“Jaunajai Vienotībai” pakļautais KNAB priekšnieks atcēlis vienu no daudzajiem KNAB sodiem “Jaunajai Vienotībai”
N. Andersons12.05.2024.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Piektdienas vakarā, kad sabiedrības uzmanība notikumiem tradicionāli ir vismazākā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka tā priekšnieks Jēkabs Straume atcēlis partiju apvienībai “Jaunā Vienotība” vienu no tai uzliktajiem sodiem – sodu 250 eiro apmērā.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2. panta otro daļu KNAB atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. “Pārraudzība ietver Ministru prezidenta tiesības pārbaudīt Biroja priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus, kā arī, konstatējot prettiesisku bezdarbību, dot rīkojumu pieņemt lēmumu,” teikts likumā.
Attiecībā uz atcelto lēmumu, ar ko bija lemts “Jaunajai Vienotībai” piemērot 250 eiro sodu, ir skaidrs, ka pārkāpuma process tika ierosināts, “Jaunās Vienotības” pārstāvim Krišjānim Kariņam ieņemot ministru prezidenta amatu, savukārt pieņemtais lēmums par to, ka nebūs jāmaksā pat niecīgā 250 eiro summa, pieņemta brīdī, kad KNAB priekšnieku pārrauga “Jaunās Vienotības” ministru prezidente Evika Siliņa.
Partiju finansēšanas pārkāpuma lieta tika ierosināta pēc tam, kad ilggadējais biroja vadītājs Normunds Orleāns nodevis partijas izmantošanai savas vadītās biedrības “Retro auto muzejs” tehniku, tajā skaitā ledusskapi, televizoru un tā kronšteinu, printeri un kārtridžus. Šāda tehnikas atdošana partijai nozīmē mantiska dāvinājuma izdarīšanu, kas attiecīgi ir jādeklarē un jāuzrāda. Pretējā gadījumā šādi mantiski dāvinājumi ir nelegāli.
KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļa bija ierosinājusi administratīvā pārkāpuma lietu un 21. martā tās ietvaros piemēroja partijai 250 eiro naudassodu par pretlikumīga ziedojuma pieņemšanu no juridiskas personas. “Jaunā Vienotība”, zinot, ka KNAB priekšnieks atrodas “Jaunās Vienotības” vadītā Ministru kabineta pārraudzībā, pārsūdzēja šo lēmumu pašu pārraudzībā esošajam KNAB priekšniekam kā augstākai amatpersonai, kas to arī atcēla.
Šī informācija tikusi publiskota pēc tam, kad vairākos citos procesos KNAB apstiprināja N. Orleāna izteiktās apsūdzības: “Vienotībā” pastāvējusi “pelēkā kase”, piemērots sods par degvielas mahinācijām kampaņas transportam:
https://pietiek.com/raksti/knab_apstiprina_orleana_apsudzibas_vienotiba_pastavejusi_peleka_kase,_piemerots_sods_par_degvielas_mahinacijam_kampanas_transportam/
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
