Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Primitīvas kļūdas, paviršība un nekompetence, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu nezināšana un neievērošana, interese tikai par komerciāliem mērķiem un ceļa nolīdzināšana valsts kapitālsabiedrību privatizēšanai, - lai gan Pārresoru koordinācijas centrs bija centies saīsināt sagatavotā jaunā lielāko valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa sabiedrisku apspriešanu, virkne iestāžu un organizāciju tomēr to ir paspējušas izanalizēt un sniegušas iznīcinošus slēdzienus par šī dokumenta saturu.

Ierosinātā pārvaldības modeļa būtība

Pētera Vilka (attēlā) vadītais pārresoru koordinācijas centrs – divdesmit darbinieku liela iestāde Ministru prezidenta tiešā pakļautībā un ar plašām, bet izplūdušām funkcijām un neizvērtētu atdevi – 23. aprīlī savā mājaslapā paklusām ievietoja konceptuālā ziņojuma projektu „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju”.

34 lappuses garā dokumenta kopsavilkums – premjera Krišjāņa Kariņa pakļautībā esošā iestāde, atsaucoties uz valdības deklarācijā minēto, ieteic visas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības iedalīt divās grupās un nozīmīgāko deviņu kapitālsabiedrību pārvaldīšanai un kontrolei izveidot pavisam jaunu valsts kapitālsabiedrību, kuru savukārt kontrolētu pats Pārresoru koordinācijas centrs.

Šīs deviņas īpaši svarīgās kapitālsabiedrības būtu AS Latvijas valsts meži, AS Latvenergo, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, VAS Latvijas Loto, AS Augstsprieguma tīkls, VAS Latvijas dzelzceļš, AS Latvijas Pasts, AS Attīstības finanšu institūcija Altum un VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Savukārt pārējās 56 valsts 100% īpašumā esošās kapitālsabiedrības esot klasificējamas kā nekomerciālas un Pārresoru koordinācijas centru vismaz pagaidām tik ļoti neinteresējot.

Turklāt konceptuālajā ziņojumā nomaskētas vairākas tēzes attiecībā uz iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju. Cita starpā Pārresoru koordinācijas centrs iesaka noteikt pienākumu pārvērtēt līdzdalību valsts kapitālsabiedrībās, kuru kapitāldaļas ar likumu noteiktas par neatsavināmam, un piešķirt centram tiesības organizēt šo pārvērtēšanu.

Aizdomīga steiga un noteiktās kārtības ignorēšana

Neraugoties uz tieši garo maija brīvdienu laikā noteikto sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, kopumā gan no dažādām sabiedriskajām organizācijām, gan valsts iestādēm saņemti divarpus desmiti atsauksmju un priekšlikumu, kuru vidū atrodama arī asa kritika par centra – kurš sevi pozicionē kā labas pārvaldības principu ieviesēju – rīcību sabiedrības iesaistē.

„Neizpratni raisa pieeja Konceptuālā ziņojumā vairākkārt atsaukties uz OECD labas korporatīvās pārvaldības principiem, bet pašu Konceptuālo ziņojumu publiskot aprīļa beigās, prasot par to sabiedrības locekļiem sniegt atzinumus līdz 8. maijam, zinot, ka pa vidu ir četras brīvdienas un valstī ir Covid-19 izraisīta ārkārtas situācija. Tik īsā laika periodā nav iespējams veikt detalizētu analīzi un izstrādāt priekšlikumus dokumenta uzlabošanai,” savā atsauksmē norāda Latvijas Kokrūpniecības federācija.

Uz aizdomīgo steigu norāda Latvijas Darba devēju konfederācija: „LDDK iebilst arī pret apstākli, ka valsts sekretāru sanāksmē 2020. gada 30. aprīlī tika uzsaukts un nodots saskaņošanai minētā konceptuālā ziņojuma projekts pirms sabiedriskās apspriešanas termiņa beigām. Uzskatām, ka vīrusa Covid-19 radītās krīzes laikā sabiedriskās apspriešanas un arī valsts sekretāru sanāksmē uzsauktā projekta saskaņošanas termiņš nedrīkst pārklāties.”

Arī Finanšu ministrijas atzinumā skaidri norādīts uz neikdienišķo steigu, ar kādu ir mēģināts „dzīt uz priekšu” šo dokumentu. „Ņemot vērā konceptuālajā ziņojumā izklāstītā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības procesa nozīmīgumu, kvalitatīvas un padziļinātas analīzes veikšanai ierosinām precizētajam projektam dot ilgāku izvērtēšanas termiņu,” iesaka ministrija.

Kā izriet no atzinumiem, drudžainā steiga ir novedusi pie šādu dokumentu sagatavošanas un apspriešanas kārtības neievērošanas. „Lūdzam informēt, vai konceptuālais ziņojums ir izskatīts Koordinācijas institūcijas padomē, kas izskata un pirms apstiprināšanas saskaņo koordinācijas institūcijas izstrādātos vadlīniju projektus publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jomā,” diplomātiski norāda Finanšu ministrija.

Taču ir skaidrs, ka šāda izskatīšana nemaz nav notikusi. LDDK savā atzinumā „izsaka neizpratni par to, kāpēc konceptuālajā ziņojumā paustie priekšlikumi pārvaldības politikas reformai un kapitāla turētāja funkciju centralizāciju nav apspriesti valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomē”, un aicina nekavējoties sasaukt šīs padomes sēdi.

Uz Dienas jautājumu, kāpēc šis nosacījums tika ignorēts, Pārresoru koordinācijas centra vadība skaidro: padome saskaņojot vadlīnijas, bet sagatavots esot kaut kas pilnīgi cits – konceptuālais ziņojums, ko likums neparedz izskatīt padomē. Tomēr tagad padomē 12. jūnijā tikšot izskatīts arī tas.

Savukārt Zemkopības ministrija norādījusi, ka atbildīgās ministrijas kā kapitāla dalu turētājas vispār ir ignorētas, sagatavojot priekšlikumus kapitālsabiedrību nodošanai centralizētam kapitāla dalu turētājam, turklāt vienlaikus „ignorēta arī prasība, ka priekšlikumi jāsagatavo ņemot vērā kapitālsabiedrību darbības specifiku un kapitāla struktūru”.

Kļūdas, paviršības, nekompetence

Vairākās atsauksmēs norādīts uz juceklīgiem apzīmējumiem, rupjām kļūdām un paviršībām, ko dokumenta sagatavošanā pieļāvis Pārresoru koordinācijas centrs. „Attiecībā uz SIA Tet lūdzam veikt precizējumu, norādot, ka SIA Tet otrs dalībnieks ir Telia Company AB netieši piederošā kapitālsabiedrība Tilts Communications AS,” – tā, piemēram, uz kādu primitīvu kļūdu diplomātiski aizrāda Ekonomikas ministrija.

Turklāt, kā izriet no saņemtajiem iesniegumiem un atzinumiem, Pārresoru koordinācijas centrs, sagatavojot savu konceptuālo ziņojumu un izvēloties „vispārvaldāmākos” uzņēmumus, nav ņēmis vērā pat Eiropas Savienības normas un regulējumus.

Ekonomikas ministrija savā atzinumā norāda, ka pārvaldības reformētāju ieteikums nodot vienam un tam pašam pārvaldītājam uzņēmumus Latvenergo un Augstsprieguma tīkls ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu un arī Latvijas Elektroenerģijas tirgus likumu, kas skaidri nosaka, ka pārvades sistēmas operatora kapitāla daļu turētājs nevar tiešā vai netiešā veidā būt elektroenerģijas sistēmas īpašnieka kapitāla daļu turētājs.

Uz šo pašu ES regulējuma ignorēšanu ziņojumā norāda arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. P. Vilks neatbildēja uz Dienas jautājumu – ar ko skaidrojams, ka viņa vadītā „vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu un kapitāla daļu pārvaldības koordināciju Latvijā”, ir spējusi palaist garām to, ka pirms dažiem gadiem tieši ES regulējuma dēļ Latvijai nācās AS Augstsprieguma tīkls nodalīt no AS Latvenergo koncerna.

Trūkst aprēķinu un analīzes

Vairākās atsauksmēs par iecerēto pārvaldības modeli dažādās formās ir izteikts viens un tas pats secinājums, - Pārresoru koordinācijas centrs, neraugoties uz tam likumos noteiktajiem pienākumiem, nav pat mēģinājis izvērtēt tā piedāvātā modeļa ieviešanas iespējamās sekas.

Sagatavotajā dokumentā „nav veikta analīze par pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību”, norāda Latvijas Kokrūpniecības federācija un arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Savukārt Latvijas Mežu sertifikācijas padome minējusi – Pārresoru koordinācijas centra ziņojumā „saskatāmas vienīgi ekonomiskas intereses”, taču noteikti valsts un sabiedrības interešu vārdā nebūtu pieļaujama komerciālo mērķu prioritāte pār vides un sociālo interešu ievērošanu.

„Ziņojumā iztrūkst pilnvērtīga izvērtējuma, kādā veidā tiks veicināta komerciālo valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana, kādi ir šajā jomā izvirzītie mērķi un kādi pasākumi tiks veikti šo mērķu sasniegšanai,” atzīst Tieslietu ministrija.

Arī Ekonomikas ministrijas atzinumā norādīts – no Pārresoru koordinācijas centra sagatavota dokumenta nav saprotams, kādi ekonomiskā izdevīguma aprēķini un lietderības apsvērumi vispār ir bijuši pamatā secinājumam, ka nepieciešams izveidot jaunu centralizētu valsts kapitāla daļu pārvaldītāju, kura kapitāla daļu turētāja funkcijas nodrošinātu centrs.

Līdzīgās domās bijusi arī Satiksmes ministrija, diplomātiski norādot, ka „labās pārvaldības ieviesēji” nav ņēmuši vērā arī OECD valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības vadlīnijās norādīto attiecībā uz institūcijas efektīvu pienākumu izpildi, balstoties uz nepieciešamajām spējām un prasmēm.

Savukārt Finanšu ministrija ziņojumā nav atradusi nekādu pamatojumu tam, kā un kādā veidā jaunizveidota sabiedrība ar ierobežotu atbildību trīs darbinieku sastāvā varētu spēt nodrošināt valstij stratēģiski nozīmīgu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību labāk, nekā tā tiek īstenota esošā pārvaldības modeļa ietvaros, piedaloties tiešā pārvaldībā kompetentiem nozares speciālistiem.

Pasākumi nonāk pretrunā ar mērķiem

Lai gan Pārresoru koordinācijas centrs savā dokumentā ir izteicis apgalvojumus par tā iecerētā pārvaldības modeļa efektivitāti arī izmaksu ziņā, vairākos atzinumos tie ir būtībā izsmieti.

„Lūdzam visos modeļos, lai tos varētu savstarpēji salīdzināt no izmaksu aspekta, norādīt katra modeļa īstenošanas kopējās izmaksas un to finansēšanas avotu,” diplomātiski aicina Finanšu ministrija. Savukārt Ekonomikas ministrija norāda, ka ziņojuma autori izvērtējumu veikuši, piemērojot “tikai trīs kritērijus - nepieciešamās normatīvo aktu izmaiņas, īstenošanas izmaksas un ieviešanas laiks”, tai pašā laikā „piemirstot” kapitāldaļu pārvaldītāja neatkarību, profesionalitāti, prasmi un spēju uzstādīt stratēģiskos mērķus un kontrolēt to izpildi.

Ļoti asu kritiku ziņojumam veltījusi Tieslietu ministrija, ar daudziem piemēriem ilustrējot acīmredzamo – ka daļa no pasākumiem, kas ietverti Pārresoru koordinācijas centra ziņojumā, nonāk pretrunā ar mērķiem, kas minēti kā ieguvums valsts kapitālsabiedrību pārvaldības centralizācijai.

„Ziņojumā minēts, ka centralizācija mazinātu kapitāla daļu turētāju skaitu, bet ziņojumā piedāvātais risinājums faktiski nozīmē radīt vēl vienu kapitāla daļu turētāju un vienlaikus saglabāt visus esošos kapitāla daļu turētājus; ziņojumā minēts, ka centralizācija palīdzēs uzlabot valdes un padomes locekļu kandidātu atlases procesu, vienlaikus tiek piedāvāts, ka jaunā kapitāla daļu turētāja darbinieki varētu tikt ievēlēti pārraugāmo kapitālsabiedrību padomēs; ziņojumā minēts, ka centralizācija samazinātu vadības izmaksas, vienlaikus norādīts, ka ir nepieciešami papildus līdzekļi atalgojumam,” uzskaita ministrija.

Lielā daļā atzinumu arī izteikta neizpratne par to, kādu iemeslu dēļ Pārresoru koordinācijas centru ir interesējušas tikai deviņas vislielākās un vislabāk pārvaldītās valsts kapitālsabiedrības.

„Lūdzam konceptuālajā ziņojumā sniegt pamatojumu, kāpēc tieši A kategorijā ietvertās valsts kapitālsabiedrības, kuras ar likumu noteiktas kā neatsavināmas kapitālsabiedrības, t.sk. visvairāk pelnošās un stabilu valsts ienākumu nodrošinošās valsts kapitālsabiedrības, būtu jānodod centralizētai pārvaldībai primāri,” norāda Finanšu ministrija.

Savukārt Satiksmes ministrijas secinājums ir: „Nav lietderīgi veidot jaunu kapitālsabiedrību 9 no 56 kapitālsabiedrību pārvaldībai, šādā veidā kapitālsabiedrību pārvaldība vēl vairāk tiks sadrumstalota. Ziņojumā nav turpmākā redzējuma, kad un kā notiks pārējo B grupā ietverto kapitālsabiedrību nodošana centralizētajam valsts kapitāla daļu pārvaldītājam, līdz ar to rodas pamatotas šaubas, ka šāda pāreja vispār notiks un vai centralizētais modelis tiks līdz galam īstenots.

Brīdina par „lienošo privatizāciju”

Pārresoru koordinācijas centra sagatavotais ziņojums radījis arī aizdomas par slēptu gatavošanos neprivatizējamu valsts kapitālsabiedrību privatizēšanai.

Finanšu ministrija izteikusi skaidru un nepārprotamu iebildumu pret ziņojumā ietverto ierosinājumu reizi piecos gados pārvērtēt valsts līdzdalību valsts kapitālsabiedrībām, kurām ar likumu ir noteikts, ka to kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.

„Valsts un likumdevējs ir izteicis savu gribu neatsavināmās kapitālsabiedrības saglabāt valsts īpašumā, nostiprinot to normatīvajos aktos, tādējādi darot zināmu, ka šīs kapitālsabiedrības ir stratēģiski nozīmīgas un pieder valstij,” – tā „labās pārvaldības ieviesējiem” norāda ministrija.

Vēl tiešāka savā atzinumā ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, - ierosinājums ik piecus gadus pārvērtēt neprivatizējamu kapitālsabiedrību privatizēšanas iespējamību „var radīt draudus Latvijas tautsaimniecības turpmākai veiksmīgai attīstībai”.

Latvijas Kokrūpniecības federācija aicina pirms konceptuālā ziņojuma skatīšanas Ministru kabinetā ne tikai veikt izpēti par pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet arī neiekļaut tajā „priekšlikumus, kas var novest pie neprivatizējamo kapitālsabiedrību privatizācijas”.

Savukārt Zemkopības ministrija atklāti atzīst, ka „attiecīgā konceptuālā ziņojuma saturs sniedz nepilnīgu un maldinošu informāciju”: „Šāda rakstura dokumentā kā šāds konceptuālais ziņojums, uz kura pamata ir plānots veikt būtiskus normatīvo aktu grozījumus un tādas būtiskas jomas kā valsts kapitālsabiedrību pārvaldība reorganizāciju, vairāk nekā jebkura cita rakstura dokumentā ir svarīgi, lai pastāvošās situācijas atreferējums un skaidrojums būtu cik vien iespējams detalizēts un faktisko situāciju objektīvi atspoguļojošs. Norādām, ka ņemot vērā visu minēto, Konceptuālais ziņojums nav uzskatāms par pilnvērtīgu esošās situācijas skaidrojumu un neatbilstoši norādītās pašreizējās situācijas nepilnības var radīt neatbilstošu viedokli par nepieciešamajām normatīvo aktu izmaiņām un nepieciešamajiem tiesību aktu grozījumiem.”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

56
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

FotoRažotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
Lasīt visu...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....