Jaunais romāns „Nāve” liek uzdot Valsts policijas vadībai daudzus neērtus jautājumus saistībā ar Rebenoka slepkavību
PIETIEK02.11.2021.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Jau ilgāk nekā gadu Valsts policijas vadība spēj tikai sniegt optimistiskus paziņojumus saistībā ar advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības izmeklēšanu, kamēr patiesībā tai nav nekādu taustāmu rezultātu. Jaunais Indriķa Latvieša romāns „Nāve” („Bailes 4”), kurā viena no sižeta līnijām ir „izdomāto personāžu” Jutas Sviķes un Pāvela Rebanoka nāvju iespējamā saistība, sniedz tik daudz neglaimojošas informācijas par izmeklēšanas ietekmējamību un neprofesionalitāti, ka Valsts policijas priekšniekam ir nosūtīta virkne neērtu jautājumu šajā sakarā. Pietiek šodien arī ekskluzīvi publicē ievērojamu daudzumu fotogrāfiju no nozieguma vietas, kuras uzskatāmi apliecina jautājumu pamatotību.
1.Pulksten cikos VP saņēma izsaukumu un pulksten cikos ieradās notikuma vietā? Cik lielu attālumu veica VP automašīnas no vietas, kur atradās izsaukuma brīdī, līdz nozieguma vietai?
2.Kuras VP struktūrvienības darbinieki ieradās notikuma vietā un pulksten cikos?
3.Pulksten cikos tika nopratināts nozieguma aculiecinieks - cik ilgu laiku pēc VP darbnieku ierašanās nozieguma vietā no viņa netika iegūta informācija?
4.Pulksten cikos tika veikta ekspertīze aculieciniekam un DNS paraugu noņemšana?
5.Kāpēc VP amatpersonas notikuma vietā nebija nodrošinātas ar bahilām un citiem priekšmetiem, kas nodrošina notikuma vietas neaizskaramību?
6.Cik ilgi - no pulksten cikiem līdz cikiem notikuma vietā atradās tā laika Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks?
7.Kāpēc VP darbinieki vismaz nedēļu - kamēr par iespēju nenorādīja aculiecinieks - nevarēja atrast nogalinātā rakstāmgaldā "tumbočkas" durvis bez roktura, aiz kurām atradās ievērojamas materiālās vērtības - t.sk. zelta priekšmeti, kuri iegādāti par ievērojamām naudas summām.
8.Kā VP izskaidro laupīšanas versiju kontekstā ar to, ka noziedznieki nepaņēma iepriekš minētās vērtslietas, naudas maku ar vismaz 4000 EUR un 1000 EUR atsevišķā paciņā ar 50 EUR banknotēm?
9.Kā VP izskaidro to, ka, neskatoties uz vairākkārtīgu mājas pārmeklēšanu, netika atrasts nazis, kurš izmantots nozieguma izdarīšanā?
10.Kā VP izskaidro faktu, ka netika nopratinātas nozieguma vietas tuvumā dzīvojošas personas, t.sk. I.Rimšēvics?
11.Kā VP izskaidro faktu, ka lūdza iedzīvotāju palīdzību dalīties ar videoierakstiem tikai pēc tam, kad P. Rebenoka draugi bija nopublicējuši analogu aicinājumu?
11.Ko VP priekšnieks skaidro ar viņa publiski pieminēto izmeklēšanas progresu?
12.Vai VP ir nozieguma izdarīšanas versija un vai ierosinātas operatīvās lietas?
13.Kā VP skaidro faktu, ka ar noslepkavoto cieši saistītās personas ir tikušas nopratinātas pēc ļoti ilga laika vai nav nopratinātas vispār?
14.Kā VP skaidro faktu, ka no lietas izmeklēšanas ar paaugstinājumu ir pārcelti lietaas izmeklēšanai būtiski VP darbinieki?
Seko mums 
Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
