Jaunais izdevums „Miljonārs”: kas ir Latvijas visbagātākie cilvēki
PIETIEK05.01.2026.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Šis ir jau divdesmit devītais gads, kad sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau septīto gadu pēc kārtas izdevumā „Miljonārs” atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un patieso labuma guvēju simtnieki. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē jaunā Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmo desmitnieku.
1. Arnis Riekstiņš (vieta sarakstā pirms gada – 1.) – 248,79 miljoni eiro
1962. gada 29. septembrī
Latvijā turīgākais uzņēmējs jau trešo gadu pēc kārtas saskaņā ar oficiāliem datiem ir sakaru iekārtu ražotāja un eksportētāja SIA Mikrotīkls dibinātājs un līdzīpašnieks, kuram tāpat kā partnerim pieder tieši puse no uzņēmuma. Šīs kompānijas pašu kapitāls turpinājis pieaugt, gada laikā palielinoties par 41 miljonu eiro līdz 478 miljoniem eiro. Turklāt šis uzņēmums ierindojies trešajā vietā pēc darbinieku apmierinātības ar darba apstākļiem un iespējām, kā arī ieguvis 15.vietu Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topā. Uzņēmējs arī turpina labdarības projektus saistībā ar izglītību un bērnu veselību, ļaujot par Mikrotīkla ziedojumu Rīgas Tehniskajai universitātei kopā ar Mākslīgā intelekta centru iegādāties mākslīgā intelekta datu serveri, kas ļauj ātrāk veikt lielo datu analīzi un simulācijas, īpaši biomedicīnas un agrīnas bērnu onkoloģijas diagnostikas jomā. Tāpat kā iepriekš Latvijas bagātākajam cilvēkam joprojām pieder arī 89,98% SIA Adaži Airpark un 100% SIA Classic Air, kā arī 50% kapitāldaļu nekustamo īpašumu apsaimniekošanas kompānijā SIA StarJT.
2. Džons Martins Tallijs (2.) – 248,53 miljoni eiro
1967. gada 16. janvārī
Amerikas tirdzniecības palātas valdes priekšsēdētājs, kurš pirms aptuveni 30 gadiem pārcēlās uz Latviju, tāpat kā viņa kompanjons gada laikā kļuvis par 22 miljoniem eiro bagātāks. Arī viņam rūp Latvijas bērnu veselības aprūpes pilnveidošana, jo viņš 19,6 miljonus eiro ieguldījis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Izcilības centra izveidē. Turklāt izskanējusi neoficiāla informācija, ka uzņēmējs esot izteicis gatavību investēt tehnoloģiju un sakaru uzņēmumos Tet un Latvijas mobilais telefons. Bez līdzdalības SIA Mikrotīkls un SIA StarJT, kas viņiem abiem ar Arni Riekstiņu pieder uz pusēm, viņš ir arī 25% līdzīpašnieks SIA Bio-Advice, kas darbojas veselības aizsardzības jomā, kā arī ir vienīgais nekustamo īpašumu apsaimniekošanas kompānijas SIA Maksīna īpašieks.
3. Leonids Esterkins (3.) – 150,65 miljoni eiro
1954. gada 7. novembrī
AS Rietumu banka līdzīpašnieka un padomes priekšsēdētāja aktīvu pašu kapitāls gada laikā sarucis par vairāk nekā 20 miljoniem eiro. Viņš arī pastarpināti ir līdzīpašnieks ar ekspolitiķi Andri Šķēli un opozīcijas deputātu Aināru Šleseru saistītajā uzņēmumā SIA Rīgas pasažieru osta, kas iesaistījusies vērienīgajā un neviennozīmīgi vērtētajā nekustamo īpašumu projektā Riga Waterfront. Izskanējusi arī informācija, ka Rietumu bankas meitas uzņēmums RB Investments gatavojas iegādāties lidmašīnu un iesaistīties aviācijas biznesā. Viņš ir dalībnieks trīs uzņēmumos, bet pastarpināti vēl sešos.
4. Aigars Kesenfelds (6.) – 144,03 miljoni eiro
1983. gada 2. novembrī
Par vairāk nekā 50 miljoniem eiro bagātāks kļuvis par ātro kredītu miljonāru dēvētais liepājnieks, kuram nepastarpināti pieder trīs uzņēmumi. Vērtīgākais no tiem ir holdingkompānija SIA Alppes Capital, kuras pašu kapitāls jau otro gadu pēc kārtas strauji palielinājies, sasniedzot 143,92 miljonus eiro. Turklāt miljonārs ieguvis arī būtisku līdzdalību Indexo bankā un ir patiesais labuma guvējs finanšu tehnoloģiju uzņēmumā Sun Finance Treasury Limited, kura obligācijas tiek tirgotas biržas Nasdaq Riga First North sarakstā.
5. Vitālijs Čmihovs (4.) – 114,22 miljoni eiro
1964. gada 9. februārī
Kokrūpniecības pārstāvis ir viens no miljonāru saraksta veterāniem, kuram piederošo īpašumu pašu kapitāls gada laikā pieaudzis par pieciem miljoniem eiro. Zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas uzņēmuma SIA Gaujas koks, kurā viņam pieder 99,99% kapitāldaļu, apgrozījums pērn pieaudzis par 33,8 miljoniem eiro.
6. Uldis Mierkalns (5.) – 93,27 miljoni eiro
1973. gada 5. novembrī
Savu bagātību par vairāk nekā miljonu eiro vairojis arī mežsaimniecības un kokmateriālu vairumtirdzniecības firmas SIA Pata vienīgais īpašnieks, lai gan pats uzņēmums gadu noslēdzis ar iespaidīgiem zaudējumiem. Uzņēmējam tieši pieder kapitāldaļas un akcijas četros uzņēmumos, bet pastarpināti vēl 13 kompānijās.
7. Ivo Zonne (9.) – 74,51 miljons eiro
1968. gada 19. maijā
Par gandrīz četriem miljoniem eiro turīgāks gada laikā kļuvis nekustamo īpašumu biznesa veterāns, kura biznesa pašu kapitāls aug jau ceturto gadu pēc kārtas. Joprojām viņš visu savu biznesu sakoncentrējis vienā kompānijā SIA Barons kvartāls, kuras pašu kapitāls pieaudzis līdz 74,51 miljonam eiro.
8. Arkādijs Suharenko (8.) – 70,85 miljoni eiro
1959. gada 30. maijā
AS Rietumu banka līdzīpašnieka, kurš savas investīcijas kredītiestādē kontrolē caur vienpersoniski piederošo holdingkompāniju SIA Suharenko Family Investments, kopējais aktīvu pašu kapitāls gada laikā samazinājies par deviņiem miljoniem eiro. Viņam nepastarpināti pieder tikai šis uzņēmums, bet netieši viņš ir dalībnieks vēl sešās firmās. Arī banķierim nav sveša labdarība, un tieši viņš izcilajam, talantīgajam 21 gadu vecajam vijolniekam Daniilam Bulajevam nodrošinājis īpašo Florian Leonhard Fine Violins vijoli.
9. Agris Tamanis (11.) – 58,26 miljoni eiro
1970. gada 26. jūnijā
AS Draugiem Group īpašnieks gada laikā kļuvis par miljonu eiro bagātāks. Šī uzņēmuma pašu kapitāls pieaudzis līdz 56,93 miljoniem eiro. Pērn arī notika ievērojamais darījums, kurā Agrim Tamanim pastarpināti piederošā tehnoloģiju kompānija AS Printful Latvia apvienojās ar otru lielāko apdrukas pēc pieprasījuma uzņēmumu Printify. Kopumā viņš ir tiešais dalībnieks trīs uzņēmumos, bet pastarpināti vēl 12, no kuriem lielākais ir autoparku pārvaldības kompānija AS Mapon, kura šogad izlaida biržas alternatīvajā tirgū First North tirgotas obligācijas.
10. Mihails Uļmans (15.) – 54,79 miljoni eiro
1953. gada 12. jūnijā
Lai gan par maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības pasūtīšanu tiesājamais baņķieris un uzņēmējs jau vairākus gadus atrodas ieslodzījumā un pirmās instances tiesa lēmusi, ka viņam tur jāpavada kopumā 15 gadi, viņam piederošo aktīvu pašu kapitāls turpina augt un gada laikā palielinājies par vairāk nekā desmit miljoniem eiro. Vērtīgākais uzņēmējam piederošais aktīvs ir simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA Grogs, kuras pašu kapitāls saglabājies 28,50 miljonu eiro apmērā. SIA Mono, kas ir pazīstamākā viņam piederošā kompānija un kurā viņam pieder 49,43%, pašu kapitāls ir pieaudzis līdz 49,26 miljoniem eiro. Kopumā viņam pieder daļas 12 uzņēmumos.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
