Jaunais sabiedrisko mediju uzraugs – es nezinu, cik es drīkstu sabiedrībai atklāt par "Attīstībai/Par" PR aģentūras pakalpojumu iegādi
PIETIEK30.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es nezinu, cik es drīkstu sabiedrībai atklāt, - tā paziņo jaunais sabiedrisko mediju uzraugs, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis, kura vadītajai jaunajai struktūrai viens no pirmajiem darbiem bijis bez atklāta konkursa piesaistīt sabiedrisko attiecību aģentūru, kas „nejauši” izrādījusies Attīstībai/Par cieši pietuvinātā firma Deep White. Pietiek publicē nelielu, bet izteiksmīgu sarunu ar bijušo valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses sekretāru.
- Cik man zināms, tika izplatīts pagājušajā nedēļā.
- Es atvainojos. Es tikai šodien pamanīju.
- Jābūt vērīgākiem.
- Vēlējos iepazīties ar iepirkuma dokumentāciju.
- Šis nav iepirkums.
- Kas tad tas ir? Uz kāda pamata Deep White sniedz jums pakalpojumus?
- Cenu aptaujas rezultātā.
- Cenu aptauja, tas jau ir iepirkums.
- Nē, tās ir divas ļoti atšķirīgas lietas. Brīnums, ka jūs to nezināt. Ir cenu aptauja un ir iepirkums. Noskaidrojiet vispirms atšķirību un tad. [Patiesībā cenu aptauja ir viens no iepirkumu veidiem.]
- Vai ar cenu aptaujas dokumentiem var iepazīties?
- Noskaidrošu visu, kas mums ir.
- Ar to, kādi bija kritēriji, kādi bija noteikumi, cik daudzi pieteicās, kā notika vērtēšana, kā notika uzvarētāja izvēle?
- Mums visi šie dokumenti, protams, ir, visi tiks iesniegti iestādēm, visiem, kas pārbauda atbilstību spēkā esošajam regulējumam. Tas ir tas, ko šobrīd varu pateikt.
- Žurnālisti arī var iepazīties?
- Man nav šobrīd šīs dokumentācijas. Es jums nevaru pateikt. Viss ir veikts atbilstoši spēkā esošajam regulējumam. Cik daudz no tā ir atklājams, kas nav atklājams, es nezinu. Skaidrs, ka viss ir zināms par mums kā amatpersonām. Tā ka – iesniegsim visu, ko varam iesniegt.
Protams, mums ir vajadzīgs kāds sabiedrisko attiecību speciālists, kurš šajā ļoti intensīvajā laikā var mums palīdzēt, izplatot ne tikai viedokļa rakstus, relīzes, palīdzot ar komunikāciju sociālajos tīklos. To, ko parasti sabiedrisko attiecību speciālisti dara.
- Kāpēc jūs paši to nevarat?
- Tādēļ, ka mums nav šādas vakances šobrīd. Ņemot vērā, cik daudz darba ir nepieciešams, izlēmām uz laiku piesaistīt kādu speciālistu, kurš uzreiz sāk strādāt, kurš nav jāmeklē, un tad paiet laiks, kamēr cilvēks var sākt strādāt pilnvērtīgi kā štata darbinieks. Mūsu ieskatā ātrākais variants, kā mēs varam šo funkciju pildīt, ātrākais un efektīvākais.
- Un tad to viedokļa rakstu jūs pats rakstījāt?
- Protams, kā parasti vienmēr paša viedoklis.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
