Jaunākais Latvijas politikas papildinājums – partija „Par stabiliem otkatiem un nesatricināmu raspilu”

Šajā rakstā īsumā ieskicēšu to, kādu tieši „stabilitāti” šie politikas smagsvari vēlas piedāvāt Latvijai gaidāmajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Laika taupības nolūkos koncentrēšos tikai uz Rosļikova kunga dzīves gaitām, jo minētais personāžs savas neilgās karjeras laikā ir paspējis savārīt tādu šmuci, ka par to vien varētu izdot veselu grāmatu!

Pašiem savs „mazais Ušakovs”

Sen senos laikos, kad „Re:Baltica” savus spēkus koncentrēja cīņai ar korupciju un Krievijas ietekmi, nevis ideoloģiskām batālijām starp liberāļiem un konservatīvajiem, Rosļikovs tika salīdzināts ar Ušakova mini me versiju (to pašu no Ostina Pauersa filmām). Un patiesi, Rosļikova spējas shēmot un vākt sev apkārt vienu par otru aizdomīgākus tipus ātri vien sevi pierādīja un nostājās vienā līmenī ar bēdīgi slaveno Rīgas mēru.

Arī aplūkojot politiķa amatpersonas deklarācijas, uzreiz var pamanīt vienu neskaidrību pēc otras. Vēl jo vairāk neskaidrību ar ieņēmumu izcelsmi var novērot, vēl pirms Rosļikovs kļuva par domnieku – laikā, kad viņš strādāja Valsts policijā.

Piemēram, 2004.gada jūlijā iesniegtajā deklarācijā, jaunais kārtībnieks kā vienīgos uzkrājumus ir norādījis 3 000 Ls skaidrā naudā. Taču jau pēc gada, amatu pametot, Rosļikova uzkrājumi pieauguši līdz 15 000 Ls. Cik var noprast, tad policista Rosļikova finansiālā situācija ievērojami uzlabojusies pēc „dāvinājuma” skaidrā naudā. Starp citu, šajā laikā Rosļikovs bija vien 20-21 gadu vecs. Diezgan iespaidīgi uzkrājumi tik jaunam „kārtības sargam”, kas gada laikā oficiālajā amatā nopelnījis vien 1890 Ls.

Vēl lielākas neskaidrības ar Rosļikova finansiālo situāciju vērojamas viņa deklarācijās no laika, kad viņš sildīja Rīgas domes deputāta krēslu. Te nu novērojama pavisam amizanta situācija - neskatoties uz to, ka Rosļikovam bijušas kapitāldaļas vairākos uzņēmumos, ienākumu deklarācijās viņa pamatienākumus veidojusi salīdzinoši nelielā domnieka alga.

Piemēram, 2018.gadā Rosļikovs no sev piederošās apsardzes firmas „ORDO Security” gada laikā bija nopelnījis vien 672 EUR. Savukārt no firmas „TAKSI LV” - vien 1725 EUR. Rosļikova iztiku šajā laikā nodrošināja ienākumi no Rīgas domes 12 372 EUR apmērā.

Kas ir interesanti, tad, neskatoties uz necilajiem ienākumiem, šajā laikā Rosļikovs uz domes sēdēm sāka braukt ar jaunu luksus klases „Mercedess S Class” automašīnu, kuras vērtība pat tagad robežojas no 30 000 līdz 40 000 EUR. Savā pēdējā gadā domnieka amatā Rosļikovs pameta abus iepriekšminētos uzņēmumus un, spriežot pēc deklarācijas, iztika tikai no domnieka algas nieka 7 500 EUR apmērā.

Aizdomu ēnu uz bijušo deputātu met arī viņa saistība ar bēdīgi slaveno nekustamo īpašumu kantori „ORDO”, - šis uzņēmums bija arī kapitāldaļu turētājs Rosļikovam piederošajā apsardzes firmā „ORDO Security”. Ja nu kāds ir piemirsis, atgādināšu, ka nu jau savu eksistenci izbeigusī firma „ORDO” piederēja uzņēmēju Natālijas un Ivara Rudzīšu ģimenei. Viņi publiski tika saistīti gan ar Ainara Šlesera, gan Jūlija Krūmiņa interesēm. Vēl jo vairāk, Rudzīšu ģimenei esot bijušas biznesa saistības pat ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto Kovaļčuku klanu – specifiski uzņēmēju Kirilu Kovaļčuku.

Taču vislielāko skandālu Rosļikova biznesa partneri nodrošināja, kad par 35 miljoniem EUR nopārdeva „Skonto” stadionu kādam mīklainam pircējam no nodokļu paradīzes Belizas. Kā noskaidrojās vēlāk, mīklainais pircējs bija ietekmīgais Krievijas uzņēmējs Aleksandrs Rogačovs, kura tēvs bija FSB ģenerālis, savukārt vectēvs ievērojams PSRS nomenklatūras darbonis.

Starp citu, neskatoties uz visiem iepriekšminētajiem faktiem, Rosļikovam un Rudzīšu ģimenei piederošajai apsardzes firmai „ORDO Security” bija izsniegts SAB sertifikāts. Tas liek aizdomāties par to, kādi cilvēki stāv mūsu valsts sardzē...

Papildus aizdomīgajiem biznesa sakariem un savas patiesās finansiālās situācijas noklusēšanai Rosļikovs ir sevi pierādījis ne tikai kā rafinētu shēmotāju, bet arī vienkāršu rajona „gopņiku”. To apliecina gadījums pirms diviem gadiem, kad topošais „stabilitātes garants” Rosļikovs tika pieķerts, ielaužoties (!) taksometru firmas „KM City Line” ofisā un nozogot no turienes datoru. Toreizējā deputāta darbības tika nofilmētas ar videonovērošanas kameru, un pret viņu tika iesniegta sūdzība policijā. Sūdzības iesniedzēji tika atzīti par cietušajiem.

To, vai datora zādzība bija saistīta ar t.s. „taksometru kariem”, kuru biznesā reiz bija iesaistīts Rosļikovs, ir grūti pateikt. Taču skaidrs ir viens, internetā diezgan viegli ir atrodami videomateriāli, kuros treniņtērpā tērpies Rīgas Domes deputāts nozog no ofisa datoru...

Koalīcija „Stabili blēži likuma un kārtības sardzē”

Rosļikova vadītās partijas nākotnes plāni ir skaidri – sadalīt brūkošās „Saskaņas” elektorāta balsis un pārvarēt 5% barjeru Saeimas vēlēšanās. Tāpat nav noslēpums, ka kā potenciālos koalīcijas partnerus Rosļikovs redz itin visus, kas būtu gatavi atļaut viņam un viņa partijas biedriem darboties sev ierastajās koruptīvajās tradīcijās. Iepriekšējās Rīgas Domes vēlēšanās Rosļikovs bija paziņojis, kas ir gatavs veidot koalīciju ar „Latvijas Krievu savienību”, savukārt šoreiz kā potenciālo partneri redz vēl vienu blēdi un krāpnieku - Aldi Gobzemu.

Starp citu, aizvadītā gada rudenī Rosļikovs bija viens no retajiem mainstream politiķiem, kas bija ieradies uz Gobzema atbalsta akciju pie Raiņa pieminekļa. Pilnīgi iespējams, ka gan „Likums un kārtība”, gan „Stabilitātei!” dala vienu un to pašu cukurpapiņu kāda ļoti ticīga un emocionāla oligarha izskatā...

Novērtē šo rakstu: