Jaunais romāns „Nāve” liek uzdot Valsts policijas vadībai daudzus neērtus jautājumus saistībā ar Rebenoka slepkavību
PIETIEK02.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau ilgāk nekā gadu Valsts policijas vadība spēj tikai sniegt optimistiskus paziņojumus saistībā ar advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības izmeklēšanu, kamēr patiesībā tai nav nekādu taustāmu rezultātu. Jaunais Indriķa Latvieša romāns „Nāve” („Bailes 4”), kurā viena no sižeta līnijām ir „izdomāto personāžu” Jutas Sviķes un Pāvela Rebanoka nāvju iespējamā saistība, sniedz tik daudz neglaimojošas informācijas par izmeklēšanas ietekmējamību un neprofesionalitāti, ka Valsts policijas priekšniekam ir nosūtīta virkne neērtu jautājumu šajā sakarā. Pietiek šodien arī ekskluzīvi publicē ievērojamu daudzumu fotogrāfiju no nozieguma vietas, kuras uzskatāmi apliecina jautājumu pamatotību.
1.Pulksten cikos VP saņēma izsaukumu un pulksten cikos ieradās notikuma vietā? Cik lielu attālumu veica VP automašīnas no vietas, kur atradās izsaukuma brīdī, līdz nozieguma vietai?
2.Kuras VP struktūrvienības darbinieki ieradās notikuma vietā un pulksten cikos?
3.Pulksten cikos tika nopratināts nozieguma aculiecinieks - cik ilgu laiku pēc VP darbnieku ierašanās nozieguma vietā no viņa netika iegūta informācija?
4.Pulksten cikos tika veikta ekspertīze aculieciniekam un DNS paraugu noņemšana?
5.Kāpēc VP amatpersonas notikuma vietā nebija nodrošinātas ar bahilām un citiem priekšmetiem, kas nodrošina notikuma vietas neaizskaramību?
6.Cik ilgi - no pulksten cikiem līdz cikiem notikuma vietā atradās tā laika Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks?
7.Kāpēc VP darbinieki vismaz nedēļu - kamēr par iespēju nenorādīja aculiecinieks - nevarēja atrast nogalinātā rakstāmgaldā "tumbočkas" durvis bez roktura, aiz kurām atradās ievērojamas materiālās vērtības - t.sk. zelta priekšmeti, kuri iegādāti par ievērojamām naudas summām.
8.Kā VP izskaidro laupīšanas versiju kontekstā ar to, ka noziedznieki nepaņēma iepriekš minētās vērtslietas, naudas maku ar vismaz 4000 EUR un 1000 EUR atsevišķā paciņā ar 50 EUR banknotēm?
9.Kā VP izskaidro to, ka, neskatoties uz vairākkārtīgu mājas pārmeklēšanu, netika atrasts nazis, kurš izmantots nozieguma izdarīšanā?
10.Kā VP izskaidro faktu, ka netika nopratinātas nozieguma vietas tuvumā dzīvojošas personas, t.sk. I.Rimšēvics?
11.Kā VP izskaidro faktu, ka lūdza iedzīvotāju palīdzību dalīties ar videoierakstiem tikai pēc tam, kad P. Rebenoka draugi bija nopublicējuši analogu aicinājumu?
11.Ko VP priekšnieks skaidro ar viņa publiski pieminēto izmeklēšanas progresu?
12.Vai VP ir nozieguma izdarīšanas versija un vai ierosinātas operatīvās lietas?
13.Kā VP skaidro faktu, ka ar noslepkavoto cieši saistītās personas ir tikušas nopratinātas pēc ļoti ilga laika vai nav nopratinātas vispār?
14.Kā VP skaidro faktu, ka no lietas izmeklēšanas ar paaugstinājumu ir pārcelti lietaas izmeklēšanai būtiski VP darbinieki?
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
