Jaunākais nacionālais noziegums

Pa vienu maģistrāli aulekšo masveidīgā zagšana, dažādās mahinācijās zogot valsts budžeta, pašvaldību budžeta un ārzemju fondu naudu, blēdoties ar nodokļiem, enerģiski izvēršot korupciju un kontrabandu, „biznesmeņiem” savstarpēji krāpjoties u.tml. Pa otru maģistrāli aulekšo nacionālie noziegumi valsts suverenitātes un nacionālās drošības jomā, ekonomiskajā un sociālajā politikā.

Tā rezultātā LR nav patstāvīga valsts; tā ir atsacījusies no savas naudas sistēmas, neatkarīgas iekšējās un ārējās politikas, savas ideoloģijas, iztirgojusi zemi ārzemniekiem. Dabaszinātnes, nesenais Latvijas lepnums, tagad diedelē maizi un ūdeni pie citu valstu galdiem. LR naudas pietiek tikai zagšanai, sākot no Valsts prezidenta kancelejas un Latvijas Bankas un beidzot ar dzemdību namu un kapu administrācijām. Naudas nepietiek izglītībai, medicīnai, pensijām, obligātajam militārajam dienestam, tik tikko minētajām dabaszinātnēm.

Izpatīkot tautas vairākumam, latviešu valdošā kliķe ir pastrādājusi jaunu nacionālo noziegumu. Tas ir noticis sakarā ar ASV karaspēka izvietošanu LR teritorijā. 2017.gada 16.martā Saeimā pieņēma likumu "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību (!?) aizsardzības jomā".

Jaunā nacionālā nozieguma būtība internetā paskaidrota precīzi: „Līgums paredz, ka Latvija atsakās no tiesībām realizēt primāro kriminālo jurisdikciju jeb sodīšanu par izdarītajiem kriminālpārkāpumiem – šādā gadījumā sodīšanu veiks ASV.” Tātad latviešu valdošā kliķe ir ne tikai atļāvusi LR uzturēties ASV karaspēkam, bet arī atsacījusies sodīt amerikāņu karavīrus par viņu pastrādātajiem kriminālajiem noziegumiem pret Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas valsti.

Likums tika perfekti sagatavots. Tā uzlabošanai bija tikai viens priekšlikums. To formulēja deputāte Jūlija Stepaņenko, bet viņas priekšlikumu noraidīja. „Par” balsoja 73 deputāti, neviens neatturējās, balsošanā nepiedalījās 11 deputāti ar Jāni Ādamsonu priekšgalā. „Pret” bija tikai viens deputāts. Atkal izcēlās Jūlija Stepaņenko. Viņa vienīgā no parlamenta deputātiem neatbalstīja nacionāli noziedzīgo likumu.

Ko teorētiski un praktiski nozīmē jaunākais nacionālais noziegums?

Teorētiski un praktiski tas nozīmē okupācijas sākumu. Ar speciālu likumu noformētais līgums sevī nepārprotami ietver okupācijas pazīmes. Ja līdz šim amerikāņi Latviju bija okupējuši ģeopolitiski, tad tagad ir sākusies Latvijas militārā okupācija, amerikāņiem ievedot mūsu zemē karaspēku un tam funkcionējot saskaņā ar okupācijas kritērijiem.

Kādi ir okupācijas kritēriji?

Par okupāciju uzskata karaspēka atrašanos svešā zemē, nepakļaujoties šīs zemes varai. Vietējā vara netiek atzīta. To var likvidēt, tā var aizbēgt, to var ignorēt. Taču pats galvenais ir šīs varas kategoriska neatzīšana. Kā redzam, mūsu deputāti paši atļāva amerikāņiem neatzīt LR varu.

Latvijā tipiska okupācija bija 1941.gadā II Pasaules kara laikā. LPSR vara aizbēga, par latviešu jaunas varas izveidošanu visus kara gadus vācieši pat neļāva sapņot. Par to liecina Latvijas Centrālās padomes (LCP) traģiskais liktenis.

Šodien mums ļoti pietrūkst LCP. Acīmredzot kaut kā analoģiska latviešu inteliģento un neviltoti patriotisko personību izveidotajai LCP latviešiem vairs nekad nebūs. Tautas inteliģence ir totāls brāķis, un arvien pamatīgāk degradējas. Spilgtākais piemērs „Vienotība” – latviešu inteliģences („profesoru” un „akadēmiķu”) partija.

LCP ir latviešu visvērtīgākais politiskais formējums tautas vēsturē. Tā ir vienīgā reize, kad tiekamies ar godīgiem tautas un valsts patriotiem, bet nevis baronu, caru, fašistu, komunistu, amerikāņu dibena laizītājiem. LCP tipa vīri latviešiem šodien principā nav vajadzīgi. Viņi bija par īstu LR, bet nevis „brīvu Latviju brīvā Krievijā”, ulmaņu, kirhenšteinu, ebreju šāvēju, esesiešu “republiku”. LCP atzina LR tikai līdz apvērsumam 1934.gadā, neatzina Ulmaņa, Lāča, Kirhenšteina nodevību, nesadarbojās ar vācu okupantiem, par kuriem joprojām jūsmo daudzi latvieši ne tikai 16.martā. LCP vajāja visi – ulmanieši, komunisti, fašisti. Vācieši, kā tas okupācijas varai pienākas, ļoti stingri vērsās pret nacionālās patstāvības centieniem. Ne velti viņi no LCP daudzus arestēja un nošāva.

Okupācijai ir divi veidi. Pirmkārt, okupācija kara laikā. Otrkārt, okupācija miera laikā. Abos veidos okupācija ir armijas klātbūtne attiecīgajā svešajā zemē, ignorējot vietējo valdību.

Diskutabls ir jautājums, vai pašlaik dzīvojam miera laikā jeb kara laikā. Proti, vai LR okupācija pašlaik notiek miera laikā vai kara laikā.

Daudzi erudīti kara teorētiķi, specdienestu pulkveži un ģenerāļi izsakās par III Pasaules karu. Tas sākās mūsu gadsimtā, un tas ir pasaules mēroga hibrīdkarš. Ar ieročiem karš risinās Irakā, Sīrijā, Palestīnā, Turcijā, Ēģiptē, Jemenā, Somālijā, Afganistānā, Ukrainā, Lībijā. Bez ieročiem ar vadāmā haosa tehnoloģijām tas risinās kibertelpā, masu informācijas un tehnoloģiju sfērā, ekonomikā un finansēs. Hibrīdkarā ietilpst sociālais karš izglītībā, sportā, garīgajā kultūrā, ideoloģijā, politikā, starptautiskajās attiecībās.

Arvien nepopulārāks kļūst ieskats par III Pasaules kara līdzību I un II Pasaules karam ar frontes līnijām utt. Amerikāņu vadāmā haosa teorētiķiem izdevās pārliecināt par iespēju sagraut valstis bez ieroču lietošanas. Visu vēlamo var panākt vadāmā haosa tehnoloģijas, kuru pielietošana turpināsies. Ja, piemēram, ASV Nacionālās izlūkošanas padomes ziņojumā 2017.gada janvārī tiek prognozēta neattīstīto sabiedrību un neattīstīto valstu sabrukšanas turpināšanās, tad tas liecinās par vadāmā haosa tehnoloģiju uzvarām III Pasaules karā.

Jaunākā nacionālā nozieguma sakarā nav jēgas atgādināt par NATO karavīru līdzšinējo uzvedību Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Svaigā atmiņā ir notikumi ceļa posmā Rīga – Veclaicena, „cūciskā uzvedība” (A.Lembergs) Ventspilī, kaušanās Rīgā, Lietuvas akvaparka piegānīšana un lietuviešu jaunavu pazemošana, igauņu konflikti ar amerikāņu armijas nēģeriem. Nav jēgas atgādināt ASV armijas 4.kājnieku divīzijas 3.tanku brigādes (tā ierodas Latvijā) vēsturi Vjetnamā, Irākā. Labi ir zināma „bordeļu”, krogus, kautiņu apjomīgā klātbūtne šajā vēsturē. Saprotams, ilga un nepatīkama pieredze ir Vācijai, Japānai un citām zemēm, kur pēc II Pasaules kara atrodas amerikāņu kara bāzes. Ne velti no tām savā laikā tika vaļā Francija. Visjaunākajā laikā amerikāņu karavīrus atsakās ielaist savā zemē Norvēģija.

Jaunākā nacionālā nozieguma sakarā, manuprāt, kaut kāda jēga ir atgādināt par morālo aspektu. Lai pilnā mērā novērtētu valdošās kliķes jaunāko nelietību, jāzina vēsture. Respektīvi, jāzina, kā tautas ir izturējušās pret sveša karaspēka ievešanu valstī. Un, lūk, cilvēces vēsturē šī izturēšanās vienmēr ir bijusi vienāda. Katra tauta sveša karaspēka klātbūtni vienmēr ir uzlūkojusi kā vislielāko pazemojumu un savas valsts sagraušanu. Sveša karaspēka ievešana tautai ir pazemojoša. Tauta to uzlūko kā agresiju pret valsti.

Šo attieksmi nespēj koriģēt nekādas atrunas par tautas un valsts drošības garantēšanu, militāro palīdzību, militāro aizsardzību, militāro sadarbību u.tml. Neviena tauta šai demagoģijai nekad nav pa īstam ticējusi un vienmēr ir pratusi saskatīt un naidīgi novērtēt svešā karaspēka ievešanas patiesos mērķus. Trula un stulba nav arī visa latviešu tauta. Latviešu kāda daļa noteikti spēj adekvāti novērtēt valdošās kliķes jaunāko nacionālo noziegumu kā tautas un LR milzīgu pazemojumu.

Jaunākais nacionālais noziegums tika pastrādāts 16.martā. Tas ir labi. Datums ir ļoti labs. Turpmāk daudziem latviešiem 16.martā būs dubulti svētki. Varēs atcerēties vācu okupantu atbalstītājus, un varēs atcerēties amerikāņu okupācijas sākumu.

Novērtē šo rakstu: