Jaunais „Trasta komercbankas” administrators darbu sācis, iegādājoties jaunu BMW X5 ar saviem iniciāļiem numurzīmē
PIETIEK27.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Raksturojot sava aroda pārstāvju tikumus, pagājušā gada vasarā ieceltais jaunais nu jau bēdīgi slavenās Trasta komercbankas administrators Armands Rasa darba gaitas sācis ar to, ka viņa pārstāvētais advokātu birojs Rasa un Ešenvalds, kura autoparks citādi ir diezgan pieticīgs, līzingā iegādājies 2017. gada izlaiduma automašīnu BMW X5 XDrive 30D ar Rasas iniciāļiem valsts reģistrācijas numurā.
Kā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati, automašīna BMW X5 XDrive 30D ar valsts reģistrācijas numuru AR2622 melnā toņmaiņas krāsā pirmoreiz reģistrēta 2017. gada 10. augustā, un kā tās turētājs norādīts Zvērinātu advokātu birojs Rasa un Ešenvalds.
Advokātu birojs Rasa un Ešenvalds pagaidām nav sniedzis atbildes uz jautājumiem – kā skaidrojams fakts, ka drīz pēc Rasas kļūšanas par AS Trasta komercbanka administratoru birojs ir līzingā iegādājies jaunu automašīnu BMW X5, kas ir dārgākais biroja auto, un kurš biroja partneris to izmanto.
Taču publiski pieejami dati rāda: pietiekami dārgo pirkumu birojs veicis pusotru mēnesi pēc tam, kad Rasam izdevās kļūt par skandalozās Trasta komercbankas jauno administratoru apcietinātā Ilmāra Krūma vietā, kurš no šī amata tika atcelts 19. jūnijā, un nepilnas divas nedēļas pēc tam, kad pagājušā gada jūlijā bankas administrēšanas rezultātā tika atgūts 3,71 miljons eiro.
Tiesa, pēc tam summas strauji samazinājās: augustā saskaņā ar administratora ziņojumiem tie bija tikai 9670 eiro, septembrī – 246 214 eiro, bet oktobrī – 114 276 eiro. Salīdzinājumam – Rasas priekšgājējs Krūms šajā amatā pērn bija atguvis aptuveni 21 miljonu eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad Trasta komercbanka tika atzīta par likvidējamu, - nedaudz vairāk nekā 133 miljonus eiro.
Tiesa, Rasas administrēšanai visus šos mēnešus bija liela priekšrocība, - savos ikmēneša ziņojumos viņš uzskaitīja dažādas izmaksas, taču regulāri norādījis, ka nekāda atlīdzība ne viņam, ne administratora palīgam vispār nav maksāta. Taču, kā rāda 16. novembrī notikušās Trasta komercbankas kreditoru sapulces protokols, pēc tās jaunais administrators saņem gandrīz trešo daļu no kreditoriem izmaksājamām summām.
„Tiek pieņemts lēmums: vienoties ar LAS Trasta komercbanka administratoru Armandu Rasu un noteikt LAS Trasta komercbanka administratoram Armandam Rasam atlīdzību 30% apmērā no kreditoriem izmaksājamās summas, pieskaitot PVN,” teikts bankas kreditoru sapulces protokolā.
Šī summa var būt ļoti iespaidīga: viens no kreditoru sapulces dalībniekiem tās laikā, kā minēts protokolā, ir minējis aplēses, ka pašlaik Trasta komercbankas pārpalikušie aktīvi varētu būt lēšami aptuveni 49 miljonu eiro vērtībā. Tiesa, nav zināms, kādu daļu no tiem Rasam izdosies atgūt, turklāt administrēšanā ir arī citi izdevumi.
Pats Rasa kreditoru sapulcē gan ir norādījis, ka, lai nodrošinātu bankas maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu gaitu, pie šī maksātnespējas procesā strādājot aptuveni 20 cilvēku gan no viņa paša, gan no „pieaicinātā speciālista” – advokāta Mārtiņa Bunkus biroja, un no administratoram noteiktās atlīdzības tiks segtas atlīdzības arī visām šīm personām.
Jāpiebilst gan, ka Rasas advokātu birojs nav vienīgais juristu kolektīvs, kas pērn iegādājies kādu luksus auto: laikrakstā Dienas Bizness nesen publicēti dati rāda, ka luksus auto pircēju – juridisko personu vidū pērn ir bijuši gan citi advokāti, gan zemnieku saimniecības, gan pazīstami uzņēmumi, gan arī ārvalstu vēstniecības.
Par saviem līdzekļiem iegādātās luksus automašīnas
MERCEDES BENZ S560 4MATIC - APVIENOTO ARĀBU EMIRĀTU VĒSTNIECĪBA
AUDI A8L W12 - AS SMILTENES PIENS
AUDI A8L - SIA GAUJAS KOKS
JAGUAR XJ - AS BALTIC INTERNATIONAL BANK
MERCEDES BENZ GLS 350 D 4MATIC - ĀRA BURKĀNA ZS SĒJAS
MERCEDES BENZ GLS 350 D 4MATIC - SIA AUGSTCELTNE
LAND ROVER RANGE ROVER - AS OLAINFARM
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC - ZS LUKSTIŅMĀJAS
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC - AS ABLV BANK
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC - AS EXIGEN SERVICES LATVIA
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC - SIA ADUGS PRODUCTION
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC - SIA ARČERS
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC - SIA CIRĪŠU HES
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC - VECATES PAGASTA ZS RAUŠI
PORSCHE PANAMERA 4S DIESEL - SIA UZVARA-LAUKS
PORSCHE PANAMERA 4S - AS RIETUMU BANKA
PORSCHE 911 TURBO S - AS CEĻU PĀRVALDE
PORSCHE MACAN - SIA EMU SKULTE
Līzingā iegādātās luksus automašīnas
AUDI A8L - LATVIJAS BANKA
AUDI Q7 - AUGSTKALNES PAGASTA EFEJU ZEMES ZS DĀRZIŅI
AUDI Q7 - AS BMGS
AUDI Q7 - AS UPB
AUDI Q7 - AS ELKO GRUPA
AUDI Q7 - AS TUKUMA STRAUME
AUDI Q7 - JAUNLUTRIŅU PAGASTA ZS CIESNIEKI
AUDI Q7 - SIA FIRMA MADARA 89
AUDI Q7 - SIA BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA
BMW X5 XDRIVE 40D - AS A.C.B.
BMW X5 XDRIVE 30D - DOBELES RAJONA KRIMŪNU PAGASTA ZS GUNDEGAS
BMW X5 XDRIVE 30D - SIA AVOTI SWF
BMW X5 XDRIVE 30D - ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU BIROJS PRIMUS
BMW X6 XDRIVE 30D - MALIENAS PAGASTA I.CINGLERA ZS DAMBJUPĪTES
BMW X6 XDRIVE 30D - AS DROGAS
BMW X6 XDRIVE 30D - SIA ARČERS
BMW X6 XDRIVE 30D - ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU BIROJS SKOPIŅA UN AZANDA
BMW X6 XDRIVE 30D - SIA APBEDĪŠANAS NAMS KREMATORIJA PARADISUS
BMW X6 XDRIVE 30D - NAGĻU PAGASTA ZS KRĀCES
BMW X6 XDRIVE 30D - SIA INBOKSS
PORSCHE CAYENNE DIESEL - SIA KŪKOTAVA
LAND ROVER RANGE ROVER SPORT - SIA VESELĪBAS CENTRS 4
LAND ROVER RANGE ROVER SPORT - SIA VESELĪBAS CENTRS 4
LAND ROVER RANGE ROVER SPORT - AS OLAINFARM
MERCEDES BENZ GLS 350 D 4MATIC - ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU BIROJS A.P. UN PARTNERI
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC - SIA LATVIJAS PROPĀNA GĀZE
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC - SIA RECK
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC - SIA SALAS ZIVIS
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC - KAŅEPA ZS ORHIDEJAS
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC - LIEPĀJAS RAJONA LAŽAS PAGASTA ZS BIRZĪTES-1
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC - SIA DIGITĀLĀS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS CENTRS
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC - DOBELES RAJONA KRIMŪNU PAGASTA ZS PAUGURĪŠI
MERCEDES BENZ GLC 220 D 4MATIC - S VIRŠI-A
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
