Jaunais „Miljonārs”: kuri ir vislielākos zaudējumus cietušie Latvijas uzņēmēji
PIETIEK03.12.2024.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Klajā nācis jaunais Dienas Biznesa sadarbībā ar Lato Lapsu, Kristīni Bormani un Lursoft tapušais speciālizdevums Miljonārs, kurā publicēts arī jaunais Latvijas 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksts. Šodien Pietiek ekskluzīvi publicē šī saraksta pirmo desmitnieku.
1. Armands Broks (-) -10 140 386 eiro
Ātro kredītu kompānijas SIA Finno vienīgais īpašnieks pirms diviem gadiem bija starp lielāko peļņu guvušajiem, bet pērn tieši šis uzņēmums slīdzis 7,99 miljonu eiro zaudējumos. Viņš ir vienīgais īpašnieks vēl sešos uzņēmumos, no kuriem pieci aizvadīto gadu noslēguši ar mīnusiem, bet ar peļņu strādājusi tikai viena no divām firmām, kurās viņš ir līdzīpašnieks. Tāpat jāatzīst, ka vienam no uzņēmumiem joprojām nav publicēts 2023. gada pārskats.
2. Josifs Apts (-) -9 817 615 eiro
Arī ar farmācijas koncernu AS Repharm saistītais uzņēmējs vairākkārt bijis lielāko pelnītāju sarakstā, bet tik ievērojamos zaudējumos iedzīvojies pirmo reizi, jo viņam kā vienīgajam īpašniekam piederošā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas kompānija SIA J&A gadu noslēgusi ar 10,40 miljonu eiro mīnusu. Viņš ir vienīgais īpašnieks vēl divos uzņēmumos, no kuriem tikai SIA Soneil Studio strādājusi ar peļņu 89 271 eiro apmērā, kā arī 80% līdzīpašnieks SIA Senior Service, kas gadu noslēdza ar 614 153 eiro peļņu, savukārt 50% apmērā piederošais SIA “AZ GROUP” gadu noslēdzis ar 114 eiro zaudējumiem.
3. Staņislavs Ivanovs (-) -7 636 658 eiro
No Krievijas arī pēc agresorvalsts iebrukuma Ukrainā importējošā graudu tirgotāja SIA Avrora Baltic vienīgais īpašnieks divus gadus pēc kārtas varēja lepoties ar prāvu peļņu, bet tagad ieslīdējis ievērojamos zaudējumos, jo šis uzņēmums gadu noslēdzis ar 7,64 miljonu eiro mīnusu. Citi uzņēmumi viņam nepieder.
4. Raivo Oskars Dzilna (-) -2 588 613 eiro
Rapšu audzētāja SIA Agrofirma Lobe vienīgais īpašnieks lielāko zaudētāju topā ir pirmo reizi. Viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder trīs pērn ar zaudējumiem strādājoši uzņēmumi, no kuriem lielākos 1,59 miljonu eiro apmērā cieta tieši SIA Agrofirma Lobe, lai gan arī SIA Lāčplēša grauds zaudējumi bija tuvu miljonam eiro.
5. Atis Punkstiņš (-) -2 560 300 eiro
Koksnes produktu ražotāja SIA Erte grupa vienīgais īpašnieks divus iepriekšējos gadus bija lielāko pelnītāju sarakstā, bet pērn šī kompānija strādājusi ar 2,59 miljonu eiro mīnusu. SIA Atexs zaudējumi bija 28 237 eiro, bet SIA Erte Trading Company – 36 392 eiro. Uzņēmējs ir vienīgais vēl trīs kapitālsabiedrību īpašnieks, bet tikai viena no tām – SIA Restate – aizvadīto gadu noslēgusi ar peļņu 92 879 eiro apmērā.
6. Justs Nikolajs Karlsons (-) -1 870 499 eiro
Nekustamo īpašumu biznesa pārstāvis un ilggadējais miljonāru saraksta dalībnieks, kura pazīstamākais rūpals ir viesnīca Hotel Bergs, laiku pa laikam iekļūst starp lielākajiem zaudētājiem. Šoreiz lielākos zaudējumus 2,15 miljonu apmērā cietusi holdingkompānija SIA Omnium Invest, kurā viņam pieder 50,91% kapitāldaļu. Arī simtprocentīgi piederošā SIA Omnium Plus darbojusies ar mīnusiem 778 261 eiro apmērā, savukārt 2,5% apmērā piederošais AS "Cits medijs" nesis peļņu 11 174 eiro apmērā.
7. Vasilijs Pravdivecs (-) -1 678 925 eiro
Piena lopkopības uzņēmuma SIA Agro-Kaķenieki lielākais īpašnieks, kuram pieder 98,11% kapitāldaļu, tik iespaidīgus – 1,74 miljonu eiro - zaudējumus piedzīvo pirmo reizi. Turpretī viņam vienpersoniski piederošā zemnieku saimniecība Lejiņas pērn strādājusi ar 32 787 eiro peļņu.
8. Karina Sirotkina (vieta sarakstā pirms gada - 14.) -1 488 960 eiro
Savulaik pazīstamā uzņēmēja Nikolaja Sirotkina atvase lielāko zaudētāju sarakstā nu jau ir trešo gadu pēc kārtas. Royal Casino un Kazino 777 pārvaldītājkompānijas SIA Niks vienīgā īpašniece, kurai pieder arī Royal Casino SPA&Hotel Resort, ir vienīgā īpašniece pērn līdz 730 516 eiro zaudējumus samazinājušās SIA Niks īpašniece, gan arī nu jau vienīgā ar 709 875 eiro zaudējumiem gadu noslēgušās SIA Tērbatas sēta īpašniece. Arī pārējās divas kompānijas – SIA AMI B&S un SIA KIDEAS, kur viņai pieder visas kapitāldaļas – , strādāja ar mīnusiem. Ar zaudējumiem darbojās arī SIA TrustAd, kur viņai pieder trešā daļa kapitāla.
9. Māris Ivanovs (-) -1 416 838 eiro
Grobiņas zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas kompānijas SIA Driāda Prim vienīgais īpašnieks šogad debitē lielāko zaudētāju topā, jo vienīgais viņam piederošais uzņēmums 2023. gadā darbojies ar 1,42 miljonu eiro zaudējumiem.
10. Deniss Mironcevs (-) -1 411 924 eiro
Zolitūdes daudzstāvu nama dzīvoklī 2022. gada nogalē reģistrētās holdingkompānijas SIA DM Holding ar vienīgais īpašnieks arī pie tik iespaidīgiem mīnusiem ticis pirmo reizi. Jāatzīmē, ka kompānijai ir 2,69 miljonu eiro apmaksātais pamatkapitāls, tai pieder kapitāldaļas vēl divos citos uzņēmumos. Pašam uzņēmējam citi uzņēmumi nepieder, un līdz šim viņa vārds plašāk sabiedrībā nav izskanējis.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
