Jaunais izdevums „Miljonārs”: Latvijas visbagātākie cilvēki – Esterkins, Riekstiņš, Tallijs un Suharenko
PIETIEK07.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rietumu bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins, uzņēmuma Mikrotīkls īpašnieki Arnis Riekstiņš un Džons Martins Tallijs, kā arī otrs Rietumu bankas lielākais līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko, - tā šogad ierindojušies Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksta pirmo vietu ieguvēji. Šonedēļ klajā nācis Dienas Biznesa sadarbībā ar Lursoft tapušais izdevums Miljonārs, kur reizē ar 100 bagātāko cilvēku sarakstu publicēti arī 100 lielāko peļņu guvušo, 100 lielāko dividenžu saņēmēju, 100 lielāko patieso labuma guvēju un arī 100 lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksti. Pietiek šodien publicē Latvijas 10 visbagātāko cilvēku sarakstu no izdevuma Miljonārs.
1. Leonids Esterkins (vieta sarakstā pirms gada - -) – 162,54 miljoni eiro
Pēc gada pārtraukuma Latvijas visbagātāko cilvēku sarakstā atgriežas AS Rietumu banka līdzīpašnieks, kurš caur viņam piederošo SIA Esterkin Family Investments kontrolē 33,12% bankas akciju. Viņam piederošās holdingkompānijas pašu kapitāls sasniedzis 162,06 miljonus eiro. Rietumu banka spējusi saglabāt pelnītspēju, neskatoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzlikto sodu 5,85 miljonu eiro apmērā saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumiem. Viņam pieder arī 75% SIA IC Industries Holdings.
2. Arnis Riekstiņš (1.) – 130,98 miljoni eiro
Sakaru iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls puses kapitāldaļu īpašnieks allaž ir bijis miljonāru saraksta augšgalā. Mikrotīkla, kas darbojas ar preču zīmi MikroTik, pašu kapitāls gan gada laikā vairs nav būtiski mainījies un ir 250,17 miljoni eiro, apgrozījums pērn bija 374,60 miljoni eiro, bet peļņa – 90,58 miljoni eiro. SIA Starjt, kur viņam arī pieder puse kapitāldaļu, no negatīva pašu kapitāla ir spējis to audzēt līdz 10,38 miljoniem eiro. Uzņēmējam vienpersoniski pieder vēl divi uzņēmumi - SIA Classic Air un SIA Adaži Airpark.
3. Džons Martins Tallijs (2) – 130,19 miljoni eiro
SIA Mikrotīkls otrs līdzīpašnieks jau otro gadu kā pilntiesīgs Latvijas iedzīvotājs ir arī Latvijas visbagātāko cilvēku sarakstā. Viņam bez puses kapitāldaļām SIA Mikrotīkls un SIA Starjt, simtprocentīgi pieder arī SIA Maksīna, kurai ir negatīvs pašu kapitālu 92 tūkstošu eiro apmērā.
4. Arkādijs Suharenko (4.) – 84,57 miljoni eiro
Miljonāru saraksta veterāns arī ir viens no AS Rietumu banka lielākajiem īpašniekiem, kuram bankas akcijas pieder caur līdzdalību SIA Suharenko Family Investments. Viņa personīgais turīgums gada laikā pieaudzis par gandrīz diviem miljoniem eiro, jo baņķierim piederošā uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 84,57 miljonus eiro. Pērn šim kungam veiksmīgi izdevās panākt, ka Saeima nolēma piešķirt 40 miljonus eiro viņa vadītajai Ebreju draudžu un kopienu padomei.
5. Jānis Zuzāns (6.) – 79,08 miljoni eiro
Lai gan azartspēļu kompānijas SIA Alfor, kurā uzņēmējs ir viens no patiesajiem labuma guvējiem, apgrozījums pērn samazinājās 3,3 reizes, tomēr tas pazīstamā mecenāta turīgumu nav ietekmējis. Turklāt nevar teikt, ka viņa biznesam netrūktu dažādu šķēršļu, jo Rīgas dome joprojām uzstāj uz spēļu zāļu pazušanu no pilsētas vēsturiskā centra. Kopumā viņš ir dalībnieks septiņās kompānijās, no kurām vērtīgākā ir SIA FVR Invest, kuras pašu kapitāls ir 77,81 miljons eiro. Ar peļņu pērn strādājušas tikai divas no viņam piederošajām kompānijām, no kurām lielākā peļņa ir nekustamo īpašumu pārvaldītājai SIA Marijas 15.
6. Aigars Kesenfelds (16.) – 77,06 miljoni eiro
Arvien augstāk miljonāru sarakstā kāpj Liepājas biznesa veterāna un bijušā politiķa Ivara Kesenfelda dēls, kura vērtīgākais kapitāls ir simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA Alppes Capital, kuras pašu kapitāls ir 37,29 miljoni eiro. Tāpat vērtīgas ir viņa kapitāldaļas dzimtas uzņēmumā SIA L24 Finance. Miljonu īpašnieks savu darbību izvērsis kreditēšanas, finanšu tehnoloģiju, koplietošanas automašīnu pakalpojumu un citās nozarēs. Kopumā viņš ir patiesais labuma guvējs aptuveni simt uzņēmumos.
7. Uldis Mierkalns (13.) – 70,46 miljoni eiro
Kokmateriālu vairumtirdzniecības un mežsaimniecības uzņēmuma Pata vienīgais īpašnieks miljonāru sarakstā ir jau vismaz desmit gadus pēc kārtas. Šī uzņēmuma pašu kapitāls gada laikā dubultojies un sasniedzis 63,64 miljonus eiro. Tāpat kā līdz šim viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder arī SIA FF Assets, SIA Pata Timber un SIA Kubit, kā arī pa 80% AS Latvijas meži un SIA CatchSmart.
8. Ivo Zonne (7.) – 64,38 miljoni eiro
Nu jau vairākus gadus pēc kārtas stabili miljonāru saraksta augšgalā ir nekustamo īpašumu nozares veterāns. I. Zonne savu biznesu izvērsis caur viņam simtprocentīgi piederošo kompāniju SIA Barons kvartāls, kura turpina audzēt savu vērtību, kas tagad sasniegusi 64,38 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka laiku pa laikam uzņēmēja vārds tiek pieminēts saistībā ar noklausītajām oligarhu sarunām, kur viņš ar nule Saeimā ievēlēto Aināru Šleseru apspriedis Rīgas pilsētas īpašumu apsaimniekošanu.
9. Agris Tamanis (95.) – 63,44 miljoni eiro
Jau otro gadu pēc kārtas, turklāt ar iespaidīgu piederošā kapitāla vērtības pieaugumu miljonāru sarakstā ir tehnoloģiju uzņēmuma Draugiem Group īpašnieks. Uzņēmuma pašu kapitāls gada laikā pieaudzis līdz 61,79 miljoniem eiro. 1,83 miljonu eiro pašu kapitāls ir SIA Draugiem, kur viņam pieder 90,31% kapitāldaļu. Viņš ir arī vienīgais SIA Bruņinieku zaļumi īpašnieks, bet šim uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls, bet SIA Pienjāņi, kur viņam pieder 52,55% kapitāldaļu, ir 99 tūkstošu eiro pašu kapitāls.
10. Mihails Uļmans (12.) – 53,04 miljoni eiro
Aizdomās par maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavību apcietinātais miljonārs arī aiz cietuma restēm spēj saglabāt ārkārtīgi turīga cilvēka statusu, lai gan no daudzu savu uzņēmumu valdēm un padomēm saistībā ar aizturēšanu ir atcelts. Tomēr viņa kapitāls turpina augt un gada laikā ir palielinājies par vairāk nekā 11 miljoniem eiro. Kopumā viņš ir dalībnieks 15 uzņēmumos, no kuriem pazīstamākais ir nekustamā īpašuma pārvaldnieks, dzērienu vairumtirgotājs, kā arī Latvijas Pasta bankas īpašnieks Mono, kura pašu kapitāls nedaudz palielinājies līdz 21,65 miljoniem eiro un kurā viņam pieder 49,43%. Joprojām vērtīgākais viņa aktīvs ir simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA Grogs, kuras pašu kapitāls ir 28,20 miljoni eiro.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
