Jaunais izdevums „Miljonārs”: kas ir Latvijas pērn vislielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji
PIETIEK08.01.2026.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Šis ir jau divdesmit devītais gads, kad sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau septīto gadu pēc kārtas izdevumā „Miljonārs” atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un patieso labuma guvēju simtnieki. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē jaunā Latvijas pērn vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksta pirmo desmitnieku.
1. Josifs Apts (2.) -17 386 595 eiro
Jau otro gadu pēc kārtas lielākos zaudējumus cietušo saraksta augšgalā ir ar farmācijas koncernu AS Repharm saistītais uzņēmējs, kuram lielākos zaudējumus pērn sarūpēja kā vienīgajam īpašniekam piederošā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas kompānija SIA J&A, kas gadu noslēgusi ar 17,62 miljonu eiro mīnusu. Viņš ir vienīgais īpašnieks vēl trīs uzņēmumos, no kuriem tikai SIA Soneil Studio strādājusi ar peļņu 62 938 eiro apmērā, kā arī 80% līdzīpašnieks SIA Senior Service, kas gadu noslēdza ar 220 239 eiro peļņu, savukārt 50% apmērā piederošā SIA AZ Group gadu noslēdzis ar 119 eiro zaudējumiem.
2. Nataļja Junele (-) -6 745 677 eiro
Šī uzņēmēja ir bijusi gan lielāko pelnītāju, gan lielāko zaudētāju sarakstos. Šoreiz iespaidīgus 11,22 miljonu eiro zaudējumus sagādājusi datorprogrammēšanas kompānija SIA First LatCard, kurā viņai pieder 60%. Viņai simtprocentīgi piederošās SIA VVS Byggnad zaudējumi bija 16 370 eiro.
3. Uldis Mierkalns (-) -4 835 162 eiro
Ilggadējais miljonāru saraksta dalībnieks vairākkārt ir bijis starp lielākās peļņas saņēmējiem, bet zaudētāju topā ir pirmo reizi. Vēl pērn uzņēmējs aptuveni pusmiljonu eiro saņēma dividendēs no viņam simtprocentīgi piederošās mežsaimniecības un kokmateriālu vairumtirdzniecības kompānijas SIA Pata, taču tieši pagājušo gadu šis uzņēmums noslēdzis ar 4,40 miljonu eiro zaudējumiem. Turklāt zaudējumos slīgušas gandrīz visas firmas, kurās viņš ir dalībnieks. Izņēmums ir tikai AS Latvijas meži, kur viņam pieder 80,03% un kuras peļņa 2024.gadā bija 140 383 eiro.
4. Aleksandrs Minajevs (-) -3 216 183 eiro
Arī šis koka palešu ražotājs pērn bija lielāko dividenžu saņēmēju topā, jo SIA Kronus, kur viņam pieder 86,30% kapitāldaļu, izmaksāja viņam 1,35 miljonu eiro dividendes. Taču pagājušajā gadā šis pats uzņēmums piedzīvojis 3,71 miljona eiro zaudējumus. Zaudējumi 6429 eiro apmērā bijuši arī viņam vienpersoniski piederošajai SIA Noble Wine.
5. Juris Kravalis (-) -2 926 181 eiro
Šo celtniecības biznesa pārstāvi bieži esam redzējuši lielāko pelnītāju rindās, lai gan arī pirms 2023.gada viņa vārds bija pie zaudējumus cietušajiem. Viņam simtprocentīgi piederošā būvniecības projektu izstrādātāja SIA Tehnocentrs pagājušo gadu noslēdza ar 2,93 miljonu eiro zaudējumiem. Kopumā viņam pieder kapitāldaļas četros uzņēmumos, kas visi pērn slīguši zaudējumos.
6. Rihards Rāvis (-) -2 861 489 eiro
Miljonāra veterāna dēls, kurš pie miljonāra goda un tēvam iepriekš piederējušajiem uzņēmumiem, visticamākais, ticis, pateicoties tiesībsargājošo iestāžu pastiprinātai interesei par viņa tēvu Gunti Rāvi, pirmo reizi piedzīvo tik iespaidīgus zaudējumus. 2,77 miljonu eiro mīnuss bilancē pērn bija viņam simtprocentīgi piederošajai holdingkompānijai SIA Skonto Group. Ar mīnusiem strādājušas arī pārējās četras kompānijas, kurās viņam pieder kapitāldaļas.
7. Genadijs Ševcovs (-) -2 800 247 eiro
Miljonāru saraksta veterāns arī pirmo reizi piedzīvo tik iespaidīgus zaudējumus. Simtprocentīgi piederošā nekustamā īpašuma kompānija SIA Stiga pērn piedzīvoja 2,85 miljonu eiro zaudējumus. SIA RFC Holdings, kuras viņam pieder 70,02% kapitāldaļu, strādāja ar peļņu 51 127 eiro apmērā, bet vienpersoniski piederošās SIA Dekoran peļņa bija 10 609 eiro.
8. Inta Vilde (-) -2 619 061 eiro
Pēc gada pārtraukuma šajā topā atgriežas vienīgā vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA Norden Group īpašniece, kurai piederošais uzņēmums pagājušo gadu noslēdza ar 2,61 miljona eiro zaudējumiem. Arī otra simtprocentīgi piederošā SIA Cargoline Logistic cieta zaudējumus, un tie bija 9740 eiro.
9. Roberts Junelis (-) -2 355 647 eiro
Savulaik ar bankrotējušo izklaides centru Go Planet saistītais uzņēmējs arī tik lielos zaudējumos iedzīvojies pirmo reizi. Viņam pieder 21% SIA First LatCard, kas bija šī centra līdzīpašniece un kuras zaudējumi pērn sasniedza 11,22 miljonus eiro. Kopumā viņam pieder kapitāldaļas astoņās SIA, no kurām četras gadu noslēdza ar peļņu.
10. Māris Keišs (-) -1 904 670 eiro
Liepājas puses uzņēmēja Aigara Kesenfelda biznesa partneris arī ir šī topa debitants. Lielākos zaudējumus viņam sarūpēja simtprocentīgi piederošā finanšu pakalpojumu sniedzēja AS Avole Holdings, kura gadu noslēdza ar 1,98 miljonu eiro zaudējumiem. Viņam pieder vēl trīs kompāniju kapitāldaļas un akcijas, no kurām divas pērn strādāja ar peļņu.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
