Jaunais romāns „Nāve” liek uzdot Valsts policijas vadībai daudzus neērtus jautājumus saistībā ar Rebenoka slepkavību
PIETIEK02.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau ilgāk nekā gadu Valsts policijas vadība spēj tikai sniegt optimistiskus paziņojumus saistībā ar advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības izmeklēšanu, kamēr patiesībā tai nav nekādu taustāmu rezultātu. Jaunais Indriķa Latvieša romāns „Nāve” („Bailes 4”), kurā viena no sižeta līnijām ir „izdomāto personāžu” Jutas Sviķes un Pāvela Rebanoka nāvju iespējamā saistība, sniedz tik daudz neglaimojošas informācijas par izmeklēšanas ietekmējamību un neprofesionalitāti, ka Valsts policijas priekšniekam ir nosūtīta virkne neērtu jautājumu šajā sakarā. Pietiek šodien arī ekskluzīvi publicē ievērojamu daudzumu fotogrāfiju no nozieguma vietas, kuras uzskatāmi apliecina jautājumu pamatotību.
1.Pulksten cikos VP saņēma izsaukumu un pulksten cikos ieradās notikuma vietā? Cik lielu attālumu veica VP automašīnas no vietas, kur atradās izsaukuma brīdī, līdz nozieguma vietai?
2.Kuras VP struktūrvienības darbinieki ieradās notikuma vietā un pulksten cikos?
3.Pulksten cikos tika nopratināts nozieguma aculiecinieks - cik ilgu laiku pēc VP darbnieku ierašanās nozieguma vietā no viņa netika iegūta informācija?
4.Pulksten cikos tika veikta ekspertīze aculieciniekam un DNS paraugu noņemšana?
5.Kāpēc VP amatpersonas notikuma vietā nebija nodrošinātas ar bahilām un citiem priekšmetiem, kas nodrošina notikuma vietas neaizskaramību?
6.Cik ilgi - no pulksten cikiem līdz cikiem notikuma vietā atradās tā laika Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks?
7.Kāpēc VP darbinieki vismaz nedēļu - kamēr par iespēju nenorādīja aculiecinieks - nevarēja atrast nogalinātā rakstāmgaldā "tumbočkas" durvis bez roktura, aiz kurām atradās ievērojamas materiālās vērtības - t.sk. zelta priekšmeti, kuri iegādāti par ievērojamām naudas summām.
8.Kā VP izskaidro laupīšanas versiju kontekstā ar to, ka noziedznieki nepaņēma iepriekš minētās vērtslietas, naudas maku ar vismaz 4000 EUR un 1000 EUR atsevišķā paciņā ar 50 EUR banknotēm?
9.Kā VP izskaidro to, ka, neskatoties uz vairākkārtīgu mājas pārmeklēšanu, netika atrasts nazis, kurš izmantots nozieguma izdarīšanā?
10.Kā VP izskaidro faktu, ka netika nopratinātas nozieguma vietas tuvumā dzīvojošas personas, t.sk. I.Rimšēvics?
11.Kā VP izskaidro faktu, ka lūdza iedzīvotāju palīdzību dalīties ar videoierakstiem tikai pēc tam, kad P. Rebenoka draugi bija nopublicējuši analogu aicinājumu?
11.Ko VP priekšnieks skaidro ar viņa publiski pieminēto izmeklēšanas progresu?
12.Vai VP ir nozieguma izdarīšanas versija un vai ierosinātas operatīvās lietas?
13.Kā VP skaidro faktu, ka ar noslepkavoto cieši saistītās personas ir tikušas nopratinātas pēc ļoti ilga laika vai nav nopratinātas vispār?
14.Kā VP skaidro faktu, ka no lietas izmeklēšanas ar paaugstinājumu ir pārcelti lietaas izmeklēšanai būtiski VP darbinieki?
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
