Jaunajam valsts kontrolierim – padomnieks ar 3000 eiro algu un vidējo izglītību
PIETIEK10.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Nesen ievēlētais valsts kontrolieris Rolands Irklis (attēlā) turpina iemīto taciņu Elitas Krūmiņas laikā un par valsts budžeta līdzekļiem uztur padomnieku Ivo Valdovski ar nepilnu 3000 eiro mēnešalgu, kuram, iespējams, pat nav augstākās izglītības,” – tā aizvadītajā nedēļā informēja kāds Pietiek lasītājs. Tā ir izrādījusies patiesība, - jaunā valsts kontroliera padomniekam “komunikācijas jautājumos” tiešām ir tikai pabeigta vidējā izglītība.
„I.Valdovskim saskaņā ar personāla uzskaites programmā norādīto ir izglītība, kas iegūta Rīgas Angļu ģimnāzijā 1992.gadā, nepabeigtas studijas RSEBAA, Uzņēmējdarbības vadība (1998 – 2001),” oficiāli informē valsts kontrolieris R. Irklis. Tiesa, viņa padomniekam esot arī „norādīta cita jomai atbilstoša papildus profesionālā izglītība”, kas gan netiek atklāta, turklāt viņam esot arī „kopējā profesionālā pieredze reklāmas, sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas jomā 25 gadi”.
Pietiek lasītājs, pēc kura informācijas arī kļuva zināms par labi apmaksātā padomnieka pavājo izglītības līmeni, norādīja - cik zināms, tad padomnieks “komunikācijas jautājumos” savas dzīves laikā strādājis dažādās sabiedrisko attiecību aģentūrās, bet vērā ņemamus panākumus nozares vidū nav ieguvis un par savu nozīmīgāko karjeras sasniegumu uzskatot bēdīgi slavenās “Zatlera Reformu partijas” izpilddirektora amatu, kaut tieši I. Valdovska vadībā partija tika likvidēta.
Apstiprinājusies arī Pietiek lasītāja informācija par to, ka Valsts kontrole kļuvusi par visas Valdovsku ģimenes darbvavietu, jo I. Valdovska laulātā dzīvesbiedre ir iestādē atbildīga par personāla politiku - ieņem personāla daļas vadītājas amatu.
Valsts kontrolieris gan skaidro, ka nekādu interešu konfliktu šeit nesaskatot: „Ilze Valdovska un Ivo Valdovskis ir laulātie. Abu amati neatrodas savstarpējā padotībā, tie pakļauti valsts kontrolierim. Tomēr, lai nepieļautu iespējamas interešu konflikta situācijas, ir izdots Valsts kontroles 2021.gada 19.janvāra rīkojums Nr. 3.1.1/150, kurš nosaka, ka Juridiskās daļas vadītājs nodrošina Personāla daļas kompetencē esošu dokumentu projektu attiecībā uz padomnieka komunikācijas jautājumos amatu sagatavošanu, saskaņošanu un vizēšanu.”
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
