzis šī ogļu tirdzniecības un pārkraušanas uzņēmuma SIA Akvarius lielākā īpašnieka peļņas apmērs. SIA Akvarius, kur viņam pieder 99,97% kapitāldaļu, gada peļņa bija 10,10 miljoni eiro. Arī viņam citi uzņēmumi nepieder.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
