Jaunais trilleris „Nauda” joprojām vispieprasītākais, Bordāns un Kaimiņš nobloķē romāna autoru tviterī

Caurcaurēm izdomātie „varoņi” Jānis Mordāns, Arturs Laimiņš un Aldis Govzems gan ir tikai daži no „Naudas” personāžiem, turklāt viņi visi jaunajā trillerī ir tikai otrā plāna lomās. Izdevējiem grūti pateikt, kurš no jaunā romāna fragmentiem varētu būt tas, kas izraisījis tik asu mūsu slaveno politiskās elites pārstāvju reakciju.

Vai tiešām varētu būt, ka tieslietu ministru sarūgtinājuši, piemēram, šie pāris teikumi?

„Rimēvičam, protams, nedaudz glaimoja, ka šādu problēmu risināšanai cilvēki vēršas pie viņa. Pats Durašs, kaut iznirelis un sīkbodnieks, vismaz šķita praktiski domājošs un uz biznesu orientēts, bet viņa kompānija bija īsti jokaina – garīgi nelīdzsvarotā Sviķe, tad vēl Mordāns, kuram trūka tikai mauzera un galifē bikšu, un bariņš aprobežotu, acīm redzami vienmēr un uz visu gatavu bļodlaižu.”

Bet varbūt Bordāna kungam netīkami šķituši šie vēl viena caurcaurēm izdomāta personāža Jura Duraša izteikumi sarunā ar eirosekretāru Valdi Bebrovski?

„– Kā jūs to domājat? – Pavisam vienkārši, Bebrovska kungs. Ja es drīkstu pavisam godīgi… nu visi taču saprot, ka, piemēram, manis pārstāvētajai partijai vajadzētu tikt vaļā no visiem šiem psihajiem mordāniem un… vajag lietišķus cilvēkus.”

Tāpat izdevēji ir neizpratnē – vai tiešām diviem Saeimas deputātiem un viņu „aukliņu raustītājiem” tik ļoti sāpinošs un aizskarošs varētu būtu bijis, piemēram, šis nelielais romāna fragments?

„Jums, Zaka… Zata… kungs, gribas parunāt kaut ko par pieņēmumiem? Pieņēmumiem? Nav mums nekādu pieņēmumu. Mums ir kas cits, pavisam cits. Benitiņ, padosiet, lūdzu, to mapīti ar savām veiklajām rociņām? Jā, to pašu.

Jūs, Zaka… kungs, domājat, ka stulbais Šveices onkulis tā vienkārši izmet naudu? Lai jūs varētu izklaidēties? Lai jums pietiktu laba alkohola? Lai herr Laimiņam pietiktu savām… meitenēm? Un puišiem? Lai herr Govzems varētu pirkt labu kokaīnu, nevis tādu, pie kāda bija pieradis līdz šim?

Nē, kungi! Šveices onkulis nemaz nav stulbs. Šveices onkulis ir labs un gādīgs, bet prasa atdevi savām investīcijām. Un ir tās apdrošinājis, lībe herren! Te, šajā mapītē, ir viss, kas vajadzīgs, lai mums Saeimā būtu dažas pārmaiņas dažu dienu laikā.

Jūs ko domājāt – ka tad, ja naudu gudri ņem kešā, to var tā vienkārši noslēpt? Tā, lai neviens un neko? Atvainojiet, kungi, bet jūs tādā gadījumā gaida nepatīkami pārsteigumi. Un šoreiz nesanāks tēlot varoni, Laimiņa kungs, no izolatora iznākot. Jo jūs, kungi, tik drīz no tā neiznāksiet! Jūs aizkonvojēs tālāk – redzēsim, vai jums visiem izaugs tikpat smukas bārdas kā Prūda kungam!…

Nu vairs neviens un neko nevēlējās teikt. Uzburbušais Zaka-Zata kungs bija galīgi sašļucis, viņa nosvīdušais kolēģis, kuru onkulis dēvēja par Laimiņa kungu, izskatījās tā, it kā būtu aizrijies ar paprāvu asaku, bet trešais – stūrī nosēdinātais namatēvs klusēdams vaibstījās…”

Izdevēji patiesi cer, ka citi mūsu politiskās elites pārstāvji – un grāmatā ir daudzi desmiti „varoņu” – atšķirībā no trim sarūgtinātajiem valstsvīriem sapratīs, ka visi grāmatas personāži ir caurcaurēm izdomāti tāpat kā aprakstītie notikumi, dokumenti un sarunu ieraksti.

Izmantojot gadījumu, izdevēji norāda: reizē ar caurcaurēm izdomāto personāžu Juri Durašu grāmatas lappusēs vietumis figurē arī kāds „Jurašs”, taču, cerams, pašreizējais smagos noziegumos aizdomās turētais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs neiedomāsies, ka šim piesauktajam tēlam varētu būt kāds sakars ar viņu, un nesekos trim jau pieminētajiem politikas smagsvariem „Naudas” autora profila bloķēšanā.

Tas izdevējiem būtu smags trieciens – līdzvērtīgs, piemēram, „Naudā” aprakstītajiem Jura Duraša kompanjonu neveiksmīgajiem reidiem advokāta Mārtiņa Runkus Mežaparka savrupmājā, cenšoties uziet iepriekš nozagtos „Spāru” sarunu ierakstus.

Novērtē šo rakstu: