Iesaki rakstu: 
18,66 miljoni eiro - šāds ir jaunais Latvijas viena akcionāra vienā reizē izņemto dividenžu rekords: Oļegs Fiļs - kā to formulē pati AB LV bank, ar viņu saistītā akcionāru grupa, - šādu summu dividendēs no kredītiestādes peļņas izņēmis pērn. Gandrīz tikpat liela summa tikusi otram lielajam bankas akcionāram Ernestam Bernim, rāda žurnāla Kapitālsšodien publicētais Latvijas lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100.
TOP 100 pirmajā desmitniekā baņķieri aizņem pirmās četras vietas: Fiļam un Bernim seko Rietumu bankas akcionāri Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko, kuriem piederošās juridiskās personas dividendēs no bankas peļņas pērn saņēmušas attiecīgi 8,59 miljonus eiro un 4,63 miljonus eiro.
Savukārt nākamās trīs vietas lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā ieņem ar mirušo uzņēmēju Juriju Bespalovu saistītas personas - Svetlana Bespalova dividendēs no SIA Coer Investīcijas saņēmusi 2 357 499 eiro, bet Jūlija Butrika un Vladimirs Bespalovs no šī paša uzņēmuma - pa 2 357 392 eiro.
Pirmo desmitnieku noslēdz Vadims Muhins, kurš no SIA Homeland un SIA Vita credit dividendēs saņēmis 2 343 989 eiro, kā arī divi mazpazīstami uzņēmēji Juris Līnis un Andrejs Kivackis - sludinājumu portāls ss.lv viņiem nodrošinājis 1 336 225 eiro dividendes katram.
Iepriekšējais dividenžu rekords tika fiksēts, kad SIA Mikrotīkls saimnieki 2012. gadā divatā dividendēs bija izņēmuši vairāk nekā 30 miljonus eiro.
Lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100, kurš pilnā apmērā lasāms žurnāla Kapitāls jaunajā numurā, ir atrodami arī sabiedrībā labi zināmu cilvēku vārdi: viņu vidū ir bijušais veselības ministrs Didzis Gavars, kurš uz ministrēšanas laiku "brīnumaini" bija atbrīvojies no līdzdalības medicīnisko analīžu biznesā, grāmatizdevēja Vija Kilbloka, kura no uzņēmējdarbības dividendēs izņēmusi 477 tūkstošus eiro un žurnālu izdevēja Santa Anča (345 000 eiro).
Dividenžu izņēmēju simtnieku noslēdz šaurākās aprindās labi pazīstamais sabiedrisko attiecību uzņēmējs, kādreizējais laikraksta Diena darbinieks Gints Feders, kuram viņa bizness nodrošinājis 290 000 eiro dividendes.
Šie un pārējie valsts uzņēmējdarbības gada jaunie rekordi un antirekordi sadarbībā ar Lursoft apkopoti biznesa žurnāla Kapitāls septembra numurā jau tradicionāli publicētajos Latvijas lielāko pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju TOP 100.
Biznesa žurnāls Kapitāls nu jau trešo gadu vienkopus publicē šos trīs sarakstus, kas sausos, bet izteiksmīgos skaitļos un precīzās summās ilustrē Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības stāvokli un virzību.
Taustāmas summas ir atrodamas tikai vienā no šiem trim sarakstiem - lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100: tajā atrodami cilvēki, kas nolēmuši no sava biznesa izņemt simtos tūkstošu un pat miljonos eiro mērāmas summas, lai tās ieguldītu tajā pašā vai citā biznesā vai arī izmantotu citām vajadzībām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
