
Jaunais Liepājas cietums: no modernizācijas solījumiem līdz pieaugošām problēmām
Pietiek lasītāja28.01.2025.
Komentāri (16)
Jaunais Liepājas cietums, kas sākotnēji tika pasniegts kā Latvijas ieslodzījuma sistēmas modernizācijas simbols, ir kļuvis par nopietnas kritikas objektu. Projekts, kas solīja modernu pieeju, inovatīvus risinājumus un efektivitāti, pašlaik saskaras ar virkni problēmu – sākot no infrastruktūras nepilnībām un beidzot ar organizatoriskām un finansiālām grūtībām.
Pastaigu laukumi – ne cilvēkiem, bet kaķiem?
Viens no skaļākajiem piemēriem, kas liecina par nepietiekamu plānošanu, ir ieslodzīto pastaigu laukumi. Šie laukumi ir ne tikai nepietiekami apgaismoti ar dabisko saules gaismu, bet arī tik mazi, ka tie vairāk atbilst dzīvnieku turēšanas prasībām.
Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem suņiem, kas sver līdz 10 kilogramiem, jānodrošina vismaz 4 m² platības, taču jaunā Liepājas cietuma pastaigu laukumi tik tikko spēj apmierināt šādas minimālās prasības. Šķiet, ka šie laukumi ir vairāk piemēroti diviem kaķiem, nevis pieaugušam cilvēkam, kurš tur pavadīs ievērojamu laiku.
Šāda infrastruktūras nepilnība rada jautājumu par to, vai ieslodzīto psiholoģiskā un fiziskā labklājība vispār ir ņemta vērā projektēšanas procesā. Dabiskais apgaismojums un pietiekama telpa kustībām ir būtiski cilvēka labsajūtai, un to ignorēšana liecina par paviršu pieeju projektēšanai.
Personāla trūkums – tikai puse darbinieku pāries uz jauno cietumu
Jaunā Liepājas cietuma darbību apgrūtina arī nopietns personāla trūkums. No vecā Liepājas cietuma, kurā strādā nedaudz vairāk par 100 darbiniekiem, uz jauno objektu pāries tikai aptuveni puse personāla. Tas nozīmē, ka jau no pirmās dienas cietums saskarsies ar personāla deficītu, kas ietekmēs gan drošību, gan ikdienas darba organizāciju.
Personāla komplektēšana kļūs par ilgstošu un sarežģītu procesu, kam būs nepieciešami papildu līdzekļi. Turklāt zemā interese par darbu jaunajā cietumā liecina par nepietiekamu motivāciju un atbalstu darbiniekiem.
Ieslodzīto pārvietošana radīs neērtības radiniekiem un apmeklētājiem
Jaunā Liepājas cietuma atrašanās vieta Latvijas dienvidrietumos radīs nopietnas grūtības gan ieslodzīto radiniekiem, gan profesionālajiem apmeklētājiem, piemēram, advokātiem un izmeklētājiem. Pārvietošanās no tādām pilsētām kā Daugavpils, Jēkabpils vai Valmiera būs laikietilpīga un dārga. Daudzām ģimenēm šie apmeklējumi var kļūt faktiski neiespējami, radot papildu emocionālu slogu gan ieslodzītajiem, gan viņu tuviniekiem.
Arī juridisko procesu norise var tikt aizkavēta, jo advokātiem un izmeklētājiem nāksies tērēt vairāk laika un līdzekļu ceļojumiem uz cietumu. Šie apstākļi apdraud gan ieslodzīto tiesības, gan juridisko sistēmu kopumā.
Optimisma pārspīlēšana vai patiesības slēpšana?
Lai gan amatpersonas turpina uzsvērt projekta veiksmi, reālā situācija liecina par pretējo. Piemēram, “Tiesu namu aģentūras” projektu vadītājs Gints Iesalnieks publiski paziņojis:
“Šobrīd gan finanšu plūsma, naudas apgūšana, gan praktiskie būvdarbi iet laika grafikam vairākus mēnešus pa priekšu. Esam arī aizvien budžetā, un šķiet, ka būs tas veiksmes stāsts, ka nebūs ar sauju jāiet lūgt papildu finansējumu.”
Taču realitāte rāda, ka budžeta pietiekamība ir stipri apšaubāma. Kopš 2022. gada, kad tika parakstīts līgums ar SIA “Citrus Solutions”, atkārtoti tiek pieprasīti papildu līdzekļi, pamatojoties uz nepieciešamību pielāgoties specifiskām prasībām. Nepilnības, piemēram, saistībā ar dūmu izvadi un ugunsdrošības signalizāciju, tiek izmantotas, lai pamatotu izmaiņas sākotnējos tehniskajos noteikumos un pievienotu jaunas, papildu izmaksas.
Piemēram, šā gada sākumā Tieslietu ministrija ir iesniegusi noteikumu projektu norādot uz nepieciešamību izstrādāt jaunus tehniskos noteikumus (attiecībā uz ugunsdrošību), jo iepriekšējie (kuri tika saskaņoti 2022. gadā slēdzot līgumu) vairs neesot derīgi. Tomēr jānorāda, ka Ugunsdzēsības dienests ir sniedzis iebildumus šim noteikumu projektam norādot uz tā nepamatotību.
Vai “modernākais cietums” ir tikai ilūzija?
Par spīti solījumiem par jaunu pieeju ieslodzījuma vietu organizācijai, jaunais Liepājas cietums jau tagad izskatās pēc projekta ar nepārtraukti augošām izmaksām un arvien pieaugošām problēmām. Nepietiekami pastaigu laukumi, personāla trūkums, apmeklētāju grūtības un bieži papildu līdzekļu pieprasījumi norāda uz plānošanas un pārvaldības kļūdām.
Ja šīs problēmas netiks steidzami risinātas, Liepājas cietums var kļūt par neveiksmes piemēru, kas parāda, kā ambiciozi plāni un optimistiskas prognozes var maskēt būtiskās problēmas un draudus. Latvijas sabiedrībai jābūt uzmanīgai un jāseko līdzi tam, vai šis projekts spēs attaisnot sākotnēji uzliktās cerības.